• FOTO: Kas kaiš manai tūjiņai? Biežākās tūju slimības, kaitēkļi un to apkarošana

    Dārzs
    Aija Vīksna
    Indra Ozoliņa
    Anitra Lestlande
    1. jūnijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    4/6Biežākie kaitēkļi

    Biežākie kaitēkļi

    Tūju galotnes dzinumu kodes (Argyresthia thuiella)

    To kāpuri ziemo tūju dzinumos izveidotās ejās. Pavasarī kāpuri atsāk baroties un iekūņojas. Kūniņas stadija ilgst 3–5 nedēļas. Pieaugusī kode parādās jūnija beigās, jūlija sākumā. Pēc pārošanās mātītes 4–5 nedēļas dēj olas dzinumu galos. Izšķīlušies kāpuri iegraužas dzinumos, sākot no galotnes uz leju. Ar neapbruņotu aci tie ir grūti saskatāmi. Invadētie tūjas dzinumi kļūst brūni. Stipri invadētās tūjas nokalst un iet bojā. Kaitēklim ir divi izplatīšanās veidi. Lokālais – pieaugušie īpatņi mazās distancēs pārlido. Lielos attālumos – ar saimniekaugu stādāmo materiālu (olas, kūniņas, kāpuri).

    Kā ierobežot?

    • Agri pavasarī izgriez nokaltušo tūju zarus ar pārziemojušiem kodes kāpuriem un tūlīt sadedzini.
    • Jūnija beigās un jūlija sākumā daļu no pieaugušajām kodēm vari izķert ar feromonu ķeramslazdiem.

    Laputis (Aphididae)

    Masveida izplatība Latvijā novērota 2020. gadā. Pelēcīgi brūnās krāsas laputis sūc sulu no tūju sīkajiem zariņiem, saplūstot ar zaru pelēko krāsu. Tās var pamanīt, tikai rūpīgi apskatot tūjas, kad to zari sāk dzeltēt. Laputis parasti pārziemo olu stadijā, kas izdētas uz skujām, bet, ja ziema ir tāda kā pašlaik, iespējama arī pēdējās paaudzes pieaugušo īpatņu pārziemošana. Jaunās laputis no olām izšķiļas aprīlī pēc pirmā siltuma perioda. Sezonā atkarībā no laika apstākļiem var būt vairākas paaudzes – siltā un sausā laikā vairāk, vēsā un mitrā – mazāk. Katra jaunā paaudze invadē jaunu koka daļu. Masveida savairošanās kavē tūju augšanu, koki var pat aiziet bojā. Laputis izdala saldus izdalījumus, uz kuriem veidojas kvēpsarmes sēne, kas pasliktina fotosintēzi augā.

    Kā ierobežot?

    • Lieto dārzkopības veikalos nopērkamos līdzekļus pret laputīm.
    • Bruņutis (Coccoidea)
    • Blīvā slānī apklāj zarus, jaunāku koku stumbrus, reizēm visu koku. Jūnija vidū šķiļas kāpuri, tie dažas dienas ir kustīgi, līdz uzmeklē vietu uz zariem, kur piesūkties, tad tie kļūst nekustīgi un sev apkārt veido vaska bruņas. Kāpuri līdz vasaras beigām pieaug, un mātītes zem bruņām sāk dēt olas, kuras turpat zem bruņām arī pārziemo. Vaska bruņas kaitēkli un olas pasargā no nelabvēlīgiem apkārtējās vides apstākļiem. Bruņutis barojas ar augu šūnsulu un stipri novājina kokus, kas dzeltē un nīkuļo. Tās mēdz parādīties, kad augi atrodas stresā.

      Kā ierobežot?

      • Nodrošini tūjām optimālus augšanas apstākļus – sabalansētu mēslošanu un mitruma režīmu.
      • Ja bruņutis parādās, stipri invadētos zarus izgriez un sadedzini.

      Ņem vērā! Nogādājot tūjas zariņa un skuju paraugu Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā Rīgā, Lielvārdes ielā 36, tu uzzināsi, vai tava tūja apdegusi saulē, vai ir slima un kas tā par kaiti. Kā paraugu paņemt un nogādāt laboratorijā, noskaidro, zvanot pa tālruni 67550950 vai 26645561.

      Nākamā lapa

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē