Kad ģimene sāka sapņot par savu māju, vispirms izpētīja, kādi gatavi varianti pieejami – saliekamās mājas, rindu mājas u. c.
Tomēr galu galā secināja, ka nepieciešama sava, pašu būvēta māja, nevis jau gatavs produkts, un uz rūtiņu papīra zīmēja uzmetumus, kāda tā varētu izskatīties. Viss sākās pilnīgi no nulles – ar zemes gabala izvēli –, un daudz kas tika izdarīts pašu rokām. «Pēc biroja darba ar datoru tā bija ļoti jauka pārmaiņa un relaksācija – kaut ko veidot savām rokām,» teic Helena.
Plānošanas prieki un ierobežojumi
Pašu zīmētās skices saimnieki rādīja draugiem, paziņām un radiniekiem, uzklausīja padomus un tad ļāva idejām nosēsties. Protams, īstajam projektam vajadzēja algot profesionāli, kurš palīdzēja salikt kopā visas konstrukcijas.
Helenai lielisks paraugs bija ģimenes vasarnīca Noarootsi ciemā, kas ir iekārtota tādā pašā stilā. Pat daži tapešu raksti ir aizgūti no turienes.
«Es varu apbrīnot minimālisma stila interjerus, bet mājīguma izjūtu manī rada tieši šis siltais stils,» pauž Helena. «Romantiskais iekārtojums aizgūts no mūsu iepriekšējām mājām. Es vēlējos tieši šādu senu lauku māju mūsu vasarnīcas stilā, pilnīgu modernismu un stiklus nebūtu savā mājā vēlējusies.»
Vietējā pašvaldība noteica, kādam jābūt mājas jumta siluetam, no kāda materiāla tā jābūvē un kādas krāsas var izvēlēties, kā arī kādam jābūt fasādes materiālam un logu formai. Lai arī māja ir celta no koka, fasādei drīkstēja izmantot tikai 30 procentus koka. «Diemžēl mēs nevarējām izgatavot logus ar rūtīm, un jumta materiālam varējām izvēlēties vienu no trijām krāsām,» saka Helena.
Ģimenes vēlējās, lai mājā būtu liela ēdamistaba, kurā izvietot mēbeles no iepriekšējās mājas, kas aizņem daudz vietas. Tāpat arī, lai būtu pietiekami daudz vietas mantu uzglabāšanai, plaša vannasistaba ar lielu logu un liela priekštelpa pirtij.
Protams, katrai no trim meitām vajadzēja savu istabu.
Kad 2015. gadā ap Jāņiem mājai tika ielikts pamatakmens, ģimenes mazākajai atvasei Glorijai vēl nebija gads, tāpēc Helena, kura ir pieradusi vadīt projektus, varēja sekot līdzi arī mājas celtniecībai. Kad Tanelam jautāja, kurš vada būvniecību, kad viņš atrodas darbā, un kā vispār lietas tik ātri iet uz priekšu, viņš smejoties atbildēja, ka mājās palicis projekta vadītājs. Nedaudz vēlāk nekā pēc gada, 2016. gada augustā, māja bija gatava un ģimene pārcēlās uz dzīvi tajā.
«Bija tiešām patīkami vakaros aiziet uz objektu un pašai kaut ko uzmeistarot vai uzgleznot,» stāsta Helena. «Mēģinājām aktīvi iesaistīties it visā. Visas līstes, durvis, palodzes ir pašu darinātas. Māju arī iekārtojām paši pēc sava prāta un, tāpat kā iekārtojot iepriekšējo mājokli, vēlējāmies daudzas lietas izmantot atkārtoti. Pindzeles tika mērktas krāsā, un lielā mēbeļu atjaunošana varēja sākties.»
Lielās virtuves tapšana
Virtuves plānošana bija visgrūtākais plānošanas posms, un tika uzzīmētas vairākas versijas, kā tā varētu izskatīties. Ēdiena gatavošana ir diezgan nopietns Helenas hobijs, savulaik viņa pat rakstījusi blogu par dzimšanas dienu kūku cepšanu. Tāpēc viņai bija svarīgi, lai virtuvē būtu pietiekami daudz vietas gatavošanai un lai būtu labs dabiskais apgaismojums fotografēšanai.
Tā kā ģimeni bieži apciemo draugi un radinieki, Helenai nepatīk rosīties virtuvē savā nodabā. Parasti ēdiena gatavošanas laikā visi pulcējas ap virtuvi, iesaistās, tērzē, smejas, un, kad viss ir gatavs, sēžas pie galda.
