Antra Batraka
- Stādaudzētavas Dārzs zem saules īpašniece.
- Antrai ir bakaulaura grāds grieķu valodā un tieslietās, kā arī maģistra grāds politoloģijā.
- Audzē skujeņus, hortenzijas un magnolijas, bet piedāvā arī augus, ko citviet nevar iegādāties, piemēram, jukas, sniegpārsliņu kokus, tulpjukokus, ēdamos kastaņus un citus.
- Rīko augu cirpšanas meistarklases, kā arī eksperimentē ar mūsu klimatiskajos apstākļos neierastiem augiem.
- Meita Elizabete (22 gadi), māksliniece.
- Brīvajā laikā visvairāk patīk ceļot un apmeklēt dārzus citās valstīs.
Jūsu stādaudzētava vilina ar moto Ekskluzīvi augi izvēlīgiem pircējiem…
Tas radās pats no sevis, jo esam maza stādaudzētava. Sākām abas ar mammīti pirms 17 gadiem, paklausot savai sirdsbalsij. Mammītei dārzs bija sena kaislība, bet es darbojos tirdzniecībā. Ja sarunāju tikties ar mammu un viņa trīs stundas kavēja, tad zināju, ka viņa ir aizķērusies kādā dārzniecībā. Stādaudzētavu radījām, jo es labi pazinu Polijas un Itālijas audzētavas. Meklējām augus, kas sajūsmina mūs pašas un var sajūsmināt arī citus. Tagad mamma gan vairs ar mani kopā nestrādā, bet joprojām audzē tūjas.
Kur apguvāt dārzkopību?
Daudz par dārza darbiem zinu jau kopš bērnības, jo, līdzīgi kā daudzas latviešu ģimenes, uzziedinājām tulpes, potējām rozes, audzējām kartupeļus un kāpostus, taču dārznieka diploma man nav. Vēlāk laimējās satikt ļoti īpašus cilvēkus, piemēram, Polijas dārzkopi Lešeku Pelku, no kura esmu daudz mācījusies. No viņa esmu pārņēmusi arī vēlmi dalīties savās zināšanās. Esmu pagodināta, ka esmu Ainavu arhitektu biedrības goda biedre.
Ekskluzīvi augi saistās ar ko smalku un cimperlīgu…
Arī vienkāršībā ir ekskluzivitāte. Dārzs ir kā cilvēka dienasgrāmata. Cenšos iedrošināt – dariet tā, kā jūs jūtat! Šodien jūs augus iestādāt, bet pēc trim gadiem varbūt pārstādīsiet. Vienkārši esiet tam gatavi! Jūs izveidosiet savu gaumi un stilu, kas noteikti mainīsies.
Nevajag iet kaimiņa pēdās, bet veidot dārzu tieši sev, un tad tas tev arī kļūs ekskluzīvs.
Priecājos, ka cilvēki arvien vairāk sāk saskatīt skaisto nevis mākslīgā, bet brīvā vidē.
Vai jūtat, ka arvien vairāk cilvēku veido savu dārzu?
Jā. Kad sāku nodarboties ar dārzkopību, man bija 30 gadu, bet tagad dārzus veido jau divdesmitgadnieki. Tas ir tik skaisti!
Mārupē vien zinu trīs stādaudzētavas. Kā izjūtat konkurenci?
Domāju, ka katra ir atradusi savu nišu. Es neskatos, ko pārdod kaimiņš, kuram labi iet. Meklēju, kas sajūsmina cilvēkus, kuriem ir gandrīz jau visi augi. Meita Elizabete, kas man palīdz darboties sociālajos tīklos, formulēja, ka mums ir konceptuālā dārzniecība. Pie mums var iegādāties augus, kas nav dabūjami visur. Īpašo augu izvēle nav pašmērķis. Tas ir tāpēc, ka cilvēki arvien meklē kaut ko sevišķu, kas atsvaidzina pirms daudziem gadiem stādīto klinšrozīti. Protams, tai nav nekādas vainas, tāpat kā vecajam kadiķim, kam blakus var piestādīt modernus augus. Mums ir mākslas kuratore, mūsu dārzniecības labvēle, Evija Džonsone, un pastāvīgi rīkojam izstādes. Rudenī sestdienās atsāksim bezmaksas lekcijas par augu kopšanu. Interneta vidē mums ir izveidojies klubiņš ar vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku, kurus ar e-pasta palīdzību informējam par dažādiem jaunumiem. Daudzus klubiņa biedrus jau pazīstu un zinu viņu gaumi. Es gan esmu slikta tirgotāja, jo pārdodu tikai to, kas man patīk.
