Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mājas saņem mantojumā
«Mans tēvs šo māju un 25 hektārus plašo saimniecību Vidzemes augstienē nopirka pagājušā gadsimta 70. gados. Pēdējo reizi tā tika remontēta 80. gadu sākumā. Atminos, tētis strādāja par šoferi, būvmateriālus tolaik bija grūti atrast, tāpēc izmantoja pat autoparkā atrodamas autobusu detaļas,» atzīst realitātes šovā «Lauku sēta» iepazītais saimnieks Jānis Šutelis.
Kad pirms sešiem gadiem Jāņa tēvs devās mūžībā, saimniecību mantoja mazmeita Laura. «Bija jāpieņem lēmums, ko iesākt ar vectēva mājām. Par šo māju man bija siltas un mīļas bērnības atmiņas, negribēju pārdot,» saka Laura.
Sešus gadus viņa rūpējās par mājām, līdz šogad no Anglijas atgriezās tēvs Jānis.
«13 gadus biju nostrādājis Anglijā. Sākumā rūpnīcās, pēc tam stūrēju busiņu. Pienāca pensijas laiks, atgriezos Latvijā sava tēva mājās. Palīdzu Laurai,» stāsta Jānis. Kopš tēvs ir mājās, darbi notiekot raitāk. «Bet tāpat bija skaidrs, ka vieni paši ar saimniecību galā netiksim, vajadzētu palīgus. Un tad mans dzīvesbiedrs Sandis Putniņš, dēla Raula tēvs, izdomāja – jāpiesaka saimniecība šovam «Lauku sēta»,» stāsta Laura, kas ir dekrēta atvaļinājumā un audzina pusotra gada veco dēlu.
Šova laikus atminas ar prieku
Atceroties šova laikus, Laura teic, ka par notikušo ambrāžu un daudzajiem palīgiem Šuteļiem ir tās vislabākās atmiņas. «Palīgi bija draudzīgi un, galvenais, čakli. Sataisīja bērnu laukumiņu, iztīrīja dīķi, uzcēla tiltiņu, nojauca veco kūti. Cilvēki komentāros par Lauku sētu tagad mēdz rakstīt, ka šajā šovā ir tikai plikumi un rupjības. Bet tā nav!
Pateicoties šova dalībniekiem, mūsu māja ļoti īsā laikā atguva savu spozmi.
Ar viņiem esam sadraudzējušies tik ļoti, ka arī nākamajā gadā varētu pat rīkot privāto «Lauku sētas» nometni,» uzsver Laura.
Saglabās senatnīguma noskaņu
«Sila Jānēnu» māja celta pirms 100 gadiem. «Cilvēkiem bija jātur lopi, tāpēc līdz ar māju tika celts arī šķūnis sienam, kūts dzīvniekiem, klēts miltiem un putraimiem. Agrāk te visur kaimiņos dzīvoja cilvēki, katrs kaut ko strādāja. Tagad diemžēl viss ir panīcis. Pastāvīgi te dzīvo vien retais, tomēr pēdējā laikā cilvēki atgriežas laukos. Savas korekcijas ieviesis kovids, un ļaudis var strādāt no mājām,» saka Laura.
Saimnieki atzīst, ka sapņi ir viens, bet iespējas, kā tos realizēt, pavisam cits. Daudz atkarīgs gan no brīvā laika, gan no finansēm. «Šogad esam paši uzlikuši mājai jaunu jumtu. Tas izmaksāja vairāk nekā 3000 eiro. Tik daudz bija jāmaksā tikai par materiāliem, jo jumtu likām paši. Ja būtu maksājuši meistaram, būtu jāšķiras vēl no 3000,» lēš Jānis. Savest kārtībā jumtu ģimenei bija galvenā prioritāte, jo tas sācis tecēt. «Līmēt jaunas tapetes un likt laminātu būtu bezjēdzīgi, jo lietus ūdens to sabojātu. Tagad, kad jumts ir uzlikts, varam pievērsties iekšdarbiem. Es gan negribu pārveidot māju līdz nepazīšanai, vēlos saglabāt šo senatnīgo noskaņu. Manuprāt, te lieliski iederētos koka mēbeles,» sapņaini nosaka Laura.
