Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
42% – par tik procentiem 2020. gadā samazinājies lidojumu skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu, ziņo Flightradar24.
Lai samazinātu siltumnīcgāzu emisijas, kas vainojamas klimata pārmaiņās, Francijā jo otro gadu pēc prezidenta Emanuēla Makrona iniciatīvas darbojas Pilsoņu klimata asambleja – 150 nejauši izvēlēti dažādu sabiedrības grupu, profesiju un viedokļu pārstāvji, kas ierosina savas idejas, kā padarīt valsti klimatam nekaitīgāku.
Sākotnējā ideja bija aizstāt ar vilciena reisiem visus tos iekšzemes lidojumus, kur brauciens pa dzelzceļu neilgtu vairāk par 4 stundām. Pēc lidsabiedrības Air France-KLM iebildēm, vilciena ceļojums, kur tiks noņemts lidmašīnas reiss, saīsināts līdz divarpus stundām.
Citi lasa
Būsim kā somi – mēreni laimīgi!
Jau ceturto gadu pēc kārtas par pasaulē laimīgāko valsti atzīta Somija. Par vienu no iemesliem, kāpēc tā, antropologi min somu sabiedrības mērenību. Mērenība nozīmē netērēt vairāk, kā tev vajag, dalīties ar tiem, kuriem pietrūkst, nešķiesties ne ar naudu, ne ar resursiem. Apģērba pirkšana, ēdiena izmešana, īslaicīgi izmantojamu priekšmetu iegāde – jebkā pārlieku liela tērēšana vairo atkritumu kalnus, piesārņo pasauli. Nepirkt neko – tā ir viszaļākā, bet nereālākā izvēle, tāpēc mācīsimies no somiem būt mēreni. Un laimīgi!
Darīsim bērnu dēļ!
Pasaules Veselības organizācija atzinusi, ka vides piesārņojuma radītajiem riskiem visvairāk pakļauti bērni.
Lūk, daži iemesli, kāpēc.
- Bērni aug. Rēķinot proporcionāli bērnu svaram, viņi elpo, ēd un dzer vairāk nekā pieaugušie.
- Bērni attīstās. Centrālā nervu sistēma, imūnsistēma, reproduktīvā un gremošanas sistēma ir attīstībā un noteiktos attīstības sliekšņos vides radītie kaitējumi šīs organisma sistēmas var ietekmē neatgriezeniski.
- Bērni rāpo un ēd no zemes. Tas nozīmē, ka tie putekļi un ķīmiskie savienojumi, kas atrodami uz grīdas un ko pieauguši nedz ieelpo, nedz apēd, mazajiem rāpotājiem ir stipri vien pieejamāki.
- Bērni neizvēlas. Atšķirībā no pieaugušajiem mazu bērnu vietā to, kā dzīvot, ko ēst, ko darīt, izvēlas vecāki vai citi pieaugušie. Bērni un pusaudži var nezināt, kas ir nekaitīgs viņu veselībai un saudzīgs dabai.
Raksts sagatavots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