Kas jūs iedvesmo?
Augu skaistums. Atzīšos, ka reizēm gan nogurstu, jo, tāpat kā gotiņa jāslauc katru dienu, augi jākopj jebkuros laika apstākļos. Man vasaras karstumā pāris nedēļu gribas ziemu. Reizēm jau sešos no rīta izeju ārā ar kafijas krūzi, un man galīgi nav spēka. Pirms pāris gadiem biju tā piekususi, ka gribēju stādaudzētavu slēgt, bet sapratu, ka pašas radītais bērns kādam jāuztic. Jau sāku nodot stafeti krustdēlam Emīlam. Pati turpināšu dalīties ar citiem iegūtajās zināšanās un dārznieku iesācēju apmācību. Kopā ar Emīlu braucam uz Poliju augu medībās. Tas ir skaistākais šopaholisms, kādu vien var iedomāties.
Vai ārzemju augi pie mums labi pārziemo?
Nav būtiski, vai augu izaudzē Polijas vai Latvijas siltumnīcā. Polijā reizēm ir pat bargāki laika apstākļi nekā pie mums. Tur ir kontinentālais klimats un ļoti skarbas ziemas.
Aizpagājušajā gadā Polijā bija mīnus 23 grādi bez sniega. Kur nu vēl sliktāk!
Protams, arī tur ir tirgotāji, kas saved Holandes siltumnīcā izdzītus narkomāniņus. Taču, ja stādu ir audzējuši poļi, tad viss būs kārtībā.
Daudzos dārzos iedzīvojušās sakuras. Viens no maniem beidzamajiem atklājumiem ir Japānas grimoņi. Tie lieliski pārziemo, ja stāda aizvējā un izvēlas lielākus stādus. Vēl mani sajūsmina kalikanti, kas labi pārcieš mūsu ziemas, bet pagaidām nav kļuvuši populāri. Principā vecos dārzos, kur ir daudz augu, var stādīt arī ļoti jutīgus augus. Problemātiskāk ir tad, ja dārzs ir tikko iekopts, kā futbola laukums.
Vai jums ir arī savs privātais dārzs?
Pavisam neliels. Tas ir mans eksperimentu lauciņš. Dažkārt augus, kad esmu pārbaudījusi, pārdodu. Man nav vēlmes pēc sava dārza, pietiek ar stādaudzētavu. Gribu augus parādīt citiem, lai cilvēks tiem varētu pieskarties un saprast, vai tie ir viņa augi. Kad man prasa, pēc kādiem principiem veidot dārzu, iesaku pataustīt augus un sajust savējos. Piemēram, vienam priede enerģiju dod, otram – noņem. Man pašai enerģijas ir daudz, tāpēc vajag to noņemt.
Pie jums ir plaša nivaki formu izvēle. Pastāstiet par to!
Nivaki ir auga cirpta forma, neierobežojot saknes. Tā var izcirpt jebkuru augu. Ārzemēs viens nivaki var maksāt 20–30 tūkstošus eiro. Cena atkarīga ne tikai no auga lieluma, bet arī vecuma un formas. Pie mums dārgākie maksā ap astoņiem tūkstošiem eiro. Joprojām pie nivaki nosaukuma rakstām klāt bonsai, bet tas nav pareizi, jo bonsai ir koks, kuram veido ne tikai augšpusi, bet periodiski arī sakni, lai varētu to audzēt podā. Bonsai augstākā pilotāža ir uzlikt to mazā šķīvītī uz galda un turēt simts gadus. Veidojot nivaki, neglītam kadiķim vari iedot otro dzīvi. Protams, rodas jautājums, kā to integrēt Latvijas dārzā, tas noteikti nav masu produkts. Diemžēl nivaki pērk arī dārziem, kuros tie neiederas, ko var salīdzināt ar Rolex pulksteņa uzlikšanu pie neatbilstoša tērpa. Neesmu redzējusi daudzus dārzus, kuros tie izskatītos labi, bet ceru, ka kādu dienu šos kokus skaisti integrēs dārzā.
Man, piemēram, ļoti patīk cirptās bukšu bumbas, bet tās ir deficīts. Kāpēc?
