Mālainais dārzs
Šo dārzu noteikti būs grūtāk apstrādāt, jo zeme būs smagnēja un ķepīga. Pēc ilgstošām lietavām tā lēnāk žūst, un augu saknēm var pietrūkt skābekļa. Pavasaros tā vēlāk uzsilst. Taču labā ziņa ir tāda, ka mālainu augsni ielabot un pielāgot dažādu augu prasībām ir vieglāk nekā ietekmēt augšanas apstākļus pārējos dārza tipos. To var izdarīt ar kompostu, organiskajiem mēsliem, kūdru. Vēl viens mālainas augsnes labums: tā lieliski notur mitrumu.
Mālainajos plašumos nereti ir vēlme ierīkot dabisko ziedošo pļavu. Nejaucot klāt mālam cita veida augsni, tādam dārzam tā būs par treknu. Tādā ātri vien saaugs lekni platlapu augi, kuriem cauri gaisīgajām pļavas puķēm nepietiks spēka izlauzties. Smalko un trauslo sakņu īpašnieki mālā paši izdzīvot nespēs. Taču lēnām un pacietīgi šādu augsni var ielabot un uzlabot, tā palielinot augu dažādību, kas tur varētu labi justies.
Te labi jutīsies
- Ceriņi (Syringa), irbenes (Viburnum), arī rozes (Rosa), ja vien papildus tās tiek mēslotas, veigelas (Weigela), krūmcidonijas (Chaenomeles).
- No lakstaugiem – hostas (Hosta), dienlilijas (Hemerocallis), liela auguma laimiņi jeb čīkstenes (Sedum spectabile), kā arī citi augi, kuriem ir spēcīga sakņu sistēma.