«Ādažu poligonā bitēm ir labākās viršu ganības,» no Dailes teātra 12. stāva jumta agrā rīta stundā ar liftu novizinājis bišu saimes, PDz atzīst bitenieks Uģis Mālnieks. Viņam talkā bija pieteicies Dailes teātra aktieris Gints Andžāns, kurš atzina – bišu pārvešanā nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tiesa, šoreiz bišu desantēšana uz Ādažiem aizņēma pāris stundu, taču pirms pieciem gadiem kopā ar tā laika draudzeni, tagad sievu Montu, viņi divas bišu saimes savas mašīnas piekabē vizināja trīs dienas…
Tagad Gints var teikt, ka atšķirībā no citiem pāriem viņiem bija ne tikai medusmēnesis, bet sākumā arī medus brauciens, jo ar Montu viņi apprecējās nākamajā gadā.
Bet viss sākās ar to, ka Montas vectēvs bija devies labākos bišu laukos un saimniecībā atstājis divas bišu saimes. Tā kā Ginta vecaistēvs arī kopa bites, tad tika nolemts šo pārīti no Laudzenes aizvizināt uz Dagdu.
Citi lasa
Topošais Andžānu pāris ķērās pie šīs misijas izpildes, bet, kā jau medus saldmē nonākušiem jauniešiem, ceļš bija garš un romantikas pilns.
Tas gan nenozīmē, ka viņi par bitēm bija aizmirsuši.
Nē, piestājot vienmēr piegāja pie stropiem un paklausījās, kā bites jūtas. Lai vai kā, bet brauciens, kurā trīs dienās tika mēroti vairāk nekā 400 kilometru, visiem bija lielisks. Bites arī joprojām dzīvas, un Andžāni – kopā!
Ja reiz vectēvam ir bites, tagad rokas stiepiena attālumā uz Dailes jumta visu vasaru dzīvoja medus nesējas, un nu ir gūta prakse bišu pārvešanā – vai Gintam nav radies azarts nopietnāk pieķerties bišu būšanām? «Bites ar savu īpašo un noslēpumaino dabu mani ļoti fascinē. Tāpēc, ja radīsies iespēja, noteikti mēģināšu paskoloties un apgūt biškopības pamatus,» PDz atzīst aktieris, piebilstot, ka tagad viņam esot jāpabeidz daivinga kursi, kuros nu jau kādu laiku mācoties. Par biškopja arodu viņš esot domājis.
«Lai bitenieka darbs ietu no rokas, jābūt gan aicinājumam, gan īpašai saiknei ar bitēm. Pavēroju, kā rosās Uģis.
Tur var just, ka ir pilns komplekts – aicinājums, talants, tikums, mīlestība…
Var manīt, ka tas cilvēks plūst tajā, ko dara, es pat teiktu, ka viņš ar savu darbu ir kā upe ar krastiem,» tēlaini par savu pārinieku bišu pārvešanā izsakās Gints.
Bet Uģis, runājot par Ginta palīdzību bišu pārvešanā uz viršiem, teic, ka visai šai medus un teātra būšanai ir arī simboliska nozīme.
«Skaidrs, ka viņa palīdzība bija nenovērtējama. Labi, vienu dzēlienu viņš dabūja, bet tas ir nieks. Pat veselīgi! Viršu medus ir pats augstvērtīgākais starp visām medus zortēm, savukārt teātru aprindās runā, ka Dailes teātrim esot visjaudīgākā aktieru trupa. Providence un tāds tādu atrod – ne velti es ar savām bitēm esmu nokļuvis tieši uz šī teātra jumta…» uzsver Mālnieks.