Bukšus pārāk plaši nepiedāvā, jo tos apskādē dažādi kukaiņi. Ar to saskāros jau tad, kad nodarbojos ar apzaļumošanu Anglijā. Diemžēl insektus neizdodas apkarot ne ar zaļajām ziepēm, ne Mavrik, ne citiem līdzekļiem. Kad pārdodu kādu augu, man arī cilvēkam jāpasaka, kā ar to tikt galā, bet es nezinu, tāpēc kā alternatīvu piedāvāju īves bumbas. Taču gan ar bukšiem, gan īvēm ir problēma pavasara saulē, kad zeme vēl sasalusi, – ja tām pietrūkst mitruma, tad sāk izžūt. Tāpēc bukši un īves jāstāda ēnā vai pusēnā.
Pastāstiet par savu pieredzi Anglijā!
Tur strādājām kopā ar manu māsu Lieni Brici un draudzeni Ilanu Volkovu, kas ir ļoti talantīga apzaļumotāja. Ierīkojām dārzus turīgiem cilvēkiem. Meklējām skaistus augus, lai cilvēki, kas brauc ar rolsroisu, tos ieraugot, saka wow! Mūsu veidotie dārzi sanāca ļoti ziemeļnieciski, piemēram, starp sešmetrīgām kamēlijām sastādījām skujeņus, bet klientiem patika.
Un kas jums palīdz tagad?
Mani ļoti atbalsta un iedrošina vīrs un sirdsdraugs Dainis, kuram gan ir cits bizness. Strādāju kopā ar krustdēlu Emīlu, kurš turpinās manu dārzu un jau daļēji ir pārņēmis uzņēmuma vadīšanu. Jaunam cilvēkam tas patīk un ir liels izaicinājums. Vēl stādaudzētavā ir deviņi darbinieki.
Meita Elizabete man ļoti palīdz darbā ar sociālajiem tīkliem. Varbūt arī tāpēc, ka viņa ir beigusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, pie mums notiek mākslas izstādes. Iespējams, dārzniecība un māksla ir īpatnējs salikums, bet mums tas patīk. Gan māksla, gan dārzs ir kā dvēseles izpausme. Gribu, lai šeit katru sestdienu ir kāda izstāde un lekcijas, iedrošināt cilvēkus stādīt augus, veidot skaistus dārzus un iedvesmot kam citam, piemēram, gleznošanai.
Vai jūs gribētu būt māksliniece?
Esmu laimīgs cilvēks, jo esmu sevi realizējusi arī mākslā. Ziemā man patīk veidot māla ziedus, ko mēs ar māsu mācām darīt arī citiem. Pēdējā laikā gan nav sanācis ar šo mākslu nodarboties, bet noteikti to atsāksim, tikai citā kvalitātē. Savam priekam mācījos veidot arī ziedus no zīda. Mana māsa Liene jau gadu Taizemē apgūst dažādas metodes darbam ar mālu. Kad viņa atgriezīsies, jūtu, ka nespēšu pretoties vilinājumam to visu kopā turpināt.
Jau agrāk zināju jūs pēc videosižetiem internetā, kuros dalāties pieredzē. Kur gūstat idejas tēmām?
Mani iedvesmo dārznieki iesācēji, kas katru pavasari man stāsta par savām kļūdām un atzīst, ka nezina, ko darīt. Mēs kopīgi meklējam risinājumus. Vienmēr cenšamies tikt skaidrībā, lai kļūda neatkārtotos. Mamma stāstīja, ka profesors Rihards Kondratovičs kādā lekcijā ir sacījis: «Mīļie bērni, jūs par dabu nekad nezināsiet visu. Jums būs jāmācās, un katru gadu būs jauni pārsteigumi.» Piemēram, šogad nevarējām saprast, kāpēc vairākos dārzos nīkuļo priedes (Pinus sylvestris) ‘Watereri’.
Un kāda vaina atklājās?
Bija iestādītas dažus centimetrus par dziļu. Kad atvērām sakņu kakliņu, sāka elpot, saņēmās un atkal sazaļoja. Auga iestādīšana par dziļu ir vislielākā bēda, tipiska iesācēju kļūda. Mēs vienmēr gribam tos apčubināt, samīļot, pamperīti uzlikt, taču tikai dažus augus, piemēram, rozes un tomātus, drīkst stādīt dziļi.
Ko darāt ziemā, kad stādaudzētava ir slēgta?
