Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
-
Seguma noņemšana
- Ja rozes ziemā bijušas apsegtas, reizēm šķiet, ka nu jau ziema galā, un, uzspīdot saulītei, piesegums steigšus tiek noņemts. Taču tā var panākt tikai to, ka rozes aizies bojā. Pēc atsegšanas rozes ir ļoti jutīgas, un strauju temperatūras svārstību – vēl būs gan sala naktis, gan siltas dienas –, tiešu saules staru un vēja ietekmē rozes var nokalst.
- Segmateriālu noņem pamazām. Vislabāk to darīt mākoņainā laikā vai pievakarē. Atrauš daļu kūdras, bet egļu zarus vai niedru segu atstāj vieglā slānī pār stādījumiem.
- Piesegumu pavisam var noņemt tikai tad, kad zeme ir pilnīgi atkususi, jo tad roze sāk dzīvot, un tai neko vairs nespēj nodarīt arī īslaicīgs sals. -
Melno dzinumu nogriešana
- Melni dzinumi liecina par sala nodarītiem bojājumiem. Biežāk apsalst dzinumi, kas nav paguvuši nobriest, jo augustā vai pat vēlāk rozēm esam devuši slāpekļa mēslojumu, tā veicinot augšanu, nevis nobriešanu.
- Par apsalušām tējhibrīdrozēm un floribundrozēm, kas augumā ir līdz metram vai nedaudz augstākas, var pārlieku neraizēties. Apsalušos melnos dzinumus marta beigās vai aprīļa sākumā, kad iestājas pastāvīgi silts laiks, var nogriezt līdz augsnes virskārtai. Tas tikai veicinās jaunu dzinumu veidošanos. Ja roze nav nosalusi līdz pašai zemei, jāatrod pirmais dzīvais pumpurs, kas vērsts uz krūma ārpusi, un jāgriež apmēram centimetru virs pumpura. Sliktāk, ja melni un nosaluši ir vīteņrožu un augstāku krūmrožu dzinumi, jo būs ilgi jāgaida, līdz 1,5–3 metru lielie krūmi ataugs. Ja uz dzinuma ir tikai kāds melns plankums, tad zaru nogriež apmēram divus centimetrus zem tā.
- Pirmajā apgriešanas reizē nogriež visus melnos, mehāniski bojātos un appelējušos dzinumus. Smalkāku griešanu ieteicams atstāt uz aprīļa otro pusi, kad var labāk novērtēt bojājumus. Tad izgriež vecos, slimos dzinumus. Ja krūms pārāk sabiezināts, izgriež vecākos, resnos dzinumus tā centrā.
- Dzinumi var būt melni arī tad, ja zem pieseguma ir izsutuši. Visticamāk, ka šajā gadījumā augs būs gājis bojā. Tāpat roze var neizdzīvot, ja mitrumā un aukstumā izsalušas saknes vai arī tās apgrauzušas peles vai ūdensžurkas.
- Pat tad, kad roze ir pilnīgi melna, nevajag steigties to izraut! Tā var atdzīvoties arī maija otrajā pusē vai jūnija sākumā. Ja vien ir pareizi iestādīta – potcelms atrodas piecus centimetrus zem augsnes virskārtas –, roze, lai arī vārgāka, bet, pabarojot ar minerālmēslojumu, saņemsies un ataugs. Tomēr gadās, ka augi, kaut arī to dzinumu miza zaļa, ziemošanas periodā ir apsaluši un pēc neilga laika iet bojā.
-
Pirmais mēslojums
- Noņemot piesegumu, pēc rožu apgriešanas, kamēr augsne vēl mitra un sāk piebriest lapu pumpuri, dod amonija nitrātu vai kalcija nitrātu, lai rozēm būtu spēks sasparoties pēc ziemas un stimulētu augšanu. Viengadīgam un divgadīgam mazam krūmam ber vienu sauju, vidējam divas saujas, lielam, vecam trīs četras saujas.Citi lasa
-
Infekciju apkarošana
- Pavasaros, atsedzot rozes, uz divgadīgo dzinumu mizas nereti var pamanīt samērā lielus, apaļus plankumus, kas sākumā ir tumši, ar purpursārtu apmali, bet vēlāk iežuvuši un pelēkbrūni. Tā ir rožu mizas brūnplankumainība. Beigtie audi plankumos bieži plaisā un izskatās kā apdeguši. Slimās auga daļas čokurojas un virs bojājuma vietas nokalst. Slimību ierosina sēnes Coniothyrium wernsdorffiae un Corticifraga fuckelli. Sēne caur mizas brūcēm pa audiem nonāk līdz snaudošajiem pumpuriem zaros, īpaši, ja rozes pakļautas straujām temperatūras svārstībām. Dažkārt slimība attīstās arī vasarā.
- Rožu mizas brūnplankumainību apkaro, izgriežot un sadedzinot slimos dzinumus, kas cietuši salā vai ir mehāniski bojāti. Brūces apziež ar potvasku vai Lerānu. Tā kā visbiežāk šo slimību novēro vīteņrozēm, ir ļoti svarīgi parūpēties, lai to piesegums visu ziemu saglabātos sauss.
- Kad visi melnumi nogriezti, marta beigās vai aprīļa sākumā, lai izskaustu sēnīšu infekciju, rozes apsmidzina ar 2% Bordo šķīdumu. Tas noderēs arī miltrasas un tumšplankumainības profilaksei.
Populārākie raksti
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
