Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Muskares ir tipiskas Vidusjūras reģiona puķītes, taču arī Latvijas klimatam tās labi pielāgojušās. Savu latīnisko nosaukumu augs guvis, pateicoties ziedu smaržai, kas atgādina muskusu. Kādreiz pasmaržo!
Man jau muskares patīk – viņām ir zilie toņi, kā tulpēm pietrūkst. Vispopulārākās Latvijā ir piesātināti violeti zilās Armēnijas muskares (Muscari armeniacum). Tautā tās sauc arī par zilajām vālītēm. Kad ieskatās, katras zieda pērlītes apmalītē ir balti zobiņi. Vēl dārzos ir redzētas albīnas formas ar baltiem ziediem. Bet patiesībā muskares ir neparasti daudzveidīgas, tām ir vairākas sugas, un gandrīz katrai radītas un atlasītas interesantas formas. Manā kolekcijā vienubrīd bija 56 dažādības.
Tāpat kā citiem sīpolaugiem, arī muskarēm viss spēks slēpjas sīpoliņā, tādēļ no ārējo apstākļu ietekmes tas maz atkarīgs.
Liela daļa muskaru aug labi, tāds bezrūpju augs.
Bet ir arī, kas neaug labi, – kas nāk no Turcijas, Irānas, siltām zemēm. Muskares, gluži kā ziemcietes, nevajag regulāri izrakt, pārstādīt. Nonākušas labvēlīgos apstākļos, tās pašas prot par sevi un nākamo paaudzi parūpēties. Vairums muskaru izcili vairojas ar sīpoliņiem, taču ir sugas, kas to dara ar sēklām. Tās jāsēj rudenī, dīgst labi, un jaunie sēklaudži parasti uzzied trešajā gadā. Muskares vislabāk stādīt vidēji auglīgā un pietiekami mitrā augsnē, tām nederēs sausas, nabadzīgas smilts augsnes. Muskarēm patiks, ja rudenī papildināsi mulčas slāni ar daļēji sadalījušos lapu kompostu vai mineralizētu kūdru. Pavasarī vari pabarot ar amonija nitrātu, ņemot aptuveni 50 gramu uz kvadrātmetru. Pēc divām trim nedēļām iedod komplekso mēslojumu. Bet var arī bez tā visa ļoti labi iztikt.
Muskares prasības
- Labi drenēta, trūdvielām bagāta, neskāba augsne.
- Pietiekams mitrums.
- Gana saulaina vieta. Ne pārāk patīk ēna.
Armēnijas muskare «Blue Spike»
.jpg)
Parasti šķirne pakāpeniski zaudē pildījumu, un, lai to saglabātu, nepieciešams katru gadu veikt labāko augu atlasi. Tām, kam nepildīti ziedi, ieriešas sēklas, un tad šie eksemplāri ar visiem sīpoliņiem jāizravē.
Muskare «Sky Blue»
Puķkopja un selekcionāra Aldoņa Vēriņa atlasīta un reģistrēta šķirne.
Bālā muskare (Muscari pallens)
Zema auguma, dabā aug uz klintīm. Kā saka Jānis Rukšāns – kur vien nedaudz aizķeras augsne. Viena no visvēlāk ziedošajām, ļoti kotējas pasaules tirgos. Labi vairojas ar sēklām.
Šīs visas muskares ir no Jura Egles kolekcijas un ir viegli audzējamas mūsu apstākļos. Nu… varbūt vienīgi ar Muscari pallens var būt problēmas.
Muskare «Pink Sunrise’»
Skaistule!
Selekcionēta Lietuvā. Vēsākos pavasaros krāsa ir košāki rozā.
Muskare «Saffier»
Ilgziedētāja!
Ziediņi ir tik ciešās lodītēs, ka apputeksnētāji tajā nespēj iekļūt, līdz ar to ziedi ilgi nevīst. Īpatnēja krāsa – zila ar zilganzaļganu noti.
Platlapu muskare (Muscari latifolium)
Oriģināla!
Ar vienu vai divām ļoti platām lapām, lielas vārpas. Lejasdaļā tumši violetīgi ziedi, augšdaļā – stipri gaišāki sterili ziedi.
3 svarīgas lietas
- Pēc noziedēšanas nesteidz nogriezt muskaru lapas, jo tās palīdz augam uzņemt barības vielas un nogādāt tās sīpoliņā. Kad augs būs uzņēmis pietiekami daudz barības, lapas nokaltīs un nokritīs pašas, jo savu misiju tās būs izpildījušas.
- Zālienā, kuru paredzēts vasarā pļaut, muskares šī paša iemesla dēļ nestādi. Tām ir garš veģetācijas periods, un tad – vai nu būs neglīts zāliens, jo pirmā pļaušana jāatliek līdz laikam, kamēr sākas muskaru lapu dzeltēšana, vai arī, ja noziedējušas muskares uzreiz nopļausi, to sīpoliņi pamazām, zaudējuši spēku, izčākstēs.
- Pārstādi, kad redzams, ka stādījums par daudz sabiezējis un bagātīgā ziedēšana iet mazumā. Parasti pēc 5–7 gadiem.
