Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārza vizītkarte:
Atrašanās vieta: Jūrmala, priežu meža ieskāvumā.
Platība: 3200 m2.
Augsne: smilšaina.
Dārzā uzturas un to bauda: ģimene ar bērniem.
Projekta autori: Ansis Birznieks un Ruta Gabranova no dārzu mākslas uzņēmuma Galantus (Instagram: @galantus_gardens)
Kā radīt līdzīgu noskaņu? Iekļaujot ainavā vecus elementus (akmens stabus, flīzītes, soliņus, vārtu fragmentus), stādot lielus augus, vietām iesējot puķu pļavu.
Dārza saimnieki šo vietu bija iecerējuši kā brīvdienu māju, bet, sākoties pandēmijai, ģimene to izraudzījusies par pastāvīgo dzīvesvietu, kāda tā ir joprojām. Iepriekš teritoriju ieskāva tikai priežu mežs, daži krūmi, bet vienīgā ēka bija maza, necila būdiņa. Jauno dzīvojamo māju arhitekti būvniecības procesā centās saudzīgi iesēdināt starp kokiem, un tās eksterjers veidots, lai tā vizuāli atgādinātu pasenu vasarnīcu.
Mājas un dārza saimniekam saglabājušās spilgtas bērnības atmiņas par vecmāmiņas dārzu piepilsētā, un līdzīgas sajūtas viņš vēlējās ienest arī savā īpašumā, vīziju definējot kā sad staroj dači. Vecās vasarnīcas dārzs… Šeit apzināti mēģināts atturēties no elementiem ar jaunā un glancētā pieskaņu. Vēlme bija, lai dārzs izskatās tā, it kā tas tur jau sen būtu bijis – mazliet aizaudzis, mazliet mežonīgs… Ne pamests, bet – padzīvojis.
Dārzu stilu terminoloģijā izsakoties, tas varētu saukties lost jeb aizmirstais dārzs.
Izteiksmes līdzekļi, kā šādu noskaņu radīt, ir vairāki, lai gan veidot dārzu, kas uz sitiena izskatās sens, patiesībā ir izaicinoši. Šeit trumpis izrādījies dabiskais Jūrmalas šarms, kas apspēlēts, ienesot mežonīgu noskaņu starp slaidajām priedēm. To radīt palīdz paliela auguma krūmi, pļavas elementi, ziedoši ceriņi un rododendri, vecs celiņu segums ar šur tur nodauzītiem stūrīšiem… Īstenota arī iecere par nelielu augļu dārzu, kas organiski iekļaujas apkārtējā ainavā, paspilgtinot vasarnīcas dārza noskaņu.
Ainava veidota ar mērķi radīt vairākas sajūtu telpas, kas savā starpā ir saistītas, tomēr katrā saglabājas kāda intriga un noslēpums. Starp mežu un dobēm ap māju izveidots grantēts celiņš, pa kuru var apiet apkārt namam un tikai pastaigas laikā nojaust, ka aiz līkuma vai krūma, iespējams, paslēpusies vēl kāda oāze.
Piemēram, grantētā taciņa ved uz terasi, kas slejas aiz saimnieku guļamistabas logiem mājas austrumu pusē. Tur celiņš pārtop cietajā segumā, kas veidots no senām flīzītēm – Padomju mantojuma, ko dažkārt var izdoties samedīt, ja kādos mikrorajonos tās ņem nost un maina segumu pret jaunu.
Dažas no plāksnēm ir arī šeit pat dārzā atrasta laikmeta liecība.
Savukārt dārza dienvidu daļā atrodas centrālā terase, kur izvietots galds ar krēsliem nesteidzīgai vakara baudīšanai. Ap šo zonu veidoti naturalistic planting stilā veidoti stādījumi, kas ir mainīgi, aktīvi un krāsaini. Daži augi šeit slejas augstumā līdz pat diviem metriem, padarot ainavu dinamisku.
No divām pusēm īpašumu ieskauj ielas, taču, pateicoties mežonīgajai noskaņai ar kokiem un krūmiem, to teritorijā vispār nejūt. Cik daudz laika jāvelta šāda dārza kopšanai? Pretstatā valdošajam mītam, arī mežonīgā dārzā šur tur jāpieliek roka, lai dārzs izskatītos labi, lai elegantais mežs ar laiku nepārvēršas džungļos.
Puķu pļava jāpļauj vienu vai divas reizes gadā – piemēram, jūlijā un oktobrī. Un jārēķinās, ka brīdī, kad pļaviņa nopļauta, vismaz divas vai trīs nedēļas skats nebūs visai glīts. Taču to līdzsvaro vietām dārzā ierīkotais koptais zāliens, ko pļauj robotiņš. Atšķirībā no savvaļas zonām mauriņš ir mīksts kā paklājiņš, lai bērniem būtu, kur izskrieties!