Pirmajā mēnesī vienkārši atpūšos, sakārtoju domas un emocijas, kas radušās, strādājot ar cilvēkiem. Varam satikt tūkstoš brīnišķīgu cilvēku, bet atcerēsimies tos, kas pukstēs. Rudenī parādās visas kļūdas, ko cilvēki ir sadarījuši pavasarī, un jau no rīta septiņos mostos ar entajām bildēm e-pastā un stāstiem, ka augi mirst nost. Tad saprotu, ka kaut ko neesmu izstāstījusi līdz galam. Līdz Ziemassvētkiem apciemoju krustbērnus, 13. janvārī nosvinam meitas dzimšanas dienu, un tad sākas darbs – stādu komplektēšana, darbs ar objektiem, tāmju pasūtīšana. Tas aizņem stabili astoņas stundas dienā. Pēdējos trīs gadus liels izaicinājums ir arī interneta veikals, ko atveram jau februāra vidū. Darba garoza ir smaga, toties iegūstu jaukas emocijas.
Kā atpūšaties?
Aizbraucu uz botānisko dārzu. Mana kaislība ir ceļojumi un daba, tie ir kā mani muzeji. Es pelnu naudu tikai tam, lai ceļotu un apskatītu dārzus, kuros cilvēki ir ieguldījuši savas emocijas. Kad aizbraucu uz kādu dārzu, vienmēr cenšos aprunāties ar dārznieku, jo dārzs bez dārznieka nepastāv. Tā tikai šķiet, ka skaistums rodas pats no sevis, bet tā nav porcelāna krūze, no kuras tikai jānopūš putekļi.
Kādi dārzi jums patīk?
Tādi, kuros ir augu daudzveidība un ēna. Klasiski veidotie ģeometriskie dārzi nav pie sirds. Visvairāk sajūsminos par Itālijas dārziem. Tajos ir jūtama pietāte pret vecmāmiņas senos laikos noliktu puķu podu. Tas ir tik brīnišķīgi! Vēl man patīk dabiskā vidē iepludinātas augu formas, piemēram, nivaki ar lielām, platām galvām.
Kas tagad dārzos ir modē? Ko visvairāk pērk?
Pašlaik ir liela interese par daudzstumbru bērziem, kas lieliski iederas Latvijas dabā. Dzīvžogiem ir aktuālas tā sauktās špaleras – no dekoratīvajām ābelēm, liepām un skābaržiem –, kad kokus izveido kā televizora ekrānus, piemēram, brīnumskaistas ziedēšanas laikā ir ogābeles ‘Everest’. Tās aizņem maz vietas un ir brīnišķīgs dzīvžoga risinājums. Pēdējā laikā dārzos dominē baltais tonis, citas krāsas mazliet atkāpjas. Kuri augi ir pieprasītāki, atkarīgs no sezonas. Spontāna pirkšana notiek ziedēšanas laikā. Pati tajā iekrītu. Nupat atbraucu no Polijas ar trim milzīgām rozēm. Tā kaislība ir traka!
Ne velti mēdz jokot – jahtas jāpērk jaunībā, jo, kad pāri 35 gadiem, visa nauda aiziet augos.
Viskarstākais laiks stādaudzētavās ir pavasaris. Brīžiem rodas sajūta, ka atrodos spēļu zālē, kur man drusku jāpiebremzē. Esmu slikta pārdevēja, jo reizēm pircējiem saku, ka viņi bez kaut kā varētu arī iztikt. Seniem klientiem reizēm atļauju augus atlasīt, izlikt savā dārzā, daļu atvest atpakaļ un tad norēķināties, jo saprotu, ka cilvēks ir pārāk aizrāvies.
Jūs rīkojat kursus un meistarklases augu cirpšanā. Kā pati iemācījāties tik skaisti veidot augus?
Nekur to speciāli nemācījos. Man vienkārši bija liela interese. Arī citiem par augu griešanas nodarbībām ir vislielākā interese. Kad reiz kādu sestdienu griezām spirāli no tūjas, bija sagatavotas 15 tūjas, bet atbrauca 35 cilvēki, arī tādi, kas nebija nekad šķēres turējuši rokā, un visiem izdevās.
Kā dažādas cirptās formas skaisti sakombinēt kopā?
Vajag vienkārši eksperimentēt. Ja ir talants, tad izdosies. Nevajag uztraukties, vai tas ir pareizi vai nepareizi. Protams, vari uzaicināt uz konsultāciju ainavu arhitektu un dārznieku, apmeklēt kursus, sastādīt visu pareizi, bet pēc tam atkal aiziet atpakaļ uz nepareizo. Kā mēdz jokot, sākumā iemācies gleznot kā Rembrants, bet pēc tam zīmē kā Pikaso. Ja tevi interesē dārzs, tas nozīmē, ka ir arī talants to veidot, tikai to vajag attīstīt. Turpretim, ja dārzs tevi neinteresē, tad to var sastādīt vislabākie dārznieki pēc visģeniālākā projekta, bet tu to vienkārši sabeigsi.