Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārza vizītkarte:
- Atrašanās vieta: Blīdene, Kurzemē.
- Platība: dārzs sastāv no divām daļām – piemājas apstādījumu zona aizņem aptuveni 3000 m2, bet tālāk plešas plašāka teritorija.
- Projekta autori: Ansis Birznieks un Mārtiņš Rūtenbergs no dārzu mākslas uzņēmuma Galantus (Instagram: @Galantus_gardens).
Dārza saimnieki Ieva un Andris savu ikdienas un profesionālo dzīvi vada galvaspilsētā, tomēr viņos allaž bijis vilinājums pēc īpašuma laukos. Sapnis piepildīts nu jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un pa šo laiku lēnām, ļaujoties kārdinājumiem stādaudzētavās, veidojies arī dārzs. Ieva un Andris ikdienā strādā citās jomās, taču dārzs ir viņu kopīga aizraušanās – viņi kopā brauc uz stādaudzētavām, iegādājas augus un papildina savu lauku ainavu. Pašiem iekrājies paprāvs liliju un peoniju pulciņš, arī flokši un rozes šim dārzam nav liegti.
Saimniekiem patīk krāsainība un dzīvīgas noskaņas, ne velti vēl viens namamātes Ievas hobijs ir rakstainu cimdu adīšana – arī tur viņai patīk košas krāsas, smalkas pārejas un musturu bagātība. Kādā brīdī saprotot, ka ar visu sapirkto bagātību vairs nezina, ko iesākt, un jūtot, ka dārzam un tā daļām trūkst nolasāmas robežas, zonējuma, saimnieki nonākuši pie profesionāliem dārzu veidotājiem. Mērķis bija radīt mūsdienīgu lauku māju dārzu, kurā nav daudz jāstrādā, bet kas vilina to izbaudīt.
Citi lasa
Ainavas pārvērtības notika pirms diviem gadiem. To mērķis bija, lai dārzs būtu maksimāli viegli kopjams, un gribējās tajā ieviest un saglabāt dabiskumu. Mazliet mežonīgā un kontrastainā. Teritorijai mantojumā nāca sens plūmju dārzs. Tas, dārza labiekārtošanas procesā kritiski izvērtēts, iztīrīts no nederīgiem kokiem, bet koku pakājē atļauts augt pļavai. Turklāt plūmju kokiem šajā dārzā piemīt ne vien mākslinieciska, bet arī funkcionāla nozīme – piesegt ciemu, kas redzams no dārza teritorijas.
Koki palīdz veidot pagalma sajūtu un norobežoties. Savukārt apjomu ainavai piešķir blīvas ziemciešu dobes, kas nolīgst pār celiņu apmalēm, graudzāles, šur tur atstāti neizpļauti zāles laukumi.Ja runātu par dārzu stiliem un kanoniem, kā tos īstenot dabā, šis dārzs, visticamāk, nebūtu paraugzēns. Te sajaukušies modernie pļavveida apstādījumi, kārtīgi izpļauti celiņi, rabarbers peoniju dobē un neordinārs graudzāļu dzīvžogs.
Šis dārzs ir cilvēcības paraugdemonstrējums, jo tajā sastapušās saimniekiem mīļas noskaņas.
Dārza kreisajā pusē izveidota dobe, kas galvenokārt sastāv no graudzālēm. Mērķis bija radīt dārzā dažādus līmeņus, uz ko skatīties, tāds kā graudzāļu dzīvžogs. Tam piemērotas graudzāles ar lielu augumu, piemēram, miskantes un molīnijas. Savu pilnbrieda augumu graudzāles varētu sasniegt vēl pēc gada. Graudzālēm pie kājām rotājas kaķumētru un salviju violeti ažūrais ziedu aizkars.
Dārza kopšanā ikdienā piedalās mauriņa robots – tas saimniekiem palīdz uzturēt zālienu nevainojami nopļautu, tomēr ir zonas, kur pļāvējs netiek ielaists. Starp dobēm, kas atrodas tuvāk mājai un celiņam, un plūmju kokiem mērķtiecīgi atstāti nepļauti laukumi ar regulārām malām, tā paspilgtinot kontrastu starp kārtīgo un mežonīgo dārza daļu. Formas tīrība un apjoms ir šīs noskaņas atslēgvārdi.
Dārza dziļumā aiz vecajām ābelēm uzsliets gaumīgs žogs, aiz kura paslēpta saimnieciskā dārza daļa un neliels sakņu dārziņš. Žogs veidots no 7 × 15 centimetru platiem dēlīšiem, kas vertikāli ierakti zemē, bet augšā saskrūvēti ar vītnes stieni, lai nevērptos. Skatoties uz žogu frontāli, no priekšpuses, tas šķiet ažūrs, caurspīdīgs kā aizkars, bet, no sāna veroties, tas ir necaurredzams. Žogu piesedz mežonīga stila stādījumi, integrējot dobēs gan kokus, gan prāvu rabarberu.
Mājas priekšpusē slejas kuplas ziemciešu dobes, kas ieskauj bruģēto gājēju taciņu. Tās veidotas wild jeb mežonīgā stilā, miksējot dažādas ziemcietes ar graudzālēm. Šī dārza zona veidota ar domu – lai atnākšana ir krāšņa, turklāt dobe ir arī labi redzama no mājas logiem. Tur rotājas molīniju smilgas, salvijas lillīgos un baltos toņos, kaķumētras, dzeltenie raspodiņa ziedi, kā arī lauku ainavai piestāvošās lilijas.
Saimnieciskajā dārza daļā novietots šķūnis, ap ko radīta baudāma noskaņa. Ap to nobruģēta taciņa, gar sienu uz augšu stiepjas vīnoga, kas ik gadu ir pilna ogām, bet priekšplānā veidoti blīvi ziemciešu stādījumi. Lai paspilgtinātu pļavas motīvu starp augļu kokiem, dabiskajā zālājā iesēts pļavas ziedu sēklu maisījums. Ziedēšanas laikā izskatās, ka trauslie ziediņi glāsta koku stumbrus. Fonā – apzināti veidota graudzāļu siena.
