Garšaugu dārzs kā pasaules karte

Cik maza kļuvusi pasaule: ar mašīnu nepaspēj aizbraukt no Rīgas līdz Liepājai, kad cits jau pa to laiku paspējis nokļūt, piemēram, Alikantē Spānijas dienvidos. Kā tur dziedāja Čikāgas piecīši par Indijā plūktas tējas dzeršanu pie galda, kas taisīts Dānijā, un kājas bāšanu itāliešu zābakā?

Pasaule var ietilpt pat vienā Latvijas dārzā: audzējam gan latviskās cūku pupas un rāceņus, gan no eksotiskām zemēm nākušo baziliku un pakčoju. Tādā laikā dzīvojam, un kamdēļ to neizmantot radoši? Varbūt tev šogad ciemos brauks radi no Itālijas, varbūt tu dosies uz Ķīnu? Pastāsti šos notikumus arī savam dārzam! Tieši šo valstu garšaugus izvēlējāmies tāpēc, ka tie Latvijā ir īpaši iecienīti.

Latvija

Dilles (Anethum) 

Visiem labi zināms aromātisks viengadīgs garšaugs – aug dārzā, siltumnīcā, kastēs un traukos, bet iekštelpās uz labu ražu nevar cerēt. Kuplāks augums veidojas krūmu dillēm. Lai iegūtu vairāk zaļumu, vēlams izvēlēties vēlīnākas šķirnes, jo agrās ātri izdzen ziedu un sāk ražot sēklas.

• Kā ēst? Liek svaigas pie salātiem, zupām, mērcēm, izmanto dārzeņu skābēšanai un marinēšanai, saldē un kaltē.
• Audzēšana. Sēj uzreiz pastāvīgā vietā. Dīgšanai pietiek jau ar dažiem grādiem virs nulles, bet sparīgai augšanai vajag vismaz 16–20 grādu temperatūru. Augšanai svarīgs ir pietiekams mitruma daudzums, jo sausumā dilles sāk dzeltēt. Slikti augs vietā, kur pirms tam auguši burkāni un pētersīļi.

Pupumētra (Satureja hortensis)

Viengadīgs krūmveida augs ar smailām lapām un lillā ziediem to žāklēs.  Mēdz dēvēt arī par čāberu, cēberiņu, dārzamētru. Kalnu pupumētra (Satureja montana) ir daudzgadīgs augs.

Pupumētras mēdz sagāzties (īpaši lietū), tādēļ tām regulāri jāpierauš augsne pie stublāja, bet vēl labāk stādīt kvadrātos un starp augiem novilkt stingras auklas.

• Kā ēst? Ideāls garšaugs pākšaugiem, sēņu un gaļas ēdieniem. Kopā ar ķiploku un citrona sulu – lieliska mērce zivīm. Daudzgadīgo pupumētru var pievienot medījumiem un pastētēm.
• Audzēšana. Aukstumizturīga, tādēļ jau aprīlī to var sēt tieši uz lauka, bet augsnei gan jābūt smalkai un tīrai no nezālēm. Agrāku ražu iegūst, audzējot no dēsta.

Lapu pētersīļi (Petroselinum sativum)

Viens no izplatītākajiem garšaugiem pasaulē. Rudenī ilgi izmantojams, jo iztur pat septiņu grādu salu. Pētersīļiem ar gludām lapām ir izteiktāka garša, kruzuļotajiem – ne tik izteikta, savukārt tie labi der dekorēšanai.

Ja pētersīļi nedīgst – jāpaciešas, jo to asni virs zemes parādās vien pēc pāris nedēļām. Tieši tādēļ ir tik būtiski vietu, kur sēj pētersīļus, maksimāli attīrīt no nezālēm.

• Kā ēst? Lapas un stublājus izmanto gan svaigus un kaltētus, gan sālītus un saldētus. Lūk, viena neparastāka recepte: olīveļļā apcep ķiplokus un svaigu pikanto piparu, novāra spageti, nokāš, sajauc ar eļļu un ķiplokiem, pievieno sagrieztus pētersīļus.
• Audzēšana. Var gan sēt, gan audzēt no dēsta. Patiks vidēji auglīga, irdena augsne ar neitrālu vai viegli skābu reakciju. Var sēt arī rudenī, lai iegūtu agrāku ražu.

Gurķumētra (Borago officinalis)

Viengadīgs augs, kas labos augšanas apstākļos veido pat metru augstu, sīkiem dzelonīšiem klātu stublāju.

Lai regulāri iegūtu jaunās lapiņas, augu vēlams atkārtoti iesēt ik pēc pāris nedēļām. Mēdz dārzā savairoties tā, ka grūti iznīcināt.

