• FOTO: Koki ar krāšņu mizu skaistākam dārzam ziemā

    Dārzs
    Kristīne Sēnele
    27. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gvido Kajons
    Arī miza var būt koka daiļākā sastāvdaļa – no pelēkās kļavas brūnajām lokām līdz baltmizas Himalaju bērza žilbinošajiem tāss pergamentiem. Un kad gan vēl labāk pamanīt šo skaistumu, ja ne gada kailākajos mēnešos!

    Teksts – Kristīne Sēnele. Foto – Gvido Kajons

    Skaistos kokus izrāda Imants Parfenovičs, Zaļenieku kokaudzētavas saimnieks. Konsultē Linda Strode, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītāja.

    • Pensilvānijas kļava (Acer pensylvanicum)
      Šī nelielā (līdz 7 m) koka dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Koks nereti veido arī vairākus stumbrus. Vainags olveida, ar stāvu, samērā skraju zarojumu. Īpaši dekoratīva ir tieši zaļā miza – gluda, ar spilgtām baltām svītrām, vislabāk pamanāma ziemā. Vecākiem kokiem stumbrs kļūst sarkanbrūns. Lapas dzeltenīgi zaļas, rudenī krāsojas zelta dzeltenas. Lapu forma atgādina zosu pleznas. Dzeltenzaļie ziedi blīvos, 10–15 cm garos, nokarenos ķekaros pievilina bites un tauriņus. Ar jaunajiem dzinumiem labprāt mielojas meža zvēri, jaunībā dzinumi mēdz apsalt, sevišķi Latvijas ziemeļaustrumu un austrumu daļā. Vislabāk aug mitrā, labi drenētā augsnē. Labi pacieš noēnojumu. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem. 
    • Pelēkā kļava (Acer griseum)
      Liels krūms vai vidējs koks, bieži ar vairākiem stumbriem. Izcilo dekorativitāti piešķir kanēļkrāsas miza, kas lobās plānās, pergamentam līdzīgās plēksnēs. Pēc dažiem gadiem miza iekrāsojas intensīvā brūnsarkanā krāsā. Pelēko kļavu mēdz dēvēt arī par kanēļmizas kļavu. 
      Vainags ieapaļš, ar vidēji blīvu zarojumu. Lapu virspuse zaļa, apakšpuse pelēcīga, tāpēc arī iemantojusi pelēkās kļavas nosaukumu. Rudenī lapas ir spilgti oranžas, sarkanas. Priekšroku dod viegli skābai augsnei. Salcietības zona 5b – tas nozīmē, ka var augt vietās, kur sals ziemā nepārsniedz mīnus 23–26 grādus. Savā dzimtenē Ķīnā ir vērtīgs medus augs, taču Latvijas apstākļos pagaidām nav tiktāl aklimatizējusies, lai ziedētu. 
    • Tibetas ķirsis (Prunus serrula
      Augstums 6–9 m, bieži daudzstumbru. Noapaļots, diezgan plats un skrajš vainags. Zari tumši brūni, bet stumbra miza laistās sarkankoka tonī un bagātīgi lobās. Piemērotas dažādas augsnes, taču galvenais priekšnoteikums – tām jābūt labi drenētām, jo slapjas kājas Tibetas ķirsim nepatiks. Aug gan saulē, gan pusēnā. Nepietiekamās ziemcietības dēļ piemērotāks Kurzemes pusei. 
    • Sīkzobainais kalnu ķirsis (Prunus serrulata
      Tā pati sakura jeb Japānas ziedu ķirsis, par kuru visi priecājas sārti balto ziedu nedēļā, taču arī kailais stumbrs nav zemē metams. 6–7 m augsts koks, var būt ar vairākiem stumbriem. Vainags stāvs, plati olveida līdz ieapaļš. Šim, tāpat kā visiem ķiršiem, vajadzīga saule, auglīga, labi drenēta augsne – nedrīkst būt augsti gruntsūdeņi un slapjas kājas. Daudz šķirņu un hibrīdu. Var audzēt visā Latvijas teritorijā, bet nedrīkst stādīt klajumā, vajadzīga no vējiem aizsargāta vieta. Drošāk stādīt lielos stādus – tie ir izturīgāki. 
    • Māka ieva (Prunus maackii)
      Ātri augošs, vidēji liels koks, var izaugt pat 10–15 m. Vainags plats, olveida, pārkarens. Miza bronzas dzeltena, lobās, īpaši dekoratīva ziemā. Piemērota mālaina, smilšmāla augsne. Nepatīk pārāk mitras vietas. Baltie ziedu ķekari būs vērtīgi bitēm, savukārt ar melnajiem augļiem mielosies putni. Ļoti laba ziemcietība, tās dēļ droši var audzēt visā Latvijas teritorijā. Kā visas ievas – noēnotā vietā zied mazāk un samērā bieži cieš no kaitēkļu uzbrukumiem. 
