Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieredze
Guntis Ozoliņš, kokaudzētavas Meža Rasas saimnieks
Tūju saknes ļoti garšo maijvaboļu kāpuriem
Mūsu audzētavā tūjas neslimo. Augi var sasirgt ar dažādām sēnīšu slimībām, ja tos iestāda nepiemērotā, nesagatavotā augsnē un pienācīgi nekopj. Mums ir gadījies, ka pavasaros, kad uznāk lieli mīnusi, bet dienā spīd saule, tūjām pārsprāgst miza un veidojas brūces. Tad tūjas var arī nokalst.
Mums no mizas plaisāšanas īpaši cietusi šķirne ‘Brabant’, taču miza labi aizaug. Šajā ziņā diezgan jutīga ir arī šķirne ‘Holmstrup’. Plaisāšanu veicina sausa augsne un sals. Kad maijā naktī temperatūra noslīdēja līdz mīnus 4 grādiem, laukus laistījām, un tad miza tikpat kā nesaplaisāja. Droši vien piejūras rajonos, Kurzemē, šāda problēma rodas retāk nekā pie mums.
Otra biežākā tūju ķibele ir ziemas un pavasara saules apdegumi, pret kuriem neizturīgas ir tūjas ar dzeltenu nokrāsu. Pie mums visjutīgākās ir izrādījušās šķirnes ‘Yellow Ribbon’ un ‘Golden Smaragd’, tāpēc tās iesakām piesegt ar agrotīklu, egļu zariem vai salmiem. Ja radies saules apdegums, cietušie zari jāizgriež. Bet ne uzreiz – pāris mēnešu jāpagaida, jo citreiz augšējie pumpuri vēl ir dzīvi. Šajā ziņā daudzus gadus mums nav bijušas problēmas ar šķirnēm ‘Aurescens, ‘Sunkist’ un ‘Rheingold’. Bieži dzirdēts par saules apdegumiem arī populārajai šķirnei ‘Smaragd’, bet, tā kā mums šīs tūjas aug mālainā, gruntīgā augsnē, tos neesam novērojuši.
Tūju saknes ļoti garšo maijvaboļu kāpuriem, ar kuriem ir grūti cīnīties. Pret tiem vienīgais, ko lietot, ir Bioefekta preparāts Bacilon, taču, ja kaitēkļu invāzija ir ļoti liela, tūjas var arī aiziet bojā, jo maijvaboles apgrauž mazās bārkšsaknītes. Tiesa, maijvaboļu kāpurus labprāt ēd kurmis, taču – kuram gan savā dārzā patīk redzēt kurmja rakumus…
Kādreiz cilvēki domā, ka tūja ir slima, taču patiesībā ir cita problēma. Bieži vien kociņš lēnā garā maina krāsu, jo iestādīts par dziļu un saknes neelpo. Otra raksturīga kļūda – negrib tūjas mulčēt vai ravēt, bet zāli pļauj ar trimmeri tuvu kociņam un sabojā mizu. Tad augs var sāk nīkuļot un kļūt uzņēmīgs pret sēnīšu infekcijām.
Ja tūja nodzeltē jau pirmajā gadā pēc iestādīšanas, visticamāk, tas liecina par ūdens trūkumu. Varbūt tā kļuvusi melna tāpēc, ka to regulāri apčurā suns. Un vēl – tūja jāpērk podiņā vai, ja iegādājas lielāka izmēra stādu, tam obligāti jābūt iesietam džutas kamolā, lai auga saknes transportējot un stādot neizjūk. Turklāt pavasarī pēc iestādīšanas tūja kārtīgi jālaista. Ja augs ātri vien sāk dzeltēt, tad var būt jau par vēlu.
Aija Vītoliņa, Latvijas valsts mežu Kalsnavas kokaudzētavas ainavu speciāliste
Koptas tūjas slimo mazāk
Kalsnavas kokaudzētavā tūju slimības nav izplatītas, jo rūpīgi ievērojam audzēšanas agrotehniku, taču klienti bieži vien vaicā, kāpēc tūjas nodzeltē vai nokalst. Bez augu slimību speciālista palīdzības grūti pateikt, vai tas saistīts ar auga prasību neievērošanu vai arī slimību. Piemēram, ja tūju dzīvžogs ceļmalā pēc ziemas sezonas kļūst brūns, šāda defekta iemesls var būt uz ceļa kaisītais sāls.
Visbiežāk problēmas ar tūjām rodas pavasarī, kad ir straujas dienas un nakts temperatūras svārstības, un nereti tūjām dienvidu pusē pārplīst miza. Bieži tā labi aizaug, taču, ja trauma lielāka, zari nobrūnē un mitrā laikā var attīstīties dažādas sēņu slimības. Ja mizā ir plīsums un zars nokalst uz augšpusi, to profilaktiski izgriež zem bojājuma vietas un sadedzina, lai neizplatās sēņu sporas. Plīsumi parasti labi aizaug tāpat, taču nenāks par skādi brūces vietu aizziest ar potvasku.
Lai tūjas neslimotu, tās ir jāpieskata – jāmēslo, sausā vasarā jālaista, ziemā jānopurina sniegs. Lai sargātos no slimībām, kociņus nevajag cirpt mitrā laikā, jo mitrums veicina sēņu slimību izplatību.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
