Sulu tecēšana sākas, kad zeme atlaidusies, un beidzas, kad pumpuri tā pa īstam pamodušies. Ja pavasaris straujš – sulu tecēšanas brīdis ir īss; ja lēnīgs – tek ilgāk.
Meklējam bērzu!
Lai žēlotu bērzu, nevajadzētu urbt kokā, kas mazāks par 20 centimetriem diametrā. Visvairāk sulas var iegūt no vidēja vecuma kokiem – no tiem diennakts laikā iztek pat 20–30 litri sulas –, tomēr, cik ātri sulas tek, atkarīgs no āra temperatūras.
Tautas gudrības māca, ka saldākas sulas ir tajā bērzā, kam tievāki un garāki zari.
Gardākas sulas esot arī tādam kokam, kas vairāk sildās saulītē un atrodas sausākā vietā, bet mitrumā augošajiem bērziem cukura sulā mazāk. Arī – jo augstāk bērzā ieurbj, jo sula saldāka. Arī pudelē, kas piestiprināta nolauztam bērza zara galam, tecēs ļoti salda sula.
Pat viena bērza sulas garša gadu no gada var atšķirties – atkarībā no norisēm dabā. Garša mainās arī atkarībā no tecināšanas laika – pašā tecināšanas sākumā sulas ir dzidrākas un arī labāk glabājas, savukārt, kad pumpuri jau plīst pa visām vīlēm, sulas kļūst duļķainas un to tecināšanai jāliek punkts koka tapas veidolā.
Urbjam!
Kad naktīs vēl piesalst, rītos no sulas teknes līdz traukam ir sasalis ūdenskritums un sula, protams, netek, savukārt saules siltumā tek tērcītē, tādēļ svarīgi caurumu kokā urbt tā dienvidu pusē. Zinot, ka sula cirkulē vietā starp mizu un koksni, viegli saprast, ka kokā līdz tā serdei nav jāurbj – pietiek ar 3–4 centimetrus dziļu urbumu. Arī urbuma diametrs var būt pavisam niecīgs – ap centimetru.
Ja sulas paredzētas tikai pašiem, nav taču nekādas vajadzības tecināt ļoti ātri. Ja vajag vairāk sulas, ieurb divos bērzos, bet nedari pāri kokam!
Starp citu, ja koks pavisam liels, sulu var vienlaikus tecināt pat pa divām teknēm: vienā koka pusē un otrā. Lai sulas ir tīras, lai tajās nepeld uz saldumu kārās mušas, vaboles un citi slieķi, tecinātāji ar marli pārsietos spaiņus, burkas un pudeles palēnām sāk nomainīt pret izturīgiem plastikāta maisiem vai plastmasas mucām. Tajās sula satek caur vākā izurbtu caurumiņu . Neviena oda, nevienas mušas! Turklāt trauks ir pietiekami liels, lai sulas varētu tajā tecēt visu dienu.
1. Kokā urbj 3–4 cm dziļi.
Urbuma vietai jābūt augstākai par pudeles kaklu.
2. Urbumā iestiprina atbilstoša lieluma caurulīti.
3. Caurulīti savieno ar citu – lokanu cauruli – pa to sula tecēs traukā.
4. Lūk, tek!
Taisām ciet!
Vienā kokā urbt var gan šogad, gan nākamgad, vien jāpieskata, lai urbumi nav cits citam cieši blakus, bet kādu sprīdi uz augšu, leju vai sāniem no pērnā urbuma. Kad sulu laiks beidzies, urbuma vieta noteikti jāaprūpē (jāaizver ar koka tapiņu, zaru vai jāaizsmērē ar vasku vai potvasku), lai koks nesulo un lai brūcē neiekļūst baktērijas.
Pārdodam vai pērkam!
Bērzu sulas Latvijā pārdot ir atļauts, turklāt, ja tiek iztirgots līdz 300 sulas kilogramiem gadā, Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja nav vajadzīga. Pircējam gan jābūt uzmanīgam. Domā, spēsi sulu pazīt pēc garšas? Nez vai, jo bērzu sulām patiešām var būt arī pavisam neitrāla garša.
Ja ņem vai pērc sulu no zināma cilvēka, vari uzticēties. Bet tirgū vai ielas malā tev tiešām var iesmērēt arī cukurūdeni. Un to tu tā pa īstam uzzināsi tikai kādā trešajā dienā. Ja sula istabas temperatūrā joprojām saglabājas dzidra – gan jau cukurūdens; ja duļķojas – sula. Turklāt negodīgie pircēji mēdz arī sulas atšķaidīt ar ūdeni.
Liekam lietā!
Būsi pārsteigts, cik ātri sulas satecēs pa lielajiem spaiņiem! Lai tās neietu zudumā (ledusskapī tās var sabojāties pat nedēļas laikā), laikus izlem, ko ar tām darīsi: cik dzersi uzreiz, cik raudzēsi, cik apēdīsi zupā un cik paliks saldēšanai vai iztirgošanai. Ieskaties mūsu 5 padomos, lai smeltos iedvesmu!