Ziemā ērkšķainajiem kaktusiem ir miera periods. Lai tie pilnvērtīgi atpūstos, uzkrātu spēkus un ieriestu ziedpumpurus, kaktusiem jānodrošina labvēlīgi apstākļi.
- Jātur gaišā, bet vēsā vietā, optimālā temperatūra – ap 15–16 grādiem.
- Telpas regulāri jāvēdina, lai būtu svaiga gaisa cirkulācija, taču jāraugās, lai kaktusi būtu pasargāti no straujām auksta gaisa plūsmām.
- Kaktusus laista reti un pavisam nedaudz – vien tik, lai augsne neiekalstu.
- Atpūtas periodā tos nemēslo.
- No miera perioda kaktusi būs jāmodina, ļoti pakāpeniski atsākot laistīšanu, paaugstinot gaisa temperatūru un atsākot mēslošanu ar kaktusiem domātu mēslojumu, kurā ir samazināts slāpekļa daudzums (ja mēslojumā ir daudz slāpekļa, kaktusi augs ļoti lieli, taču drīz vien kļūs trausli un nenoturīgi).
Miera periods kaktusiem sākas novembra beigās vai decembra sākumā un ilgst līdz februāra beigām, marta sākumam.
3 ērkšķaino kaktusu vajadzības
Ērkšķaino kaktusu dzimtene ir Amerikas dienvidrietumu siltie tuksnešu un pustuksnešu apgabali. Tur ir daudz saules gaismas, daudz svaiga gaisa un irdena, barības vielām nabadzīga augsne. Pēc tā visa ilgojas arī mūsu dzīvokļos augošie kaktusi.
- Gaisma. Lai kaktusi saņemtu pēc iespējas vairāk gaismas, tos vislabāk audzēt uz saules apspīdētām palodzēm vai to tuvumā. Bez saules gaismas tiem būs grūti augt un neieriesīsies ziedpumpuri.
- Svaigs gaiss. Dabiskos apstākļos šie kaktusi aug plašos, smilšainos līdzenumos un kalnu rajonos, kur vējiem ir, kur ieskrieties. Tāpēc vasarā noteikti vajadzētu atrast iespēju kaktusus izlikt ārā. Lai tos izsilda saules stari, lai izpūš vēja brāzmas, lai noskalo lietus – tad kaktusi būs daudz skaistāki un veselīgāki, arī kaitēkļu tiem būs mazāk vai nebūs nemaz (vispostošākā ir tīklērce – tā bojā kaktusu galotni, ko nekādi nav iespējams apgriezt). Savukārt ziemā telpas ir regulāri jāvēdina, pasargājot kaktusus no straujas auksta gaisa plūsmas.
- Irdena, pieticīga augsne. Lai kaktusi puķupodos justos labi, tiem nepieciešama irdena, barības vielām diezgan nabadzīga augsne, ko veido, sajaucot rupju granti ar velēnu un lapu trūdzemi. Ir jānodrošina, lai kaktusu saknēm varētu piekļūt gaiss, tās nedrīkst ilgstoši atrasties mitrumā.
Gimnokalīciji (Gymnocalycium). Līdzīgi ferokaktusiem, bet daudzreiz mazāki. Šie kaktusi ir interesanti ar to, ka katrai sugai ir mazliet citāda krāsa – līdz pat izteikti sarkanbrūnai. Gimnokalīcijiem ir dekoratīvi ērkšķi un burvīgi ziedi, visbiežāk sastopami ir gimnokalīciji ar gaiši dzelteniem ziediem, bet tie mēdz būt arī citās krāsās. Pēc noziedēšanas nogatavojas sēklas.
Cereji (Cereus). Stabveida kaktusi, kas aug uz viena stumbra. Tiem pieaug klāt jaunie dzinumi, un kaktusi izskatās līdzīgi svečturiem. Ziedi sāk veidoties tikai tiem cerejiem, kas jau izauguši ļoti lieli. Neatkarīgi no gadu skaita šim kaktusam ziedi sāk ieriesties tad, kad augs sasniedzis vismaz 1,20 metra garumu.
