Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta Romija Andersone, kaislīga rožu kolekcionāre un Facebook grupas Tikai rozes! izveidotāja.
Man ir diezgan sarežģītas attiecības ar sarkanas krāsas rozēm, jo ilgu laiku uzskatīju, ka nav nekā garlaicīgāka. Pastiprinātu interesi par tām sāku izrādīt vien pēc tam, kad pirms dažiem gadiem kārtējā ikrīta pastaigā pa savu dārzu ievēroju, ka tajā dominē mierīgie toņi, radot diezgan vienmuļu kopskatu. Prasījās to atdzīvināt, ienesot košākus akcentus.
Secināju, ka pietrūkst tieši sarkanās krāsas, kas līdz tam bija vienaldzīga. Ar ko sākt? Kādi būtu tie kritēriji, lai arī es varētu teikt, ka no puķēm vismīļākās man rozes tumšsarkanās? Vai tas maz ir iespējams?
Tieši viena ziema tika pavadīta pie datora, internetā meklējot ne jau vienkārši sarkanās, bet īstās sarkanās…
Tādas, kam noteikti jābūt ar odziņu – interesantu formu, citas krāsas ziedlapiņu reversu, kādu specifisku nokrāsu… Pēc dažu mēnešu darba virtuāli biju nokomplektējusi savu apaļo rožu salu – dobe atrodas dārza vidū kā atsevišķs stādījums. Rezultātā tā izskatās ļoti atraktīva, interesanta, neviendabīga un koša, pateicoties tam, ka katra šķirne ir rūpīgi atlasīta.
Stādus lielākoties pasūtīju no ārzemēm internetā, jo dažas konkrētās šķirnes Latvijā vēl nebija nopērkamas. Šajā rakstā izstāstīšu par tām sarkanajām rozēm, kurām izdevies iekarot manu sirdi.
