Pīlādžlapu ksantocerass
Pīlādžlapu ksantocerass (Xanthoceras sorbifolium). Krievi šo augu iesaukuši par čekalkin oreh – čekalkina rieksts, jo tam ir garšīgi riekstiņi. Vieglāk pateikt, tomēr man savukārt šī iesauka nepatīk, korektāk ir sacīt pīlādžlapu ksantocerass. Nāk no Ķīnas.
Paprāvs krūms vai neliels kociņš – ja pie mums izaug 2,5–3 metrus, tad pietiks, bet var arī sasniegt 4 metrus. Vainaga forma un lapas atgādina pīlādzi. Zied maijā, reizē ar ceriņiem. Balti ziedi 2,5 centimetri diametrā. Ziedkopas garums 25 centimetri. Maijā viss augs gluži vai pazūd zem ziedu kupenas.
Riekstiņi ienākas rudenī, saldi. Mūsu reģionā šis augs jaunībā druscītiņ jāuzpasē, bet, kad ieaugas, tad jau viss kārtībā. Viens otrs, kurš no manis pircis, saka – pa vienu vasaru labā zemē uzskrējis cilvēka augumā. Saulmīlis, aug labi drenētās, pietiekami mitrās, auglīgās augsnēs. Pārstādīt var jaunus augus, jo veido spēcīgu mietsakni, ko nav vēlams traumēt.
Kur dabūju? Kādreiz par šo augu izlasīju internetā, un man atsūtīja sēklas. Ne viegli dabūju, un nav arī vienkārši piedabūt tās uzdīgt. Pagaidām Latvijā vēl maz audzēts, bet pilnīgi ziemcietīgs.