    • Kļavlapu platāna (Platanus x acerifolia)
      Latvijas apstākļos varētu izaugt ap 10 m augsti koki ar kļavām līdzīgām lapām. Miza krāsojuma un raksta ziņā atgādina aizsargtērpu – tā lobās nelielām, plānām, dažādu tonalitāšu zaļganpelēkām plēksnēm. Ziedkopas lodveida, garos, nokarenos kātos. Labāk augs vidēji mitrās, labi drenētas augsnēs pilnā saulē. Latvijas rietumu un vidusdaļā varētu augt labi, austrumu daļā noteikti jāstāda ļoti aizsargātā vietā, uz ziemu var aptīt pret salu, īpaši jaunā vecumā. Platānas redzētas apstādījumos daudzās Eiropas lielpilsētās, jo labi pacieš pilsētas piesārņojumu. Latvijā lielāki koki aug Talsu pusē un Nurmuižā.
    • Ošlapu kļava (Acer negundo) ‘Winter Lightning’
      Vidēja lieluma lapu koks, ap 10 m. Lapas vasarā spilgti zaļas, rudenī skaisti zeltainas vai dzeltenas. Savukārt ziemā, kad lapu rota nomesta, dārza pelēcību atdzīvinās zaru spilgti dzeltenā un zeltainā ņirboņa. Bez pro­blēmām aug drenētā augsnē, pilnā saulē vai daļējā ēnā. Katru pavasari koku var stingri apgriezt, lai uzlabotu dekoratīvo efektu – jaunie dzinumi ir košāki – un lai kontrolētu koka izmēru. 
    • Spārnotais segliņš (Euonymus alatus)
      1,5–2 m augsti krūmi. Dzinumi ir ar izteiktiem korķveida izaugumiem jeb spārniem, ļoti dekoratīvi. Dzinumu gali bargās ziemās var apsalt, taču pēc tam tie labi ataug. Lapas rudenī krāsojas spilgti sarkanos, pat rozā toņos. Segliņiem patīk auglīgas, labi drenētas augsnes. Var audzēt saulē, pusēnā, pat ēnā. 
    • Baltmizas Himalaju bērzs (Betula utilis var. jacquemontii) un tā šķirne ‘Doorenbos’
      Šos izteikti gaišos, zemu zarotos un tāss plēksnēm rotātos stāvus dārza ainavā nevar nepamanīt. Augstums ap 8 m, vainaga platums 6 m. Vecāks stumbrs ir ārkārtīgi balts un vairāk lobās. Zem plēksnēm miza tumšāka. Jaunie zari ir mataini, sarkanbrūni. Piemērota irdena augsne, mitrumu mazprasīgs. 
    • Baltais Ķīnas bērzs (Betula albosinensis) ‘Fascination’ 
      Augstums 6–10 m. Atšķirībā no ierastā bērzu baltuma šim miza ir sarkana, kas ar laiku loboties atklāj gaišākus (līdz pat krēmbaltam) mizas slāņus, bet zariņi sarkanbrūni. Augsnes izvēles ziņā mazprasīgs.
    • Maksimoviča bērzs (Betula maximowicziana)
      Stumbra miza un pamatzari sākumā krāsojas uzkrītoši spīdīgi oranžbrūnā krāsā. Vēlāk mizas dominējošā krāsa ir pelēcīga, gandrīz balta, bet jaunie zari brūnsarkani. Miza atslāņojas papīra plānās sloksnēs. Šī suga pietiekami ziemcietīga gan varētu būt tikai Latvijas siltākajos rajonos. Tā kā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī tai neizdevās iedzīvoties, to varētu raksturot kā diezgan salīgu koku, vārīgāku pat par kļavlapu platānu.
    • Āra bērzs (Betula pendula) ‘Spider Alley’
      Latvijā jauna šķirne, tāpēc pagaidām informācija par to un tās ziemcietību paskopa. Augstums arī tiek minēts atšķirīgs – no 5 līdz pat 8 m. Skaista ir ne tikai šī bērza miza, kas, kokam novecojot, stumbra augšdaļā kļūst baltāka, bet arī eleganti savītie zari. Kopumā bērzi ir saulmīļi un augsnes ziņā mazprasīgi, ātri augoši koki. 

    Visi rakstā minētie koki un krūmi dabā apskatāmi Zaļenieku kokaudzētavas dārzā.

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē