Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē
- Elga Bražūne, dārzniecības Neslinko saimniece,
- Brigita Rībena, valdes locekle dārza lietu uzņēmumā Averto,
- Artis Kronītis, koka karkasa siltumnīcu eksperts, Kronīšu kokapstrādes valdes loceklis.
Cik lielu un kur novietot?
- Ja vajadzīga jauna siltumnīca, pirms tās iegādes jāizvēlas piemērotākā vieta un jāpārliecinās, ka kārotā izmēra siltumnīcu tur varēs novietot.
- Vispirms svarīgi apdomāt, cik lielu ražu gribas izaudzēt – tikai tūlītējam patēriņam vai arī konservēšanai. Tad – saprast, cik daudz tomātu, gurķu, papriku stādu plānots iestādīt (ierēķinot ieteicamās atstarpes starp stādiem) un vai būs vēlme audzēt vēl kaut ko, piemēram, meloni, arbūzu vai puķes. Pie iegūtās platības nenāk par ļaunu pieskaitīt vēl kādu rezerves kvadrātmetru, jo dārzkopju pieredze liecina – sākot darīt, izrādās, ka siltumnīcu tomēr vajadzētu lielāku. Turklāt, jo tā ir mazāka, jo grūtāk uzturēt augiem vēlamo temperatūru. Īpaši nozīmīgi tas ir agrā pavasarī – kad siltumnīca ir iesilusi, lielākā siltumnīcā augsne ilgāk saglabās siltumu. Pastāv uzskats, ka optimāls siltumnīcas izmērs ir 20 m2. Tiesa, dzīvē viens no populārākajiem izmēriem, izvēloties siltumnīcu piemājas dārzam, bieži vien ir 3 × 4 m jeb 12 m2.
- Vislabāk, ja siltumnīca novietota ar galiem pret dienvidiem un ziemeļiem. Tad augiem nedraud pārkaršana un tie saulē neapdeg. Ja no sāniem siltumnīcu apspīd rīta saule, tā uzsilst ātrāk, kam ir īpaša nozīme pavasarī un rudenī. Svarīgi arī, lai siltumnīca dienas laikā saņemtu vismaz 70% iespējamās saules gaismas, jo ēnainā vietā izaudzēt labu ražu būs grūti.
Siltumnīcas augstums un vēdināšanas iespējas
- Jā, arī augstums ir nozīmīgs faktors, jo tas ietekmē augu audzēšanas iespējas un apstākļus, to, cik daudz dabiskās gaismas var nonākt līdz augiem. Tomātu stādi aug lieli, pat virs metra, un tiem vajag daudz gaismas, tāpēc siltumnīcas augstumam korē ir jābūt vismaz diviem metriem, savukārt, ja plānots audzēt tikai, piemēram, salātus vai garšaugus, augstumam nav tik būtiskas nozīmes. Jāņem vērā, ka siltumnīcas augstums ietekmē temperatūru un gaisa cirkulāciju. Augstāka siltumnīca var būt siltāka, bet tajā, iespējams, grūtāk uzturēt vienmērīgu temperatūru un gaisa mitrumu. Savukārt zemāka siltumnīca var būt piemērotāka aukstākos klimatiskajos apstākļos, taču, iespējams, augi nebūs pietiekami apgaismoti.
- Ļoti svarīga ir siltumnīcas vēdināšana. Nelielajām siltumnīcām parasti vienā galā ir durvis, otrā – lūka, un, atverot abus, gaisam siltumnīcā vajadzētu cirkulēt, taču ir problēma – šāda konstrukcija nevar nodrošināt ideālu gaisa apmaiņu. Siltais gaiss ceļas augšup un krājas siltumnīcas korē. Darbojoties siltumnīcā, karsto gaisu tās augšējā daļā var arī nepamanīt, taču tas tur ir un rada augiem nomācošu smagumu. Šā iemesla dēļ siltumnīca būtu jāizvēlas ar vēdlogu jumta daļā. Piemēram, 20 m2 lielā siltumnīcā var nodrošināt labu vēdināšanu, ja tai ir aptuveni 2 m garš vēdlogs, kas ir vismaz 50 cm plats. Dažkārt vēdlogi mēdz būt arī siltumnīcu sānu sienās, taču tad tiem jābūt vismaz 50 cm augstumā no zemes, lai vējš, kas ieplūst siltumnīcā, neaiznes zemes siltumu – augiem tas ir ļoti svarīgs. Labi vēdinātā siltumnīcā, kurā turklāt ir pietiekams attālums starp augiem (nevis biezoknis), ir arī mazāka iespēja, ka ieperināsies kaitīgās mikrosēnītes, kam patīk mitrums un bezvējš.
