Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No baseina paveras 270 grādu skats uz melleņu krūmāju, priežu un bērzu mežu apvīto pagalmu, nelielu dīķīti un dzīvojamo māju. Jaunā 85 m2 plašā ēka ir harmonisks papildinājums ģimenes brīvdienu rezidencei, kas nemanāmi iesēdusies piejūras klimatam raksturīgajā ainavā. Arī atpūtas ēkas interjers ir dizainera Krišjāņa Majevska (Decaso Studio) un mājas saimnieces vadītās dizaina studijas Studio Caché (Londona) kopdarbs. Iepriekš abas puses sekmīgi sadarbojušās, veidojot interjeru ne tikai īpašuma pamatēkai, bet arī jūras velšu restorānam Tails Rīgā un kūkotavai Cherchez la Tarte Sanktpēterburgā.
Baseina būves arhitektūra un interjers apzināti veidoti vienotā ansamblī ar dzīvojamo ēku, tomēr katrai piemīt savs raksturs.
«Dzīvojamā māja paredzēta ikdienas dzīves ritmam, kur vakaros ieritināties segā vai pie kamīna skatīties televizoru. Tonāli telpas ir gaišas. Savukārt baseina ēka radīta vairāk relaksējoša, lai izbaudītu nesteidzīgo spa atmosfēru – atpūstos, uzlādētos un atjaunotos. Krāsu izvēlē dominē tumšie toņi, nebaidoties no piesātināti brūnām vai pat melnām plaknēm. Tie piešķir telpai īpašu miera auru, kuru parasti cilvēks meklē, kad vēlas atpūsties,» raksturo interjera autors, piebilstot, ka krāsu palete ir gana mierīga un neuzkrītoša, lai nemanāmi saplūdinātu ārtelpu ar iekštelpu.
Neskartā dabas ainava gan vērojama pa plašajiem logiem, gan sajūtama katrā ēkas centimetrā, pieskaroties, ieelpojot un ieskatoties detaļās. Šis interjers ir oda dabiskiem apdares materiāliem un vietējo amatnieku meistarībai. «Izvēlētie materiāli un stilistika nav piesaistīta šā brīža tendencēm, tā ļaujot interjeram būt aktuālam arī pēc vairākiem gadiem,» akcentē Krišjānis. Daļai sienu, durvīm un mēbelēm izmantots ozolkoks, citviet uz sienām – marokāņu kaļķa bāzes dekoratīvais apmetums. Grīdai izraudzīts taktils slānekļa akmens, baseina griesti apdarināti ar pusspundes priedes dēļiem, bet pirts telpas sienu apdarē izmantots otrreiz pārstrādāts, atjaunināts koks. Dažos interjera elementos integrēti arī dēļi, kas mantoti no veca šķūņa Anglijā. Tie bijuši ķirmju iegrauzti, bet, apstrādājot ar speciāliem aizsargmateriāliem, ieguvuši otru dzīvi, pārtopot mēbeļu plauktos. «Apdarē izmantoti dažādi senatnīgi materiāli, kas interpretēti mūsdienīgos risinājumos. Piemēram, marokāņu apmetums, ko jau gadsimtiem izmanto dizainā, bet tagad tas ieguvis citu vizuālo efektu – nav tiks rupjš, kāds tas bijis vēsturiski, bet joprojām sniedz senatnīguma sajūtu un ir īpaši ūdensizturīgs,» uzsver Krišjānis.
Ēkā īpaša loma atvēlēta saunai. Tā ir svētnīca miesai un garam, veidota kā tradicionālā krievu tvaika pirts, kurā ir ar malku kurināma krāsns un akmeņi, uz kuriem uzmest garu – uzliet ūdeni, lai telpā veidotu tvaika mitrumu. Saimnieki īpaši novērtē pēršanās rituālu profesionāla pirtnieka pavadībā. Lai viņam būtu ērti un ergonomiski, veicot procedūru, lāva veidota divos līmeņos, kur pirmais ir bīdāms un paslidināms zem otrā.
Ņemot vērā, ka pirts zona ir samērā neliela, lai nerastos norobežotības sajūta no pārējiem, kas atrodas pie baseina, siena visā tās augstumā veidota no stikla. Saunas pusē tas ir pilnībā caurspīdīgs, bet, no baseina puses skatoties – tumšināts un vairāk reflektējošs, radot privātuma sajūtu tiem, kas ir iekšā.
Līdzās saunai atrodas garderobes telpa ar dušas nišu. «Tā atgādina alu ar arku ieejas daļā. Dušā novietots ērts sols, kur piesēst, ja ir vēlme nomazgāt kājas, bet virs galvas ierīkota lietus duša. Tepat līdzās – ražotāja Salvatori akmens flīzes ar nosaukumu Rain (no angļu valodas – lietus). Ieslēdzot dušu un visus noskaņas apgaismojumus, kuri izceļ flīžu viļņotās līnijas, ir sajūta, ka tiešām esi alā, kurā virs galvas krīt ūdenskritums,» sajūtās dalās interjera autors.
Tā kā baseins un pirts aizņem lielāko ēkas daļu, tika rasts radošs risinājums drēbju un pirtslietu skapim. «Sākotnēji vieta pietika tikai sienas āķīšiem, bet tas nebūtu ērti ne pašiem mājas saimniekiem, ne arī viesiem. Radās ideja nesošajā sienā izveidot caurumu uz blakus telpu. No ieejas puses jau bija ieprojektēts iebūvējamais drēbju skapis, un tas ļāva jaunizveidotajā sienas caurumā integrēt durtiņas un izmantot daļu no ieejas skapja platības, lai izveidotu pietiekama dziļuma plauktus, kur novietot drēbes un pirtslietas,» stāsta Majevskis, pēc kura rasējumiem tapuši visi individuālie dizaina risinājumi. Būdams vienlaikus arī mēbeļu dizainers, viņš vienmēr skrupulozi izstrādā tehniskos rasējumus, ko iesniegt galdniecībai.
Krišjānis neslēpj, ka ir perfekcionists un viņam patīk visu noslīpēt līdz smalkākajai detaļai, neraugoties uz to, ka daži procesi var būt īpaši laikietilpīgi.
Toties rezultāts ir ieguldītā darba vērts.
Karaliene – tā raksturojama ēkas dvēsele latviešu mākslinieces Annas Heinsbergas-Varnases (Glass Point) stikla skulptūra, kas spoguļojas virs 8 metrus garā, 3,5 metrus platā un 1,5 metrus dziļā baseina. To veido vairāk nekā tūkstoš stikla lausku no trīs dažādiem stikla veidiem – īpaši dzidrināta, izteikti atstarojoša ar specifisku pārklājumu un individuāli spoguļota. Katra detaļa iekārta atsevišķā, neuzkrītošā metāla stieplītē, kas stiprināta pie griestu dēļiem. «Skulptūra veidota kā dinamisks stikla mākonis,» raksturo dizainers, «tas, mijiedarbojoties ar apkārtējās vides gaismām – sauli un baseina gaismu no ūdens kustības –, reflektējas tālāk uz ēkas sienām un griestiem, radot maģisku gaismas vizuļošanu.»
