Tīklērces (Tetranychus urticae)
- Tās mēdz uzmesties augiem telpās, kur gaiss ir silts un sauss.
- Parasti vislielākajā diskomfortā tad ir subtropu augi – piemēram, aspidistras, cimbīdijas, palmas, segliņi, kuriem ziemā vēlamas vēsas (8–12 grādu) vai mēreni siltas (16–18 grādu) telpas. Un arī mitro tropu augi, kam nepieciešams lielāks gaisa mitrums, piemēram, kordilīnes, kodijas, kalatejas, ktenantes, marantas.
- Tīklērces pašā sākumā ir grūti pamanīt, jo tās ir ļoti sīkas un rosās lapu apakšpusē. Tīklērce sūc augu lapu sulu, tāpēc bojātās lapas no virspuses izskatās blāvas. Paskatoties lapu apakšpusē, var redzēt tīklojumu un sīkas, sarkanas ērcītes. Stipri bojātās lapas nodzeltē.
- Tīklērces uzbrūk arī kaktusiem. Bojāts kaktusa stumbrs ir nespodri zaļš, vēlāk kļūst brūns. Cietušas vairs neatjaunojas, nekļūst zaļas. Bet, ja kaktusiņam jaunā galotnīte aug atkal zaļa, tad no tīklērces ir izdevies atbrīvoties.
- Nekaitīgs līdzeklis, ko var izmantot tīklērču iznīdēšanai, ir cukurūdens. To izmidzina uz augu lapām, īpaši lapu apakšpusēs, un ļauj apžūt. Žūstot sīrups salipina ērču kājiņas, mutes orgānus. Ērces un to kāpuri iet bojā, bet ērču olas paliek dzīvas. Tāpēc šī procedūra jāatkārto vismaz 2–3 reizes ik pēc 7–10 dienām, jo siltā telpā no oliņām atkal izšķilsies jaunas ērcītes.
- Tā kā augiem lapās ir arī atvārsnītes, caur kurām notiek gāzu apmaiņa, un īpaši daudz to ir lapu apakšpusē, cukura masu no auga pēc dienas kārtīgi nomazgā.