Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārvācās pandēmijas sākumā
Lauku īpašumu 1,8 hektāru platībā dziļā lauku nostūrī Bauskas novadā Iecavas upes ielokā modes mākslinieks iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Man ļoti patīk senas ēkas, šīs meklējām pa visu Latviju. Arhitekti izpētījuši, ka mājai esot 120 gadi, to projektēja arhitekti, kas zinības smēlušies tālās zemēs. Šīs mājas savulaik bijušas lielākās visā apkaimē – sešas istabas, divi kamīni, plīts… Pagājušajā gadā, lai ziemā varētu dzīvot, ievilkām centrālo apkuri, salabojām jumtu,» stāsta Dāvids.
Viņš vēl atceras, kā šeit izskatījies, kad atbraukuši pirmo reizi. «Vēl joprojām te vācam stiklus un naglas, bet nu viss mainījies līdz nepazīšanai. Sieva Antra pat negribēja kāpt laukā no mašīnas, jo viss bija vienos mēslos. Esam ieguldījuši milzīgu darbu, lai tagad tā skaisti varētu pasēdēt un justos laimīgi,» uzsver Dāvids.
Viņš atklāj, ka nevar izskaidrot, kā sanācis tā, ka dienā, kad Latvijā izsludināja pandēmiju, sākās arī Dāvida ģimenes dzīve lauku īpašumā. «Iepriekš šeit braucām tikai vasarās, bet tad izdomājām, ka paliksim uz visiem laikiem. Atbraucām, un tā arī dzīvojam – ziņas neklausāmies, nekāds kovids mūs neskar. No rīta līdz vakaram strādājam pa dārzu un siltumnīcu. Šķirojam kompostu, priecājamies, ka izmazgātās drēbes var žāvēt ārā. Nesen bija tāds lietus, ka nācās rakt grāvjus, lai viss iestādītais neapplūst. Reizi mēnesī trimerēju un regulāri pļauju,» par lauku dzīvi stāsta Dāvids.
Vasarā zaudē ziemā uzkrāto
Dāvida saimniecība ir gana prāva. «Te ir pašu stādītas ābeles, no kuru ražas jau esam sabrūvējuši vīnu. Te ķiploki, upeņu krūmi, te iestādītas zemenes, bet mājas otrā pusē ir dīķis un lielā siltumnīca, kur esmu sastādījis tomātu dēstus, ko esmu izaudzējis no sēkliņām. Viss zaļo un aug, lai gan vēl pirms dažām naktīm bija salna,» vedot ekskursijā pa dārzu, dzīvi stāsta modes mākslinieks.
Papriku, selerijas un baklažānus viņš sējis jau februārī. Tomātus un ķirbjus – martā. «Tie ir tūkstošiem stādu. Tik milzīgs darbs tiek ieguldīts! Vēl nupat frēzēju zemi, jo viss bija galīgi slapjš. Tāpēc neriskēju pirkt gatavus stādus, jo nezinu, kas no tiem izaugs,» stāsta Dāvids, kurš tērpies Green&Red by Dāvids T kreklā. Tieši ar šādu nosaukumu gan internetā, gan lielveikalos tiekot tirgoti gurķi un tomāti dažādās krāsās.
Pa retam uzšuj kādu kāzu kleitu
Stāstot par režīmu, kādā aizvada dienas lauku saimniecībā, Dāvids smej –pavasarī viņš mugurā velkot L izmēra apģērbu, taču rudenī fiziskās piepūles rezultātā viņam kā uzliets ir S izmērs. «Es visu daru skriešus, lēnām nemaz nemāku. Pieceļos, izdzeru krūzi kafijas un sāku rukāt. No rīta, izejot no mājās, sievai saku – eju uz darbu! Tik pēc desmitiem vakarā līdz ar tumsu ieeju mājās. Citreiz pat aizmirstu paēst un atceros, kad kļūst slikta dūša. Sieva un meita gan mani uzpasē, Antra palīdz, cik viņai spēka, jo divreiz nedēļā viņai jābrauc uz darbu Rīgā,» tā Dāvids.
Dizaineram paveicies ar kaimiņiem. «Viņi mums ir lieliski. Pie kaimiņiem ejam uz pirti, un, izrādās, mēs pirtī ejam pat biežāk nekā viņi paši,» nosmej Dāvids un piebilst – vispār jau ap viņa māju dzīvo radību ir pilns: «Liepā dzīvo pūce, apkārt skraida vāveres, eži, ložņā zalkši, kurus kaķi nes mājās. Stirnas gan mums nepatīk, jo apgrauž ābeles.»
Vaicāts, vai darbošanos modes pasaulē nolicis pavisam malā, viņš atklāj, ka uzvalkus vairs nešuj.
«Kādu kāzu kleitu – reizēm. Sadarbojos ar tiem cilvēkiem, kuri man šķiet simpātiski. Sev arī nešuju, apģērbu sen neesmu pircis. Te varu valkāt to, kas jau ir. Siltā laikā pa āru staigāju tikai sporta biksēs,» atklāj dizainers.
Vislielākā sajūsma Dāvidam ir par to, ka šajā lauku dzīvē viņš redz sava darba augļus. «Nejūtos, ka mans dzīves statuss tagad būtu pazeminājies. Galvenais – šeit man nav jātiekas ar cilvēkiem, ar kuriem negribu tikties. Lielākais mans prieks ir tad, kad ieraugu mājaslapā to cilvēku atsauksmes, kuri pirkuši manus tomātus. Es jūtos tikai ieguvējs!»
