Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai gan pēc izskata burvjulazdas (Hamamelidaceae) atgādina lazdas un tām ir līdzīga lapu forma, patiesībā ar lazdām tām nav nekāda sakara. Tās pārstāv nelielu ģinti, no kuras trīs sugas sastopamas Ķīnā un Japānā, bet divas – Ziemeļamerikā. Savukārt par burvjulazdām tās dēvē tāpēc, ka tās gluži kā brīnums uzzied vēlu rudenī vai arī agri pavasarī, kad zemi nereti vēl klāj sniegs.
Visizturīgākās – virdžīnietes
Pati jau apmēram 30 gadus audzēju Virdžīnijas burvjulazdas, kas Latvijas apstākļos ir visizturīgākās. Pirmos stādus dabūju no dendroloģes Aijas Kaškures. Pieļauju, ka citas sugas manu Latgales klimatu neizturētu. Arī virdžīniete pie manis dažās ziemās ir mazliet apsalusi. Pavasarī, kad krūms sāk plaukt, skatos, kuru zaru galiņi ir cietuši, tos, kas neplaukst, nogriežu, un tā atkal ataug. Reizēm ir gadījies, ka sala postījumu dēļ krūmu pavasarī nācies apgriezt līdz pusei.
Burvjulazdas manā audzētavā izaug līdz divu metru augstumam un apmēram tikpat daudz platumā. Vasarā tā, vienkārši runājot, ir parasts zaļš, alksnim līdzīgs krūms. Bet oktobrī un novembrī, kad nobirst lapas, tā uzzied ar skaistiem gaiši dzelteniem, plušķainiem ziediem, kuriem ir smalkas, mazliet līkas, krunkainas ziedlapiņas. Vēl nekad burvjulazda man nav ziedējusi, kamēr nav nometusi lapas. Ziedēšanas laiks turpinās apmēram mēnesi vai pusotra. Kad uznāk aukstums, tā mazliet apsalst un vairs tik labi neizskatās.
Ja pirmais rudens sals nepaspēj ziediņus sabojāt, tie apputeksnējas, pamazām nozied un gaida nākamo pavasari. Vasarā burvjulazdai izveidojas mazi čiekuriņi, kuros ienākas sēkliņas, kas, tiem uzsprāgstot, izbirst ar mazu paukšķīti un izsprāgst uz visām pusēm. Čiekuriņi ir apmēram divreiz lielāki nekā Rietumu tūjai (12–14 mm gari, 6–8 mm plati). Ovālās, tumši brūnās sēkliņas ir kādus 6–7 mm garas un 1,5–2 mm platas. Ja tās rudenī iesēj, tad neliels procents sēkliņu var uzdīgt jau nākamajā pavasarī, bet lielākajai daļai būs jāpagaida vēl gadu, jo stratifikācijas ilgums (sēklu pēcbriede) burvjulazdai ir 10–16 mēneši. Augs ir lēnaudzīgs. Augot pietiekami bagātīgā augsnē, gada laikā izaugs 25–30 centimetrus. Jo lielāks krūms izaug, jo lēnāk aug – vairs nekur nav jāsteidzas. Sāk ziedēt 3–4 gadu vecumā.
Nav prasīga un kaprīza
Burvjulazda ir ļoti vienkārši audzējams, pieticīgs krūms bez īpašām prasībām, kas augs normālā ielabotā dārza zemē. Vislabāk tai patiks labi drenēta, caurlaidīga augsne. Tā var būt gan ar neitrālu, gan viegli skābu reakciju. Normālā dārza zemē mēslot nevajag. Ja burvjulazda tiks pārbarota un pirms ziemas dzinumi nepārkoksnēsies, tad sliktāk pārziemos. Mitruma ziņā īpašu prasību nav, ir sausumizturīga. Bagātīgāk ziedēs saulainā vietā, bet augs arī pusēnā.
Latvijas austrumu daļā jāstāda no valdošajiem vējiem pasargātā vietā, piemēram, pie mājas sienas, un tad speciāli ieziemot nav nepieciešams.