• Kā ēst?  Jaunās lapiņas svaigi smaržo pēc gurķiem, tādēļ iederas gandrīz visos salātos.
• Audzēšana. Sēj tieši dārzā, un turpmāk tā dārzā iesēsies pati, ja vien saimniece ļaus nogatavināt sēklas. Patīk saulaina vieta.  

Lupstājs (Levisticum officinale)

Liela auguma daudzgadīgs, augs, 3–4 gados izaug triju metru garumā. Lupstājs mājas tuvumā spējot atvairīt slimības un sargājot māju no ļaunas acs. Lapas un stublājus var saldēt, bet pirms tam vēlams blanšēt – tad garšos saldenāk un maigāk.

• Kā ēst?  Mēdz lietot sāls vietā. Der salātos, mērcēs, zupās, gaļas ēdienos, īpaši labi piestāv spēcīgam gaļas buljonam. Lapas un sēklas uzlabo marinētu tomātu garšu, bet stublājus var iecukurot.
• Audzēšana. Pavairo ar sēklām vai sakņu dalīšanu, augšanai vajadzīga mitra un auglīga augsne. Sēklas sadīgs divās nedēļās, dārzā augs stādāms maija vidū. Ja vien lupstājam ļaus izbirdināt sēklas, ātri savairosies pats.

Krievija

Ķiploki (Allium sativum)

Ir vasaras (balti), ziemas (lillā un rožaini) un universālie (balti un lillīgi) ķiploki. Lai atrastu tieši savam dārzam piemērotākos, jāizvēlas daudzveidīgs stādmateriāls.

Latvijā īpaši mēdz slimot ar ķiploku pelēko puvi. Slimību ierobežo, ķiplokus pirms stādīšanas paturot spožā saulē, zilo graudiņu šķīdumā (ne vairāk kā 15 minūtes) vai apsmidzinot ar trihodermīnu.

• Kā ēst?  Garšaugs ar izteiktu, specifisku garšu un smaržu, zināms ne vien kā garšviela, bet arī kā dakteris.
• Audzēšana. Patīk saulaina vieta un bagātīga, bet viegla augsne. Nepatīk svaigi kūtsmēsli, slikti aug vietā, kur pirms tam auguši sīpoli, lopbarības bietes, lucerna vai kartupeļi. Pavairo ar veselīgākajām ārējām daiviņām.

Sīpoli (Allium)

Divējādi izmantojams garšaugs: pavasarī un vasarā šķin zaļos lociņus, bet visu gadu ēd auga apakšzemes daļu – sīpolu.

Sīpoli, ko skāris aukstums, mēdz izziedēt. Tādēļ visagrāk (aprīļa otrajā pusē) jāstāda paši mazākie sīksīpoliņi – tie neizziedēs.

• Kā ēst? Plaši izmanto visā pasaulē: salātos, zupās, sautējumos, arī kā pastāvīgu piedevu gaļas ēdieniem.
• Audzēšana. Patīk viegla smilšmāla un mālsmilts augsne, vajag pietiekami daudz mitruma. Pavairo ar sēklām, sīksīpoliņiem, atsevišķas sugas – arī ar ceru dalīšanu. No viena sīksīpoliņu kilograma iegūst apmēram 30 kilogramus sīpolu. Vēlams stādīt dažādu šķirņu sīksīpolus un pierakstīt, kura konkrētajā augsnē izdodas vislabāk.

Lakši (Allium ursinum)

Daudzgadīgi, lapām piemīt pikanta, tīkami asa garša – kā sīpolloku un ķiploku kokteilis. Tulkojumā no latīņu valodas laksis ir lāču sīpols.

Savvaļas lakši Latvijā ir aizsargājams augs, tādēļ to stādus nedrīkst sarakt mežā, bet paņemt stādus no kaimiņienes, kam lakši aug dārzā – droši.

• Kā ēst?  Lielisks vitamīnu avots pavasarī, lieto salātos, var arī gatavot pesto – līdzīgi kā no bazilika. Labi garšo kopā ar biezpienu.
• Audzēšana. Audzē mitrā vietā, ar kūdru ielabotā augsnē. Nederēs smilšaina, sausa un smaga māla zeme. Vislabāk sēt vasarā vai rudens pirmajā pusē, jo sēklas strauji zaudē dīgstspēju.

Mārrutks (Armoracea rusticana)

Daudzgadīgs krustziežu dzimtas augs, ko pārtikā lietoja jau senie ēģiptieši. Tulkojumā no angļu valodas mārrutks nozīmē – zirgu redīss. Saknes pārtikai vāc rudenī pēc salnām un īsi pirms pārstrādes, jo mārrutki ātri savīst.

