Viņš jau 11 gadus tur saimnieko kopā ar ģimeni. «Pirms tam šīs vietas nosaukums bija «Smiltis». Nodomāju – tāds nevar palikt –, un devu jaunu – «Meldiņi». Bērni šo vārdu saklausīja nepareizi un pirmajā gadā man uzdāvināja mājas izkārtni «Melodijas». Esmu to pielicis pie pirts sienas,» stāsta Sloka. Pie iebraucamā ceļa, kas ved uz Māra paša būvēto māju, ir norāde ar īsto nosaukumu.
Mūziķis pēc izglītības esot celtnieks, tādēļ savā dzīvē uzbūvējis ne vienu vien māju.
Māris atminas – viens no pirmajiem darbiem, ko paveicis – apkārt mājai sastādījis kokus.Nu tie izstiepušies labu gabalu virs divstāvu mājas jumta un paslēpuši mūziķa saimniecību no garāmgājēju skatiem.
Sloka gan nosmej – vienīgie, kas šai vietai nejauši mēdz iet garām, esot meža zvēri. «Te regulāri nāk zaķi, kas nograuž mūsu bietēm lakstiņus. Ir stirnas, kas iecienījušas mieloties ar krūmmellenēm un avenēm. Nāk arī lapsas, reiz līdz pašam mājas slieksnim bija atstaigājusi pabranga mežacūka,» stāsta Māris.