Opuncijas (Opuntia). Arī ļoti audzelīgas un viegli kopjamas. Tautā dēvētas arī par austiņām. Katra austiņa ir nākamais dzinums, un opunciju atšķirībā no citiem kaktusiem var arī apgriezt. Opuncijas aug gan kā kociņi, gan kā krūmiņi, un tās var paveidot, lai aug simetriskas, – ja kāds dzinums neiederas, to nogriež. Opuncijas zied, kad tām ir jau diezgan daudz gadu. Ja no liela auga nogriež austiņu jeb dzinumu, iesprauž augsnē un apsakņo, tad, ja šajā dzinumā ir noformējušies ziedpumpuri, tie nākamajā gadā var uzziedēt.
Ferokaktusi (Ferocactus). Izaug milzīgi un ir ļoti dekoratīvi. Tiem ir lieli, smagnēji, izteiksmīgi ērkšķi un krāšņi ziedi, kas katrai sugai atšķiras pēc krāsas. Ferokaktusi parasti uzzied aprīļa beigās un maijā, taču, lai ieriestu ziedpumpurus, šiem kaktusiem ir jāsasniedz pietiekami liels apjoms – diametram jābūt vismaz 20 centimetriem.
Mamilārijas (Mammillaria). Piemērotas kaktusu audzētājiem iesācējiem, jo ļoti labi aug un ir vienkārši kopjamas. Visā plašajā kaktusu dzimtā, kurā ir aptuveni trīs tūkstoši sugu, mamilārijas ir ievērības cienīgas ar to, ka, izaudzētas no sēklām, tās zied jau 9–10 mēnešu vecumā. Būtībā šī ir vienīgā ģints, kas to spēj. Vairākus gadus vecām mamilārijām raksturīgi, ka to ziediņi uzplaukst galotnē un veido vainadziņu. Zied ilgi – pat 2–3 mēnešus, pēc noziedēšanas nogatavojas sēklas.
Ja gribas ātri augošu un ziedošu skaistumu, izvēlies mamilāriju!
Parodijas (Parodia). Šīs ģints kaktusi ir nelieli – diametrā ap 10 centimetriem. Interesanti, ka atsevišķām parodiju sugām ir ne tikai ērkšķi, bet no areolām nāk ārā arī sīki sariņi, kas ap kaktusu veido tādu kā kažociņu. Parodijas zied ar dažādu krāsu ziediem, katrs ziediņš priecē 1–2 dienas. Pēc noziedēšanas šiem kaktusiem nogatavojas sēklas.
Neoportērijas (Neoporteria). Diezgan kaprīzi kaktusi. Lai tos veiksmīgi audzētu, aprūpētājam jābūt prasmīgam gan augsnes izvēlē, gan auga laistīšanā un mēslošanā. Labi koptas neoportērijas martā un aprīlī iepriecina ar ļoti košiem ziediem, kas vairumam sugu ir dzeltenā krāsā.
Ehinopši (Echinopsis). Tie ir dažādu sugu, lielākoties tādi, kam pie vecākā auga pieaug klāt jaunie kaktusiņi jeb jaunaugi. Tos nevajag ņemt nost, jo jaunaugi lielajam kaktusam netraucē, tikai jāņem vērā, ka vajadzīgs plats, ne pārāk dziļš pods, lai visiem pietiktu vietas. Kad jaunie augi pēc 2–3 gadiem uzziedēs, būs ļoti dekoratīvs, kupls, ziedošs kaktuss. Ziedi atplaukst pakāpeniski, katrs zied tikai vienu dienu, taču ir ļoti liels un skaists, uz kaktusiem neraksturīgi gara kāta. Ehinopšiem miera periodā vēlama zemāka temperatūra – 10–12 grādu.
Astrofīti (Astrophytum). Populārākais no tiem ir kaktuss, kuru dēvē par bīskapa cepuri, jo kaktuss pēc formas un izskata tiešām atgādina šo galvassegu. Astrofītiem vajadzīga pasmaga, trūdvielām nabadzīga, ļoti irdena augsne ar rupjas grants vai sasmalcinātu ķieģeļu lausku piejaukumu. Šo kaktusu saknēm nepieciešama īpaši laba aerācija, lai mitrums ātri iztecētu cauri augsnei, ilgi neuzturoties pie saknēm.