• Kā ēst?  Visbiežāk izmanto rīvētus un glabā burciņās, lieto pie gaļas ēdieniem. Recepte: puslitram rīvētu mārrutku pievieno 3 tējkarotes cukura, pustējkaroti sāls, mazliet etiķa un pusglāzi ūdens.  
• Audzēšana. Der auglīga augsne, bet ne māls vai smilts.  Pavairo ar jaunajām pirksta resnuma saknēm (12–15 cm garām), ko pavasarī sarok, sagriež un slīpi sprauž zemē, lai augšējais gals būtu 4–5cm zem augsnes virskārtas.

Itālija

Oregano (Oreganum vulgare)

Daudzgadīgs augs, Latvijā to dēvē arī par raudeni. Aug savvaļā sausās vietās un zied lillā ziediņiem, ļoti patīk bitēm.

Labos augšanas apstākļos vasarā var ievākt pat trīs oregano ražas.

• Kā ēst?  Klasiska picu garšviela, lieto gaļas un zivju ēdienos, arī salātos, labi sader ar šampinjoniem. Ēdienam pievieno gatavošanas beigās. Raudenes tēja Latvijā izsenis lietota kā tēja pret depresiju, un arī visā pasaulē tā zināma kā prieka zāle.
• Audzēšana. Augšanas prasības – saulaina vieta, smilšaina augsne, pēc papildus barības vielām īpaši nekāro. Pavairo gan ar sēklām, gan spraudeņiem, zaru noliekteņiem un ceru dalīšanu.

Majorāns (Majorana hortensis)

Daudzgadīgs, zarains augs ar pelēkzaļām lapām un sidrabaini pelēkiem matiņiem. Lapām, ziediem un stublājiem salds, maigs aromāts.  Jāžāvē ļoti plānā kārtiņā, jo mēdz sapelēt.

• Kā ēst?  Der dažādiem gaļas ēdieniem, draudzējas arī ar dārzeņiem un piena produktiem.
• Audzēšana. Spēcīgāks un aromātiskāks izaug māla augsnēs. Labāk stādīt ar dēstiem. Ja vēlas sēt, tas jādara jau aprīļa sākumā, sēkliņas ir sīkas un dīgst lēni. Var pavairot ar galotnīšu spraudeņiem. Labāka raža izaug zem plēves, jo augs ir siltumprasīgs, aukstās ziemās nosalst.

Timiāns (Thymus)

Latvijā dēvēts arī par mārsilu, viens no senākajiem garšaugiem, viegli audzējams. Daudzgadīgs, ir šķirnes gan ar citrona, gan ķimeņu aromātu.

Visvairāk ēterisko eļļu lapās ir laikā, kad timiāns rieš ziedpumpurus.

• Kā ēst? Der gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, arī mērcēm, salātiem un marinādēm. Kopā ar pupumētru neparasti aizvieto melnos piparus.
• Audzēšana. Patīk silta, saulaina vieta, kur nepūš auksti vēji, piemērota viegla, irdena, kaļķaina, trūdvielām bagāta augsne. Pavairo ar sēklām, stādiem, spraudeņiem vai ceru dalīšanu. Sākumā aug ļoti lēni, tādēļ stādījums rūpīgi jāravē. Lai labāk pārziemotu, rudenī pieliec un piesedz.

Rozmarīns (Rosmarinus officinalis)

Viengadīgs augs, bet, uz ziemu ienesot telpā vai krietni sasedzot, – arī daudzgadīgs. Ir ticējums – ja rozmarīns diži aug, šai sētā valda sieviete.

 Lai iegūtu kuplu augu, rozmarīns jāgalotņo.  

• Kā ēst?  Sader ar jēra, liellopa, teļa, pīles un medījuma gaļu.
• Audzēšana. Aprīļa vidū iesētu dārzā varēs izstādīt pēc salnām jūnijā. Var pavairot arī ar spraudeņiem: nogriež zariņu, iesprauž zemē, virsū uzliek burciņu un ik pa laikam rasina. Ziemu dārzā parasti neiztur, tādēļ to var izrakt un ienest istabā, lai nākampavasar atkal pārnestu uz dārzu.

Baziliks (Ocium basilicum)

Viengadīgs augs, plaša šķirņu izvēle. Itālijā tas ir mīlestības simbols – sieviete, gaidot precinieku, dekorē māju ar baziliku, bet vīrietis pauž mīlestību, dāvājot izredzētajai ziedoša bazilika zariņu.

Nedrīkst stādīt citu citam pārāk tuvu, jo tad lapās būs maz ēterisko eļļu.

Kā ēst?  Pievieno salātiem, bieži izmanto svaiga pesto gatavošanai, saberžot bazilika lapas ar ķiploku, olīveļļu, ciedru riekstiem, sāli un nedaudz Parmas siera.

