Līdz ar to savu divu gadu dzimšanas dienu 9. augustā Vakijlija varēs svinēt Rīgā un līdzās žirafu puisim Kimi, kurš 24. jūlijā atzīmēja savu 14. jubileju.
2007. gadā uzbūvētā Žirafu māja ir paredzēta šo dzīvnieku vairošanas grupas (3–5 dzīvnieki) turēšanai. Kopš ēkas atklāšanas tajā dzīvoja četru žirafu tēviņu grupa, kas zoodārza darbiniekiem ļāva iepazīt šo visai sarežģīti aprūpējamo dzīvnieku uzvedības, barošanas un veterinārās aprūpes īpatnības. Šobrīd, kad Rīgas zoodārzā palicis tikai jaunākais no savulaik atvestajiem tēviņiem Kimi, pienāca laiks tam sagādāt pāri.
Vakilija tika transportēta īpaši žirafu pārvadāšanai paredzētā labiekārtotā, 4 metrus augstā piekabē, visu laiku sekojot līdzi tās uzvedībai videonovērošanas kamerās, izmantojot specializētās dzīvnieku transportētāju Crossborder Animal Services profesionālo pieredzi. Sazināšanās ar kolēģiem no Šmidingas zoodārza noritēja jau vairākus mēnešus iepriekš un līdz ar Vakilijas bērnības fotogrāfijām tika saņemta bagātīga informācija par viņas uzvedību, raksturu, apmācību un, pats galvenais – precīza žirafītes ēdienkarte, lai Rīgā viņu sagaidītu ierastais mielasts un pazīstami gardumi, kā arī profesionāla aprūpe.
“Ne zooloģiskais dārzs, ne arī tā dzīvnieku kolekcija nekad nebūs gatavi. Katra diena nesīs kādas mazas uzvaras un virzību uz kādu lielāku mērķi. Jaunās žirafes ierašanās ir viena tāda mazā uzvara, un šādas uzvaras lielā mērā atkarīgas no tā, kāds ir un būs sabiedrības un uzņēmēju atbalsts mūsu Rīgas Zooloģiskajam dārzam," uzsver Jānis Rudzītis, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs valdes priekšsēdētājs.
Dabā žirafu mātītes pieaugušas kļūst triju līdz četru gadu vecumā, taču nebrīvē briedums var iestāties nedaudz ātrāk. Tomēr, ņemot vērā to, ka savvaļā žirafes parasti ir visai sabiedriskas un dzīvo kopā dažādas struktūras grupās, ir cerība, ka Kimi un Vakilija jau drīz kopā iznāks uz pastaigām lielajā āra aplokā.
Āfrikā sastopamas deviņu pasugu žirafes. Rīgas zoodārzā apskatāmas ir Rotšilda žirafes, kuru izcelsme meklējama Ugandā un Kenijā. Gan malumedības, gan cilvēku saimnieciskā darbība arvien samazina žirafu skaitu savvaļā un šī suga 1996. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā. Lai koordinētu un uzraudzītu žirafu turēšanu un vairošanu nebrīvē, 1990. gadā izveidota šīs apdraudētās sugas vairošanas Eiropas programma, kuras ietvaros arī notiek Vakilijas uzticēšana Rīgas Zoodārzam.