- Jo konstrukcijai mazāk priekšrocību, jo siltumnīca ir lētāka, taču labas ražas vārdā ir vērts izvēlēties tādu siltumnīcu, kas ir pietiekami vēdināma. Ja nu tā tomēr ir mazāka par jau minēto optimālo (20 m2) lielumu un arī ventilācijas lūka jumtā nav paredzēta, kaut nedaudz klimatu varēs uzlabot, izvēloties tādu siltumnīcu, kam abos galos ir durvis.
Kādu karkasu?
- Siltumnīcu karkasus ražo no dažādiem materiāliem – koka, alumīnija, dzelzs vai cinkota tērauda.
- Materiālu kvalitāte, ilgmūžība un konstrukcijas stabilitāte, kā arī siltumnīcas izmērs un tās segums, protams, ietekmēs cenu.
- Nelielās siltumnīcas (neatkarīgi no karkasa materiāla) ir montējamas pašu spēkiem, rūpīgi sekojot ražotāja instrukcijai (bieži vien ir sagatavotas arī video instrukcijas, kas pieejamas mājaslapās), taču daudzi ražotāji un tirgotāji par atsevišķu samaksu piedāvā arī montāžas un piegādes pakalpojumus.
- Karkasa izvēli nevajadzētu izskatīt atrauti no kopējās koncepcijas – gan dizaina, gan vides. Ja raugās no ekoloģiskā viedokļa, savu laiku nokalpojušās siltumnīcas metālu vēlāk varēs nododot metāllūžņos, savukārt koku – nokurināt.
- Alumīnija, dzelzs vai cinkota tērauda karkass, iespējams, būs ilgmūžīgāks nekā koks, taču tas nav akmenī iecirsts. Ja koka konstrukcija ir veidota pareizi – tā, ka kondensāts, kas rodas siltumnīcā, nepil uz konstrukcijām –, karkasam būs garš mūžs. Koku var apstrādāt arī ar lineļļu – dabisku, ekoloģisku apdares materiālu, kas būs labāka izvēle nekā, piemēram, antiseptiķis uz ūdens bāzes. Savukārt kokmateriāla impregnēšana nebūt nenozīmē to nosmērēt ar pindzeli, bet gan piesūcināt ar attiecīgu līdzekli, kā to dara ar elektrības stabiem. Vai tas tiešām atmaksājas? Visticamāk – ne. Ja izvēle krīt par labu koka karkasa siltumnīcai, tad lietderīgāk būs atrast tādu, kuras arhitektūra ir pārdomāta līdz pēdējam praktiskajam sīkumam un ražotājs spēj pamatot piedāvātā produkta kvalitātes īpašības.
Siltumnīcas segums – plēve, polikarbonāts vai stikls?
- Izvēli var sarežģīt seguma materiālu varianti un to dažādība, jo katram no tiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi, tomēr, izvērtējot pēc vismaz trim kritērijiem, nāks arī labākais risinājums. Svarīgi ņemt vērā gan budžeta iespējas, gan karkasa materiālu, gan paredzamo siltumnīcas ekspluatācijas laiku.
- Stikls
- Jauna stikla siltumnīca ar metāla karkasu, nenoliedzami, būs ne vien ilgmūžīga, bet arī estētiski baudāma un labi iekļausies ikvienā piemājas ainavā.
- Stikla siltumnīca ir dārgākā izvēle, jo uzreiz (atkarībā no izmēra) būs jāinvestē ap diviem tūkstošiem eiro. - Plēve
- Lētākais siltumnīcas seguma materiāls, taču nebūt ne sliktākais, ja izvēlas kvalitatīvu siltumnīcu plēvi, nevis vienkārši biezu plēvi no būvmateriālu veikala, kas nereti pārdzīvo tikai vienu sezonu, jo nav izturīga pret ultravioleto starojumu. Daudzgadīgas ir plēves ar marķējumu UV5 vai UV10. Tās tiešam var kalpot norādīto laiku (5 vai 10 gadus), ja pieskata stiprinājuma vietas, kur plēve var ātrāk nolietoties.
- Laba siltumnīcas plēve ir apstrādāta, lai kondensāts nevis pilētu uz augiem, bet gan notecētu gar plēvi. Svarīgi pievērst uzmanību marķējumam Inside uz plēves, jo apstrādāta ir tikai viena tās puse.
