No visiem pieteikumiem Ievas Dārza redakcija ir izvēlējusies trīs skaistākos dīķus, kuru saimnieki saņems noderīgas balvas no Bosch. Apsveicam uzvarētājus!
1. vieta – Noslēpumu taciņas apskāvienos
Dīķa CV
- Saimniece – Ginta Erdmane.
- Atrašanās vieta – Pārogre.
- Vecums – vairāk nekā 30 gadu.
- Platība – izstieptās formas dīķa platība ar visu saliņu ir apmēram 390 m2.
- Dziļums – 1 līdz 2,3 m, kas 50 cm robežās mainās sausuma un slapjuma periodos.
«Mūsu dīķa stāsts sākās, kad parādījās cerība atgūt atņemto, pilnīgi nolaisto zemes gabalu ar bedri tālākajā slapjajā galā. Bedres vietā izveidojām nelielu dīķīti, bet ātri vien sapratām, ka no tāda maza nav nekādas jēgas. Blakus izrakām lielāku, bet man nepatika forma. Pēc tam vairs nevarēja piebraukt ar lielo traktoru un mazais nespēja māla slānī savu kausu dabūt iekšā, tāpēc jaunā forma tika izveidota, izrokot paplatu grāvi un atstājot saliņu. Tā kā bijām laimīgi, ka vispār traktoru uz pāris stundām sarunājām, par smalku malu apstrādi pat runas nevarēja būt – paši ar lāpstu un ķerru darījām, ko spējām,» stāsta dīķa saimniece Ginta.
No dīķa izraktā zeme veido valni dārza galā, ar pusloku atdalot dārzu no pārējās pasaules. Zemes valnis apstādīts ar dažādiem augiem, kas vēl vairāk norobežo un nedaudz aizsargā no tuvējā dzelzceļa trokšņiem. Tagad, kad stādījumi sasnieguši optimālus izmērus, rezultāts pēc pašu saimnieku domām ir tik jauks, ka citādi nemaz nevarēja būt. Tomēr dīķa uzturēšanā nācies saskarties arī ar izaicinājumiem.
Ginta stāsta: «Ar laiku ieviesās glīvene. Sākumā izdevās izraustīt tās visu sedzošās zaļās lapiņas, bet pēc gadiem cīņa kļuva bezcerīga. Vajadzēja meklēt kādu risinājumu. Un – atradām! Ielaidām baltos amūrus, platpierus un dažas zelta karūsiņas skaistumam. Tas tiešām darbojas, jo atkal ir redzams ūdens spogulis. Ziemā ar mazu akvārija gaisa kompresoru nodrošinām neaizsalstošu āliņģi, ko dzeršanai izmanto arī kaimiņu kaķi.»
Nejaušība, ka dīķī nācās atstāt saliņu, deva iespēju Gintas vīram radoši izpausties un izveidot, viņasprāt, skaistāko laipu, kāda redzēta. Pamatā ir metāla konstrukcija, bet segums veidots no Sibīrijas lapegles dēlīšiem.
Apkārt dīķim ved taciņa, pa kuru ejot ik pa brīdim gaida kāds pārsteigums – dažādas hostas, japānas meža zāle, ilekss un beigās laukumiņš zem jasmīna, kura smaržu jūt arī dīķa otrā pusē. Patiesībā smarža šeit ir vienmēr – agri pavasarī plaukst un smaržo zvaigžņu magnolija, pēc tam īpaši skaisti smaržo parastā baltā ogābele, vēlāk abēlija… Vizuālu akcentiņu dāvā bukši.
2. vieta – Ideālā peldvieta
Dīķa CV
- Saimniece – Dace Zviedre.
- Atrašanās vieta – Tukuma novads, Kandavas pagasts.
- Vecums – aptuveni 13 gadu.
- Platība – 1 hektārs.
- Dziļums – 3 – 4 metri.
- Saimniece – Inga Kalniņa-Sauša.
- Atrašanās vieta – Jelgavas novads, Platones pagasts.
- Vecums – 12 gadi.
- Platība – 50 × 40 metri.
- Dziļums – dziļakajā vietā 4,5 metri.
«Mūsu īpašuma dīķis ir piepildījis manu sapni par ideālo peldvietu – drošu, ērtu un, pats galvenais, bez zemūdens zālēm un dēlēm, kas dīķos mēdz dzīvot. Dīķī makšķerējam lielas zivis, galvenokārt karpas un karūsas, gadās arī pa kādam asarim un amūram. Šeit mēs peldamies no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim un ziemā dažkārt arī paslidojam vai uzspēlējam uz dīķa hokeju,» savu dīķi raksturo Dace.
«Pie dīķa mūs vienmēr gaida vecais koka soliņš, kas glabā tūkstoš dažādu atmiņu – uz tā gan raudāts, gan smiets un allaž ir rasts miers,» stāsta dīķa saimniece Dace.
3. vieta – Atspulgu oāze
Dīķa CV
Dīķis ierīkots senā plūmju dārza vietā, paplašinot veco dīķīti, kas bijis mazs un neizteiksmīgs. Tagad dīķim izveidota interesanta pakavveida forma un tas tiek izmantots gan atpūtai un veldzei karstā laikā, gan pirts procedūrām. Dīķī tiek audzēti līņi, karūsas, karpas, stores un amūri.
Izaicinājumi, rūpējoties par dīķi? Jā, tādi ir! «Šobrīd ap dīķi ierīkots elektriskais gans, kas atbaida gārņus un ūdrus, kuri šeit kāro sev iegūt maltīti. Tāpat dīķim ir neliela pussala, kuras izveidi noteica elektrolīnija, kas tika iekļauta ainavā,» pastāsta saimniece.
Saimnieki nav aizrāvušies ar apstādījumu veidošanu pie paša dīķa, jo vēlas izbaudīt skaistumu, ko ainavai dāvā ūdens plašums. Pussalā aug zilie īrisi, rodžersija, mūžzaļais kadiķis, ap soliņu pie dīķa – grimoņi. Bet vecais ozols un liepa rada interesantus atspulgus ūdenī, papildinot ainavu ar neatkārtojamiem rakstiem.
Pie dīķa ir ierīkota laipa lēkšanai un zivju barošanai, bet tiem, kuri vēlas ūdenī ieslīdēt ar glanci, pretējā krastā izveidoti betona pakāpieni. Soliņš pie peldētavas ir saimnieku ļoti iemīļota vieta, jo vasaras vakaros, malkojot glāzi vīna, var vērot saulrietu un zivtiņu lēkāšanu. Kā aizsegs soliņam iestādīti dažādi grimoņi.
Pie paša dīķa apzināti nav veidoti blīvi apstādījumi, lai varētu izbaudīt ūdens ainavas spoguļošanos ūdenī. Mazliet nostāk no ūdenstilpnes ir lapenīte, un līdzās tai ziemciešu, krūmu un skujkoku dobe.