Valsts aukstākajā galā iesaku vispirms stādīt Virdžīnijas burvjulazdu un tikai pēc tam laika gaitā izmēģināt arī citas sugas, kas zied agri pavasarī. Lai gan Latvijā uznāk arī aukstuma viļņi, ziemas tomēr kļūst siltākas.
Ieskats sugu īpatnībās
Virdžīnijas burvjulazdas (Hamamelis virginiana) ir 2–3 metrus augsti krūmi ar 8–15 centimetrus garām, gaiši zaļām lapām, kas rudenī krāsojas nedaudz dzeltenas. Parasti tās ziedus – spurainus pušķīšus – raisa tūlīt pēc lapu nobiršanas oktobrī un novembrī, bet nereti arī agri pavasarī. Ziedi labi smaržo. Latvijā vienas no visbiežāk audzētajām.
Japānas burvjulazdas (Hamamelis japonica). Japānas kalnu mežos izaug līdz pat 10 metru augstumam. Izceļas ar plaši izplestu vainagu, radot sajūtu, ka krūma platums pārsniedz augstumu. Zied no janvāra līdz martam. Latvijā tas ir retums.
Mīkstā burvjulazda (Hamamelis mollis). Līdz 2 metrus augsts krūms, savvaļā neliels koks. Zied agri pavasarī. Savvaļā aug Vidusķīnā. Latvijā ļoti reti sastopama.
Vidējās burvjulazdas jeb Japānas un Ķīnas sugu hibrīds (Hamamelis x intermedia). Krūma augstums atkarībā no augsnes un klimatiskajiem apstākļiem ir 1,8–4 metri. Zied agri pavasarī.
Latvijā audzē trīs šķirnes:
- ‘Aphrodite’. 2–3 m augsta. Lapas zaļas, rudenī oranžas. Ziedi dzeltenoranži.
- ‘Feuerzauber’. 2–3 m augsta. Lapas zaļas, ziedi sarkanoranži, spuraini.
- ‘Westerstede’. 2–4 m augsta. Lapas zaļas, rudenī dzeltenoranžas. Ziedi gaiši dzelteni, spuraini.
Mana pieredze
Daiga Seņkāne, Rīgas mežu Uzvaras parka dārzniece:
– Uzvaras parkā audzējam vidējās burvjulazdas (Hamamelis x intermedia) šķirni ‘Ruby Glow’ kopš 2016. gada. Tās atkarībā no laika apstākļiem uzzied februāra beigās un martā ar sarkanīgiem ziediem, bet rudenī tām lapas krāsojas koši oranžīgas.
Savukārt Vērmaņdārzā un arī man pašai dārzā aug Virdžīnijas burvjulazda (Hamamelis virginiana). Šī zied dzelteniem ziediem, un tai rudenī lapas kļūst skaisti dzeltenas. Pie manis šī burvjulazda ziedus raisa februāra beigās vai martā, nevis rudenī kā citviet.
Jārēķinās, ka burvjulazdas aug lēni. Kad iestādījām, pirmos divus gadus likās, ka vispār stāv uz vietas. Pa šo laiku tās ir izaugušas apmēram divu metru augstumā, un domāju, ka daudz vairāk neaugs.
Stādot burvjulazdas, sagatavojām 1 × 1 metru lielu bedri, kur pildījām melnzemi, satrūdējušu lapu kompostu un piejaucām granti, lai augsne nebūtu par treknu. Šie augi ir mazprasīgi. Vislabāk jutīsies saulītē. Var stādīt arī pusēnā, bet ēnā un slapjā vietā gan tiem nepatiks.
Rudenī burvjulazdas mēslojam ar komplekso mēslojumu. Pirms ziemas nepiesedzam. Izgriežam sausos zarus, bet citādi burvjulazdas nefrizējam. Tās pašas veido skaistu ovālu vainagu.
Kur nopirkt stādus?
- Stādaudzētavā Sakstagals Sakstagala pagastā.
- Zaļenieku kokaudzētavā Zaļenieku pagastā.
- Dekoratīvo stādu audzētavā Arumi Tīrainē.
- Latvijas valsts mežu Popes kokaudzētavā Tārgales pagastā.