- Dažkārt plēvi sabojā putni, izknābjot caurumus, taču šos defektus var salabot ar speciālu līmlenti.
- Svarīgi! Ja siltumnīcas karkass ir uzbūvēts agri pavasarī, ar plēves montāžu nevajag steigties. To ieteicams darīt tad, kad gaisa temperatūra ir vismaz plus 15 grādu, jo siltumā plēve izplešas, aukstumā – saraujas. Ja tā būs pārklāta vēsā laikā, temperatūrai pakāpjoties krietni plusos, plēve izstiepsies un to purinās vējš. - Polikarbonāts
- Pietiekama biezuma polikarbonāta paneļi var nodrošināt labāku siltumizolāciju nekā plēve, ļaujot uzturēt siltumnīcā vienmērīgāku temperatūru, jo naktīs gaiss tajā atdziest lēnāk. Pieejams dažādu biezumu polikarbonāts – 4 un 6 mm biezu parasti izvēlas siltumnīcām, ko izmanto sezonāli, bez apkures, savukārt, ja siltumnīcu iecerēts apkurināt, ieteicams 8 vai 10 mm biezs polikarbonāts – tas būs energoefektīvāks, samazinot siltuma zudumus un apkures izmaksas. Tiesa, biezā polikarbonāta paneļi ir mazāk lokani, tādēļ siltumnīcas jumta daļai jābūt lielāka rādiusa, lai paneļi pareizi pielāgotos karkasam.
- Polikarbonāta šūnas ar laiku mēdz aizaugt ar aļģēm, tāpēc plākšņu gali hermētiski jānoslēdz.
- Polikarbonāts siltumnīcas segumam ir dārgāka izvēle nekā plēve.
Kā ar pamatiem?
- Prātīgāk ir novietot siltumnīcas karkasu uz pamata, nevis tieši uz zemes. Pamati dod iespēju siltumnīcu nostiprināt, lai tā ir stabilāka un ir labāka siltumizolācija. Pamatu izvēle ir atkarīga gan no siltumnīcas karkasa veida, gan tās lieluma un lietošanas ilguma. Daudzviet piemājas teritorijās ir saglabājušies vecās siltumnīcas lietie betona pamati, kas, iespējams, joprojām ir piemēroti arī jaunajai siltumnīcai.
- Gatavajām siltumnīcām nereti piedāvā iegādāties arī papildu elementu – cinkota tērauda vai koka brusu pamata rāmi, ko stiprina pie zemē ieraktiem (vai iebetonētiem) balstiem. Koka brusu pamati ir vienkāršs un samērā lēts variants, tomēr koks būs pakļauts mitrumam, kas samazina kalpošanas laiku, tāpēc šāds pamats der īslaicīgai vai pagaidu siltumnīcai. Tiesa, pamatu brusas var apstrādāt ar līdzekli pret mitrumu un pelējumu vai izmantot impregnētās.
- Plānojot iegādāties, piemēram, polikarbonāta siltumnīcu, ko apsaimniekot daudzus gadus, iespējams, ir vērts izvēlēties cinkotā tērauda pamatus, kas ļauj viegli uzstādīt siltumnīcu uz dažādām augsnēm (arī mitrām) un ir viegli montējami.
- Labs risinājums koka karkasa siltumnīcai ir pamatu veidošana no kanalizācijas cauruļu gabaliem, ko iedzen zemē 50 cm dziļumā un pie tiem ar metāla stieplēm piestiprina karkasu.
- Svarīgi! Pirms siltumnīcas novietošanas paredzētajā vietā vajadzētu izpētīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 529 Ēku būvnoteikumi. Ja, tos caurskatot, netop skaidrs, vai siltumnīcas uzstādīšana piemājas teritorijā ir jāsaskaņo, noteikti būtu vērts sazināties ar vietējo būvvaldi, pretējā gadījumā var izrādīties, ka ir veikta nesaskaņota būvniecība. Īsais skaidrojums: siltumnīcai, ko plānots izmantot līdz vienam gadam, uzstādīšanas saskaņošana būvvaldē nav jāveic, bet, ja siltumnīca konkrētā vietā atradīsies ilgāk par vienu gadu, jāsagatavo atbilstoši dokumenti un tie jāsaskaņo būvvaldē. Taču, tā kā būves atkarībā no izmēra iedala grupās – I (lielākas par 60 m2) vai II (mazākas par 60 m2) –, arī to saskaņošanas kārtība ir atšķirīga.
