Par to, ka vecos, padomju laikā ražotos gāzes balonus vairs nedrīkstēs lietot, runāja jau vairākus gadus. Taču pārdomāja! Tika veikta gāzes balonu testēšana, arī iedzīvotāji sūdzējās, ka šāds lēmums sadārdzinās dzīvi, tāpēc tika pieņemts lēmums šo ideju atcelt.
Taču, lai šie baloni lietošanā būtu droši, 2015. gada oktobrī ieviesa gāzes balonu tehnisko pārbaudi.
Līdz ar to no šī laika Latvijā drīkst tirgot tikai tehniski pārbaudītus gāzes balonus!
Citi lasa
Tehnisko pārbaudi baloniem veic reizi divos gados, un to dara gāzes uzpildes stacijas. Šīs stacijas ir reģistrētas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), tām ir speciāls aprīkojums un tiesības veikt pārbaudes.
To dara, piemēram, AGA, Latvijas propāna gāze, Inter Gaz, Propāna butāna gāze un citi uzņēmumi. Tas nozīmē, ka gāzes baloni regulāri tiek pārbaudīti un apritē ir tehniski droši gāzes baloni. Līdz ar to var turpināt lietot sarkanos balonus, kuri ir jaunāki par 40 gadiem (no to ražošanas brīža), kuriem ir veikta tehniskā pārbaude un kuriem ir apliecinājums, ka gāzes balons atbilst noteiktām prasībām, neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un vidi.
Starp citu, gāzes balonus joprojām ļoti plaši lieto arī citur Eiropā. Piemēram, Lielbritānijā sildīšanas aparātus, saldēšanas iekārtas darbina ar gāzes baloniem. Nav tā, ka gāzes baloni palikuši tikai pie mums kā vēsturisks mantojums no seniem laikiem.
Uzticies, bet apskaties!
Būtībā nevienam par gāzes balona drošību nevajadzētu uztraukties, jo tie visu laiku cirkulē apritē un iedzīvotāji saņem jau pārbaudītu balonu. Arī derīguma termiņš nebūtu pašam jāpārbauda, jo to dara jau minētās gāzes uzpildes stacijas.
Svarīgākais ir ventilis, kas atrodas balona augšdaļā, – tam gan jābūt Eiropas Savienības prasībām atbilstošam un tādam, lai pa to ārā neplūstu gāze.
Taču sirdsmieram pārliecināties, ka gāzes balonam veikta pārbaude, var, aplūkojot marķējumu, – uz metāla riņķīša augšpusē ir tā sauktā tehniskā pase, uz kuras iesists datums, kas parasti nokrāsots zilā vai sarkanā krāsā. Daļai gāzes tirgotāju uz balona ventiļa ir uzvilkts aplītis, uz kura norādīts balona derīguma termiņš.
Ja gadās saņemt gāzes balonu ar nelielu rūsu vai buktīti, balons ir pārbaudīts un bojājums nav būtisks. Svarīgākais ir ventilis, kas atrodas balona augšdaļā, – tam gan jābūt Eiropas Savienības prasībām atbilstošam un tādam, lai pa to ārā neplūstu gāze. Jaunajiem gāzes baloniem parasti ir arī gāzes kompānijas piederības apliecinājums, kas ļauj identificēt gāzes balonus, kurus konkrētā kompānija laiž apritē.
Ar ko tad īsti atšķiras vecie un jaunie baloni?
Lielākā daļa veco balonu ražoti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, jaunie – pēc 2000. gada. Jaunajiem izmantots citāds materiāls un tehnoloģijas; balona augšdaļai ir jauns dizains, tie ir mazāki un ērtāki.
Skaidrs, ka gāzes balona izskats un tilpums ir katra gaumes un vajadzību jautājums.
Tirgū var izvēlēties gan mazus balonus ar piecu litru tilpumu, gan vidēja izmēra balonus (aptuveni 27 litri) un lielus balonus (50 litru). Cik lielu balonu iegādāties, atkarīgs no katra lietošanas paradumiem.
Ja katru dienu gatavo tikai vakariņas, ar lielo 50 litru balonu pietiks pusgadam. Ja gatavo biežāk, pietiks diviem trim mēnešiem, taču tas atkarīgs arī no tā, kā balons uzpildīts. Ja vasarnīcā gāzi izmanto reizi vai pāris reižu mēnesī, prātīgāk izvēlēties mazo balonu, taču izmaksu ziņā vidējais vai lielais balons ir izdevīgāks. Gāzes balonu cenas valsts neregulē, tās nosaka tirgotāji atkarībā no tirgus pieprasījuma, apstākļiem.
Kā zināt, ka gāzes balons ir uzpildīts godprātīgi un satur tieši tik gāzes, cik norādīts?
Diemžēl gāzes balonu nevar atskrūvēt un apskatīties, vai tas ir uzpildīts līdz augšai vai ne. Tāpēc nopērkot, piemēram, 50 litru tilpumu, nevar būt drošs, ka tajā iepildīti visi 50 vai tomēr tikai 48 litri. Kad balons jau kādu laiku lietots, aptuveni saprast, cik daudz gāzes balonā palicis, var, to pakratot.