«Tā kā mums ir atšķirīga dienas kārtība, ir grūti plānot ģimeniskas brokastis. Toties visi kopā vakariņojam un pie galda un apspriežam dienas notikumus,» stāsta Helena. Ēdamistabas galdu iespējams pagarināt, lai visi draugi un radinieki varētu pie tā pulcēties, piemēram, Ziemassvētkos.
Helena piebilst, ka puse mājas iekārtota, izmantojot jau esošās mēbeles, jo lielākā daļa no tām atvestas līdzi no iepriekšējās mājas. «Dažas interjera idejas radās, vispirms ar mērlenti nomērot skapi, lai saprastu, vai tas mājā vispār ietilps,» saka Helena.
Viņa izvēlējās ražotāja Smeg virtuves tehniku retro stilā, kas lieliski iederas romantiska stila virtuvē. «Daudzi vaicāja, kāpēc vēlamies baltu virtuvi, jo tādu esot grūti uzturēt. Bet patiesībā tā nav, jo virtuve taču tāpat jākopj arī tad, ja tā nav balta,» saka Helena.
Ģimene arī gribēja pienācīga lieluma priekštelpu pirtij, lai nevienam nevajadzētu ar mitru dvieli rikšot apkārt pa viesistabu, bet gan būtu vieta, kur pulcēties un atpūsties starp vairākām pirtī iešanas reizēm. Svētdienās ir tradīcija pirts priekštelpā uzklāt mazo uzkodu galds un baudīt pirts priekus no visas sirds.
Griesti, kas klusina bērnu dipināšanu
Otrajā stāvā ir ģimenes trīs meitu, Gretelas, Greisas un Glorijas, istabas jeb 3G pārklājuma zona, kā mēdz teikt draugi. Tāpēc laba ideja šķita koka mājai izgatavot skaņu necaurlaidīgus griestus. Tagad bērni augšstāvā var droši skriet un spēlēties, neraizējoties par to, ka lejā kādam tas varētu traucēt. Pie vecākajām meitām nāk ciemos draugi, un jaunākās meitas Glorijas istaba kļūst par rotaļu laukumu.
«Tā kā Greisa un Gretela celtniecības laikā jau mācījās skolā, viņu istabas ir mazākas un rotaļlietām tajās vairs nav tik daudz vietas,» stāsta mamma. Vienai no meitām istabā ir klavieres, jo viņa dzied Igaunijas televīzijas bērnu korī un mājās pie klavierēm spēlē sev pavadījumu. Otra meita dejo.
Bet pašai mazākajai – Glorijai – bija visvairāk rotaļlietu, un viņai tika piešķirta lielākā istaba, kurā var spēlēties arī bērni, kas atnākuši ciemos. Glorijas istabā ir arī izvelkama gulta. Ja mājā ir ciemiņi, šī telpa pārtop par viesu guļamistabu, bet meita pārvācas uz vecāku istabu.
Meitenēm atļāva pašām izvēlēties savu istabu tapetes un stilu. Vienas meitas istabā kā vadošais motīvs izvēlēti putni, otras – mafini, bet jaunākās māsas – ziedi. Tie paši elementi izmantoti arī detaļās.
Vannasistaba – uzvarētāja
Vannasistabas būve bija pati sarežģītākā, jo ar to saimniekiem nebija pieredzes. Piemēram, vajadzēja atrast piemērota izmēra skapi divām izlietnēm, kas novietotas blakus. Galu galā to izgatavoja kādā Vīlandes apriņķa uzņēmumā. Skapis tika pasūtīts bez apdares, Helena pati tam uzklāja kuģu laku, atrada piemērotus rokturus un nostiprināja izlietnes notekas.
Arī ar vannu bija liela ņemšanās, tā bija jāievieto koka rāmī, kas jāpadara ūdensnecaurlaidīgs.
Otrā stāva kāpņu galerijā izliktas gadu gaitā uzņemtās ģimenes fotogrāfijas. Vismaz reizi vai divas gadā viņi dodas uzņemt ģimenes fotogrāfijas pie profesionālas fotogrāfes, ar kuru izveidojušās labas attiecības. «Neredzu iemeslu šīs bildes turēt kastē, tāpēc esam tās izlikuši apskatei,» saka Helena.
Tanels un Helena ar prieku atzīst, ka viens no viņu dzīves sapņiem ir piepildījies – viņi kopā ar saviem trim bērniem dzīvo tieši tādā mājā, kādu vēlējās. «Mūsu māja ir mūsu ģimenes spogulis, jo viss šeit ir veidots ar rūpēm un mīlestību un atbilstoši mūsu ģimenes vajadzībām.»