Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Pārmitrais dārzs
Pilnīgs pretstats saulaini smilšainajām teritorijām ir pārmitrās vietas. Tās var būt gan pastāvīgi purvainās zonas, gan vietas, kurās mitrums turas īslaicīgi, piemēram, palu laikā. Kaut prātīgi būtu mājvietu tādās neveidot, Latvijā nav mazums apdzīvotu vietu, kas stihiski izveidojušās palieņu pļavās. Tāpēc tieši mitrās pļavās var iedvesmoties tās augu sabiedrības atlasei, kas mitrā vietā jutīsies gana labi. Šādā dārzā var veidot savu mitraini, jo dabai tā ir ļoti vērtīga. Tā strādā kā sūklis, kas nevienmērīgos mitruma apstākļos spēj uzkrāt ūdeni laikā, kad tā ir pārāk daudz, pasargājot no pārplūšanas citas teritorijas.
Ja pārmitras vietas veidojas nepareizas būvniecības vai teritorijas iekārtošanas rezultātā, piemēram, ir nesakārtota virszemes ūdeņu notece, aizdambējušies notekgrāvji, tad tas jārisina, nevis jāmēģina ar to sadzīvot.
Te labi jutīsies
- No krūmiem mitrums patiks grimoņiem (Cornus) un kārkliem (Salix).
- Egles (Picea) labi pacieš mitrākas vietas, taču gluži purvā tās stādīt nevajadzētu.
- Šādos dārzos var veidot ļoti skaistas lakstaugu grupas, izmantojot īrisus (Iris), vīgriezes (Filipendula), kurām ir daudz skaistu šķirņu, arī ar rozā ziediem, raibām lapām, krastkaņepes (Eupatorium), upes mētras (Mentha aquatica). Minētie augi arī dabā aug mitrākās vietās. Šie vairs nebūs nekādi smalciņie augi. Mitrās vietas ir pietiekami auglīgas, lai augi spētu veidot lielu apjomu.
- Ja dzīves telpa pietiekami liela, tad mitrākā stūri var ierīkot dzērveņu (Oxycoccus palustris) vai lāceņu (Rubus chamaemorus) stādījumus.