Neglabā lieki vecos!
Ja kādam no sendienām šķūnī stāv vecs un tukšs gāzes balons, kas jau sen netiek lietots, it kā nekas – lai stāv. Iztukšotu balonu var uzskatīt tikai par metāla konstrukciju. Taču privātpersona nedrīkst to nodot metāllūžņos, lai nebūtu risks, ka to kāds sāks zāģēt. Arī metāllūžņu pieņemšanas punkti no privātpersonām nedrīkst pieņemt gāzes balonus, tāpēc tie jānodod gāzes balonu tirgotājiem vai uzpildes stacijām. Par balona nodošanu nav jāmaksā.
Jāatbrīvojas arī no visiem gāzes baloniem, kas ir vecāki par 40 gadiem. Tie jāutilizē, un arī to bez maksas veic gāzes uzpildes stacijas. Jāatzīst, ka tik vecu gāzes balonu nav vairs īpaši daudz.
Svarīgākais par drošību
Pat ja kāds to piedāvātu, pašam uzpildīt gāzes balonu ir kategoriski aizliegts! Gāzes balonus drīkst tikai mainīt tam paredzētajās oficiālajās vietās! Gāze balonā tiek saspiesta, un balons pareizi jāuzpilda pareizā daudzumā – tas nav kā spainī ieliet ūdeni.
Cita lieta, ka gāzes balonu pats var droši vest vieglajā automašīnā, jo tie ir ļoti droši. Grūti iedomāties, kas ar balonu būtu jāizdara, lai sāktos kāda darbība. Arī ventilis ir tik labi aizlīmēts, ka nekādā gadījumā nevar atskrūvēties. Ja atvest balonu pašam nav iespējams, daudzi tirgotāji piedāvā veikt gan piegādi, gan uzstādīšanu.
Ja gāzes balonu uzstāda pats, šai nodarbei jāpieiet atbildīgi, izvērtējot visus iespējamos riskus.
Nomainot balonu, jāseko, lai balona nomaiņas laikā telpā nebūtu atklātas uguns vai dzirksteles avota.
Jāatceras, ka gāzes balonu nedrīkst novietot pie gāzes plīts tuvāk par 50 centimetriem, turklāt pirms pievienošanas jāpārliecinās, ka plīts degļi ir aizvērti. Katru reizi jālieto jauna blīve. Atverot balona ventili, jāpārliecinās, ka tas ir pareizi pievienots. To var izdarīt, izmantojot jebkuru veikalā nopērkamu trauku vai logu mazgājamo līdzekli, kas labi puto. Ja savienojuma vietās parādās putas vai uzpūšas burbulis, tas nozīmē, ka balons nav pareizi pievienots un ir gāzes noplūde. Kategoriski aizliegts savienojuma vietas pārbaudīt ar degošu sērkociņu, jo tas ir bīstami.
Kāpēc tomēr šad un tad notiek gāzes sprādzieni?
Patiesībā tie ir reti gadījumi, kad balons sprāgst pats no sevis, tas pat nav īsti iespējams. Parasti gāzes eksplozija notiek citu iemeslu dēļ, piemēram, ir noplūde no gāzes plīts, problēmas caurulē vai savienojumā, reizēm pie negadījuma noved cilvēku neuzmanība – nenoslēdz gāzi, netālu uzsmēķē –, un sekas ir bēdīgas.
Kas jāņem vērā, iegādājoties gāzes balonu?
- Gāzes balonus drīkst iegādāties tikai oficiālās tirdzniecības vietās.
- Iegādājies tikai tādu gāzes balonu, uz kura redzams uzpildītāja logo.
- Tirgotājam jāprasa pirkuma čeks, garantijas talons, viena bezmaksas blīve.
- Jāpārliecinās, vai balonam veikta tehniskā pārbaude un ir drošība, ka gāzes balons atbilst noteiktajām prasībām un neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un vidi.
- Obligāti jābūt noplombētam balona ventilim.
- Marķēts ar pī zīmi – līdzīgi kā CE marķējums, pī zīme apliecina, ka gāzes balons atbilst Eiropas Savienībā noteiktajām tehniskajām prasībām (šī zīme ir tikai jaunajiem baloniem).
Kas jāievēro, lietojot gāzes balonu
- Telpā jānodrošina pastāvīga gaisa apmaiņa.
- Ieslēgtu gāzes iekārtu nedrīkst atstāt bez uzraudzības.
- Ja telpā var just gāzes smaku, jāatver logi un durvis, lai nodrošinātu papildu ventilāciju, jāaizver balona vārstulis un gāzes iekārtas krāns. Telpā nedrīkst smēķēt, izmantot atklāto uguni, ieslēgt vai izslēgt elektriskās ierīces.
- Ja konstatē gāzes noplūdi no balona korpusa, jāaizver vārstulis, jāatvieno reduktors, nekavējoties balons jāiznes no ēkas un jānoliek tādā vietā, lai, ņemot vērā vēja virzienu, gāze neplūstu uz tuvumā esošo ēku, pagrabu, atklātas uguns avota pusi.
- Kategoriski aizliegts patvaļīgi veikt balona, vārstuļa vai reduktora remontu.