Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Biežākās sakņu slimības
Phytophthora sp.
Sakņu puvi izraisa augsnē mītoša sēne. Tā var atrasties augsnē vairākus gadus, aktivizējoties, kad ilgstoši ir silts un mitrs laiks. Inficētās saknes kļūst trauslas un maina krāsu.
Slimības pazīmes tūja izrāda tikai tad, kad sakņu sistēma jau pamatīgi bojāta. Var parādīties vīšana, dzeltēšana, izretināts vainags vai zaru kalšana. Tipiska pazīme ir pakāpeniska skuju krāsas maiņa – no zaļas uz gaiši zaļu, pēc tam pelēcīgu un visbeidzot brūnu. Tas norāda, ka augiem ir traucēta ūdens un barības vielu uzņemšana. Vizuālie simptomi parasti progresē, līdz tūja iet bojā. Atrokot saknes, var redzēt, ka vairums smalko saknīšu ir nopuvušas. Dažas vai visas lielās saknes arī rāda bojājuma pazīmes – tās iekšpusē kļuvušas brūnas vai melnas, mīkstas un viegli lūstošas. Smagas infekcijas gadījumā slimība iekļūst sakņu kakla audos, izraisot koksnes krāsas maiņu – tā kļūst brūna vai melna.
Kā ierobežot?
- Uzlabo augsnes drenāžu.
- Mitrākās augsnēs audzē izturīgākas šķirnes. Visizturīgākās ir milzu tūjas (Thuja plicata). Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ‘Pyramidalis’ ir vidēji ieņēmīga, bet visieņēmīgākā ir polulārā Rietumu tūjas (Thuja occidentalis) šķirne ‘Smaragd’.
- Ja konstatēta slimība, slimos augus izroc, iznīcini un nomaini augsni.
Armillaria sp.
Citi lasa
Bīstama augsnes sēne, kas var bojāt ne tikai tūjas, bet arī citus kokus un krūmus. Dažas no Armillaria sp. sugām ir agresīvas un inficē veselus augus, bet dažas, mazāk bīstamas, inficē tikai novājinātus augus. Sēni dārzā var ieviest ar mulčas materiālu. Par to liecina balts sēnes micēlijs zem galveno sakņu mizas un zem stumbra pamatnes mizas. Micēlijam ir spēcīga saldena smarža.
Augļķermeņi ir dzeltenīgi brūnas vai meduskrāsas sēnes ar baltu gredzenu uz kātiņa un 10–15 cm lielu cepurīti. Tās ražo baltas sporas, kas bieži atrodamas ap inficēto koku vai celmu. Augļķermeņi var parādīties, sākot ar vasaras otru pusi, taču ne visiem inficētajiem kokiem.
Infekcija vizuāli izpaužas kā skuju dzeltēšana, vīšana, skuju nobiršana, kalšana, kas noved pie koku bojāejas. Iespējama mizas plaisāšana ar sveķu izdalīšanos. Pēkšņa koka bojāeja vasarā sausuma dēļ var būt sekundāra, jo, iespējams, ka tūja jau bija novājināta ilgstošas sakņu infekcijas dēļ. Neparasti bagātīga ziedēšana un čiekuru veidošanās arī var liecināt par drīzu koka bojāeju.
Ja izmanto skuju koku mizu mulču, izvēlēties izkarsētu, lai dārzā neieviestos Armillaria sēne!
Kā ierobežot?
- Nestādi tūjas mitrā, ēnainā vietā un neveido sabiezinātus stādījumus.
- Nodrošini tūjām optimālus augšanas apstākļus, tā augiem mazinot stresu.
- Sargā saknes no citu kaitīgo organismu un mehāniskiem bojājumiem.
- Stādīšanai izvēlies izturīgas šķirnes un uzņēmīgās šķirnes nestādi tuvu inficētajai vietai vismaz gadu.
- Ieroc zemē aizsargbarjeru vismaz 50 cm dziļumā, lai aizkavētu sēnes tālāku izplatīšanos dārzā.
- Izzāģē inficētās saknes – tā var pasargāt vērtīgākos kokus no bojāejas.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
