Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka Romija Andersone, kaislīga rožu kolekcionāre un Facebook grupas Tikai rozes izveidotāja.
Kas pirmais nāk prātā, kad iedomājies par balto krāsu? Varbūt sniedziņš, kas, ieskandinot ziemu, lielām, mīkstām pārslām lēni virpuļojot, plānā kārtiņā pārklāj zemi? Nupat slaukts un vēl silts govs piens, kuru tā vien gribas uzreiz pielikt pie lūpām, virs kurām paliek baltas putu ūsas? Pūkainie mākoņi, kas uz brīdi aizsedz sauli svelmainā vasaras dienā? Plombīra saldējums ar bērnības garšu? Vai visskaistākās mežģīnes līgavas kleitā?
Interesanti, ka balto krāsu var iegūt, sajaucot spektrāli tīru sarkano, zaļo un zilo. Daudzās kultūrās balts ir tīrības un nevainības simbols, saistās ar labestību, godīgumu, atjaunošanos, arī ar sērām, kā tas bija senajiem latviešiem.
Ar to es gribu teikt – baltā krāsa ne tuvu nav tik vienkārši balta, kāda tā varētu šķist.
Tai ir vairāk nekā desmit nokrāsu – sniegbaltā, spokbaltā, gliemežvāku krāsa, ziedbalta, ziloņkaula, antīkbalta, linu krāsa, mežģīņkrāsa, balto dūmu krāsa… Savā dārzā vienmēr esmu rozes ziedā meklējusi vismaz nelielu novirzi no tīri baltas krāsas. Mani piesaista tas mazais, tikko jūtamais tonītis, kas balto krāsu padaru īpašu – bagātīgāku un niansētāku, bet rozi – iespaidīgāku.
Raksta turpinājumā zemāk lasiet par dažādām rožu baltajām šķirnēm!
