Rīga +18°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva
Konsultē Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā botāniķe Laura Grīnberga.
Vizītkarte
- Latīniski – Convolvulus arvensis.
- Pieder tīteņu dzimtai.
- Daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni un garu, vijīgu stumbru.
- Balti vai bālgansārti taures formas ziedi.
- Zied no jūnija līdz septembrim.
- Latvijā plaši izplatīts.
- Sēklas spēj izdīgt pat no 15 cm dziļuma un dīgtspēju saglabā desmitiem gadu.
- Latvijā sastopams ļoti bieži, aug dārzmalās, ceļmalās, upmalās, nezālienēs un citur.
- Latīniskais nosaukums atvasināts no convolvo, kas nozīmē ietīt vai aptīt.
Gaisīgais tītenis kā nezāle ir īpaši negants – aizaugušās dobēs tas kā pitons aptinas citiem augiem un žņaudz tos nost, bet no tā atbrīvoties ir bezgala grūti, jo tītenis ir neticami dzīvelīgs, gandrīz neiznīdējams. Šis daudzgadīgais augs savas garās saknes iedzen dziļi, dziļi zemē (tā sakņu sistēma varot iesniegties pat līdz četru metru dziļumam!), bet pēc ravēšanas kā Fēnikss atdzimst no pavisam mazītiņiem sakņu gabaliņiem. Tas tādēļ, ka saknēs uzkrājas daudz ogļhidrātu, un tas ļauj to fragmentiem dzīt dzinumus pat vairākus gadus pēc tam, kad tie atrauti no galvenās saknes. It kā ar to nepietiktu, tīteņa sēklām ir ļoti ciets sēklapvalks, kas dīgtspēju augsnē ļauj saglabāt pat 20 gadu un ilgāk. Turklāt dziļā sakņu sistēma tīteni salīdzinājumā ar citām nezālēm padara īpaši izturīgu pret sausumu. Tīruma tītenim vispār patīk saulainas vietas, toties nepatīk ļoti mitra augsne. Taču dārzā tas var uzrasties vienkārši no nekurienes. Tīteņa sēklas var atnest vējš vai putni, tās var būt piejaukušās dārza kultūraugu sēklām.
Vella apinis – cepts un vārīts
Par spīti negantajai dabai, tautā tītenis ir visai populārs un zināms, un dažādos reģionos tam doti dažādi nosaukumi – druvu tīteņi, kazu apiņi, vella apiņi, tīruma rozītes, tīruma rūžeņas, taurenīši, tauriņi, trekterīši, trompetes…
Pozitīvā īpašība – tas ir labs nektāraugs! Ja nu kādu dārzu neglābjami pārņēmis neizravējams tītenis, varbūt tur jāierīko bišu drava?
Zināms, ka dažās valstīs tītenis pat tiek lietots pārtikā. Piemēram, Horvātijā un Turcijā vārītas lapas un lietotas kā dārzeņi, bet Polijā vāca, vārīja un pēc tam apcepa jaunos dzinumus. Tomēr ar tīteņa ēšanu jāpiesargās, jo lielākos daudzumos tas var izraisīt caureju. Turklāt tīruma tīteni var sajaukt ar tā indīgo radinieku – žoga dižtīteni.
Ja dārzā traucē
Neapskaužami! Ja tītenis kaut kur iesējies, tas var izplatīties ļoti strauji un plaši. Protams, ka to var ravēt un kaplēt, bet priekšā pamatīga cīņa. Kad tīteni izrauj no zemes, tam apkārt jāuzrok un rūpīgi jāizlasa visas saknes un sakņu gabaliņi. Taču skaidrs, ka to vajadzēs atkārtot! Ja tītenis iesakņojies jau ilgāku laiku, vasaras beigās un rudenī dziļi un rūpīgi jāizrok sakņu sistēma, bet pavasarī centīgi jāravē jaunie dzinumi.
Tautas medicīnā
Augs satur dažādus alkaloīdus. Saknes un lakstus lieto kā caurejas un diurētisku līdzekli un pret drudzi, bet ārīgi tīruma tīteņa lakstus izmanto pret dažādiem ādas izsitumiem, brūcēm. Vidusāzijā šī auga lapu liek pie indīgu čūsku kodienu vietām, bet ar lapas pulveri dziedē brūces.
Uzmanīgi!
Tīruma tītenim līdzīgs ir žoga dižtītenis, un tas ir indīgs augs. Atšķirība ir tāda, ka dižtītenis ir lielāks (dižtītenim ziedi ir 3–7 cm diametrā, bet tīruma tītenim 1–2,5 cm), arī augumā tas ir lielāks un ar lielākām lapām.
