Lai mazāk darba
Dārza ierīkošana noritēja pa posmiem, jo zināmu laiku aizņēma ainavas projektēšana. Grunts, ko ieguva, rokot dīķi, tika bērta gar malām un papildināta ar melnzemi, lai varētu izveidot apstādījumus. Tādējādi līdzenā piemājas teritorija ieguva reljefu.
Svarīgs saimnieku priekšnoteikums bija – lai apstādījumi būtu pēc iespējas mazāk jākopj, tāpēc dārza karkasu veido lielie lapu un skuju kokaugi. Ziedošiem akcentiem un viegluma sajūtai starp tiem ir iestādītas arī dienziedes, ehinācijas, liatres, heihēru un lavandu grupas, kā arī dažādas graudzāles.
Taču pamatā ir skujeņi un lapu kokaugi, piemēram, ātri augošie Matsudānas vītoli ‘Tortuosa’ ar interesantiem, skruļļainiem dzinumiem, blīgznas, gobas, dažādu šķirņu kārkli.
Te aug arī ošlapu kļavas, sarkani parūkkoki un lazdas, pacipreses, egle ‘Inversa’, krāsaini kadiķi, dzeltenās rietumu tūjas ‘Aurea’ un zaļās ‘Smaragd’.
Visi augi ir stādīti grupās, kas papildina cita citu un ir salīdzinoši ātraudzīgi, lai pēc iespējas īsākā periodā izveidotu dažādas dārza telpas un zonējumu.