Audzēšana. Vislabāk augs bagātīgā, sārmainā augsnē, kur netrūkst saules gaismas un mitruma. Sējot tieši dārzā, raža gaidāma vēlu, tādēļ labāk izvēlēties dēstus. Ja iesēj aprīļa vidū, dārzā izstāda jūnijā, vispirms palēnām pieradinot pie spožās āra saules. Kupluma labad ieteicams galotņot.

Ķīna

Citronzāle (Cymbopogon citratus)

Ārā – viengadīgs augs, bet var audzēt telpā vai apkurināmā siltumnīcā kā daudzgadīgu. Sēklas 20–25 grādu temperatūrā sadīgst divās nedēļās, bet parasti asnus rieš vien trešdaļa sēklu.

Svaigu, veikalā pirktu citronzāles lapu var ūdenī apsakņot un tā iegūt citronzāles stādu.

• Kā ēst? Viena no galvenajām austrumu ēdienu sastāvdaļām, lieliski der Taizemes zupām, jūras velšu ēdieniem un desertiem.
• Audzēšana. Patiks auglīga, mālaina augsne. Labāk audzēt siltumnīcā vai dārza vissaulainākajā vietā. Latvijas ziemu zem klajas debess vai neapkurināmā siltumnīcā noteikti nepārcietīs.

Sinepes (Sinapis)

Sīvs, pikants garšaugs, Atrodamas arī dekoratīvas šķirnes ar sarkanām lapām. Ātri izzied, tādēļ ieteicams ik pa laikam iesēt atkārtoti, vasaras karstumā un sausumā sētās sinepes gan būs koksnainas.

• Kā ēst? Jaunās lapiņas der salātiem, lielās var arī cept. Sader ar gaļas un zivju ēdieniem, bet jāpievieno tikai gatavošanas beigās. Spēcīgā aromāta un izteiktās garšas dēļ ar sinepju lapām ēdienos nedrīkst pārspīlēt. Izkaltētas lapas ziemā tējā der pret saaukstēšanos un klepu.
• Audzēšana. Nepatīk skāba augsne, vajadzīgs pietiekami daudz mitruma. Var audzēt ne tikai dārzā, bet arī balkona kastēs. Sēj pavasarī tieši dārzā. Izaug ļoti ātri – karstā laikā ēdamas jau pāris nedēļu pēc sējas.

Čili pipari

Pasaulē zināmi ap diviem simtiem čili piparu veidu: ar dažādām pākstīm un garšas niansēm – zaļi, sarkani un dzelteni.

Ja pipars dikti iekodis mēlē, var palīdzēt baltmaize, gurķi vai jogurts.

• Kā ēst?  Pikanta, sildoša garšviela, ko pievieno zupām, mērcēm, gaļas ēdieniem. Pavisam nedaudz pievienojot saldajiem ēdieniem, var iegūt neparastu garšas noti.
• Audzēšana. Atkarībā no šķirnes audzējumi gan dobēs, gan siltumnīcā, gan balkona kastēs vai podiņos. Audzējot no sēklām, jāsēj ļoti agri – jau janvārī vai februārī. Stādus siltumnīcā stāda maijā, ārā – jūnija beigās. Laista reti, bet bagātīgi.

Čopsujs (Chrysanthemum coronarium)

Mēdz dēvēt arī par ēdamo krizantēmu, lapiņas ir kraukšķīgas, ar selerijām līdzīgu garšu.

Pēc nošķīšanas lapas atkal ataug, tātad var droši plūkt pilnām saujām.

Kā ēst? Der zupās un salātos, lieliski sader ar nūdelēm. Lapas pārtikā izmanto, kamēr tās jaunas.

Audzēšana. Sēj tieši dārzā, kad zeme krietni iesilusi, vai audzē no dēstiem. Nebaidās no sausuma, labi pacieš pārstādīšanu, vien pēc tās kārtīgi jāsalej.  

Koriandrs (Coriandrum sativum)

Mēdz dēvēt arī par kinzu. Viengadīgs augs ar īpatnējām lapām – apakšējās veselas (var pat sākt domāt, ka tas, kas dārzā sadīdzis, nemaz nav koriandrs), augšējās – līdzīgas dillēm.

Daudziem cilvēkiem svaigu lapu un sēklu aromāts neiet pie sirds, savukārt kaltēts koriandrs smaržo un garšo pavisam citādi.

Kā ēst? Lapas piestāv zivju un jēra gaļas ēdieniem, sēklas der konditorejas izstrādājumiem. Klasika – burkānu salāti ar koriandra sēklām.

Audzēšana. Patīk ar kaļķi bagātas augsnes, saulaina vai viegli ēnaina vieta. Sēj tieši uz lauka, dīgst ilgi – pat trīs nedēļas. Augam no auga jāatrodas 5–10 cm attālumā. Ja grib iegūt lapas, sēj retāk, ja sēklas – ciešāk.