Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vieta, kur svinēt un pieminēt
«Tas bija 2007. gads, kad Latvijā vēl bija nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas bums. 183 gadus senās muižas cena bija 300 000 eiro. Gan toreiz, gan tagad ikdienā strādāju Rīgā – nodarbojos ar nekustamajiem īpašumiem, un man bija iekrājumi.
Ēka bija labā stāvoklī, jo kāda vietējo ģimene, kas tur dzīvoja, īpašumu visu laiku bija pieskatījusi. Šķita, ka viens divi to atjaunošu un tur cilvēki varēs skaisti svinēt kāzas un jubilejas, jā, arī aizvadīt bēru mielastus,» PDz stāsta muižas īpašnieks Jānis Lazdāns.
Padures muiža atrodas 150 kilometru no Rīgas un astoņu kilometru attālumā no Kuldīgas.
Citi lasa
980 kvadrātmetru plašajā muižas ēkā, ko ieskauj 2,33 hektārus plašs parks, paslēpušās 36 istabas. Savukārt tajās – astoņas krāsnis, kas ir vienīgais siltuma avots mājoklī.
Vienā no muižas istabām pie sienas atrodas arī šīs muižas cēlāja skotu tirgotāja Džona Lūisa Balfūra portrets, kurā viņš redzams ar cilindru galvā.
«Padures muižu viņš uzcēla 1838. gadā. Zināmākais no Balfūriem ir tirgotāja mazdēls – romāna Bagātību sala autors Roberts Stīvensons, kas no Balfūra uzvārda vēlāk atteicās,» stāsta Jānis, kas pa muižu izvadā, nešķiroties no muižkunga cienīga cilindra.
Muižu tomēr patur sev
Atjaunošanas darbi nav veikušies tik raiti, kā sākumā cerēts, tādēļ muižkungs pieņēmis lēmumu no īpašuma šķirties. «Muižu mēģināju pārdot divreiz. Pirmo reizi tas notika trīs gadus pēc tās iegādes. Man sāka aptrūkties nauda, lai to atjaunotu. Toreiz uzliku tam laikam neadekvāti augstu cenu – 400 000 eiro. Iespējams, es vienkārši vēl nebiju gatavs no tās šķirties,» atminas Jānis.
Otro reizi muižai jaunus saimniekus meklēt viņš sācis pirms diviem gadiem. «Visu vasaru biju nodzīvojis muižā. Tīrot un uzlabojot strādāju 16 stundas diennaktī. Un tā katru dienu. Īsti neredzēju tam visam jēgu. Atceros, biju aizbraucis uz Kuldīgu pusdienās, un tur pilns ar cilvēkiem, bet pie manis uz muižu nebrauca neviens. Es vienkārši piekusu, un tādēļ šķita – man viss ir apnicis. Kovids tobrīd vēl nebija sācies, un es biju gatavs pārdot muižu vēlreiz.
Lai gan cenu biju noteicis smieklīgu – 250 000 eiro, cilvēki tik un tā mēģināja to nokaulēt.
Bija atbraukusi arī kāda bagāta sieviete, kura visu apskatīja un teica, ka tūlīt pat muižu pirkšot. Viņa man jautāja, cik daudz naudas vajagot, lai visu atremontētu. Teicu: miljons eiro. Viņa man neticēja un atsūtīja savu būvinženieri, kas viņai nosauca to pašu naudas summu. «Nē, ja tik daudz, tad viņai to nevajagot,» dāma paziņoja un devās prom,» smaidot atceras Jānis.
«Visvairāk man nepatīk, kad par muižu saka: tas ir mūža darbs. Kad par savu īpašumu sāku šādi domāt, gribēju muižu pārdot. Taču es nomierinājos… Muižas atjaunošanu vairs neuztveru kā savas dzīves mērķi.
Tas man ir interesants ceļš, ko iet. Pēc aptuveni pusgadu ilgas tirgošanas es pārdomāju un izlēmu, ka tomēr muižu paturēšu sev. Atceros, tieši tad pie manis atbrauca forša latviešu ģimenīte, kas izteica vēlmi muižu iegādāties. Teicu, ka viņi ir atbraukuši mazliet par vēlu,» atceras Jānis.
Muižas parkā muzicē estrādes zvaigznes
Viņš neslēpj: lai Padures muiža izskatītos tā, kā viņš to iztēlojies, nepieciešams ieguldīt vēl vismaz 800 000 eiro. «Plānoju muižā ierīkot gardēžu viesnīcu–restorānu. Muižā varētu apmesties uz piecām dienām, apceļojot tuvējo apkārtni, izbaudot dzīvo mūziku un dodoties makšķerēt.
No vietējiem zemniekiem varētu iegādāties ekoloģisku pārtiku, un pieredzējušu pavāru vadībā apgūt muižas ēdienu gatavošanu, receptes ņemot no senām pavārgrāmatām,» nākotnes sapņus atklāj Padures muižas saimnieks. Ar katru gadu šis sapnis kļūstot aizvien reālāks, jo atjaunošanas darbos palīdzīgu roku jau ir sniedzis gan Valsts kultūrkapitāla fonds, gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un pašvaldība.
Muiža ir atvērta visu gadu. «Ikvienam, kurš grib izbaudīt 21. gadsimta muižkunga cienīgu dzīvi, to iespējams izdarīt, izmantojot Airbnb platformu.»
«Ziemā ļāvu cilvēkiem muižā dzīvot par brīvu – pat malku sarūpēju. Pavasarī noteikums bija, ka atpūtniekiem ir jāsagādā tikai malka un sveces. Vasaras periodā apmešanās muižā kompānijai līdz sešiem cilvēkiem maksā 80 eiro diennaktī. Lielākām svinībām muiža pieejama par 250 eiro diennaktī, plus 10 eiro par katru guļvietu,» – tā Jānis.
Viņš atklāj, ka pirms pandēmijas reizi mēnesī muižas parkā norisinājās dzīvās mūzikas koncerti. «Te ir uzstājušies – Astro’n’out, Carnival Youth, Apvedceļš. Šovasar ieplānots Igo un grupas Sestā jūdze koncerts. Uz kādas Latvijas šlāgergrupas koncertu esmu nopircis arī visdārgāko biļeti savā mūžā. Tie bija 500 eiro. Vienkārši cilvēki neatnāca, un es iebraucu pamatīgos mīnusos. Kopš tās reizes, pirms kādu aicinu, iepriekš apskatos, vai grupai ir skatījumi YouTube. Ja neviens neklausās par velti, tad to nedarīs arī par maksu,» sapratis Jānis.
