Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Skaidro: Ilma Nereta, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste.
Rožu lapu rūsa
Ierosina sēnes Phragmidium mucronatum, Phragmidium subcorticium un citas. Infekcijas izplatīšanos visbiežāk veicina barga ziema, kurai seko vēss pavasaris. Vasarā rožu lapu apakšpusē veidojas kniepadatas galviņas lieluma rūsas spilventiņi. Lapas virspusē pretī šiem veidojumiem parādās sīki dzeltenīgi vai sarkanīgi plankumi. Stipras infekcijas gadījumā sāk priekšlaikus nobirt lapas. Lai novērstu slimības izplatīšanos, regulāri lieto kāliju saturošu mēslojumu.
Ko darīt?
- Salasi un sadedzini (neliec kompostā!) inficētās lapas
- Lai gan ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi pret šo slimību ir maz efektīvi, vari mēģināt izmantot 2. klases līdzekli Amistar 250.
- Iespējams, ka līdzēs miglošana ar kosu vai biškrēsliņu uzlējumu.
Rožu miltrasa jeb īstā miltrasa
Otra visizplatītākā rožu slimība, izraisa sēne Sphaerotheca pannosa var. rosae. Parasti tā izpaužas vasarā vai rudens sākumā. Rožu dzinumus, pumpurus un lapu abas puses klāj sākumā pelēkbalta miltveidīga apsarme, kas vēlāk pārvēršas pelēkbrūnā pārklājā. Galvenie cēloņi: augšanas vieta ar nepietiekamu gaisa cirkulāciju, karstas un sausas dienas, kam seko vēsas un pat aukstas naktis, krasa diennakts temperatūras maiņa, arī nesabalansēts mēslojums – sevišķi slāpekļa pārbagātība un kaļķa trūkums.
Ko darīt?
- Savāc inficētās lapas un bez žēlastības izgriez slimos dzinumus. Maisiņā iekšā un iznīcini!
- Sausā laikā rozes bagātīgi laisti.
- Miglo ar 2% varu saturošu šķīdumu. Piemēram, Bordo.
- No 3. klases fungicīdiem vari lietot Previcur Energy, bet no 2. klases līdzekļiem iesaka Topas vai Amistar 250.
- No tautas līdzekļiem izmanto kosu uzlējumu.
Rožu neīstā miltrasa
Šīs slimības ierosinātāja ir sēne Peronospora sparsa. Lapu virspusē veidojas netīri dzeltenbrūni vai netīri purpurkrāsas nenoteiktas formas plankumi, kuri vēlāk kļūst pelēcīgi brūni un iekalst. Lapu apakšpusē attīstās pelēcīgi balta, irdena apsarme, lapas ierullējas, vīst, kalst un visbeidzot nobirst. Uz dzinumiem un ziedkātiem parādās plankumi ar vāju apsarmi, kas nedaudz iegrimuši. Dzinumi un ziedi iet bojā. Slimību veicina augsts gaisa mitrums, krasas diennakts temperatūras svārstības, slikta krūmu vēdināšanās, pārbagāts slāpekļa mēslojums, kā arī sablīvēts stādījums.
Ko darīt?
- Rožu krūmus miglo ar 1% varu saturošu šķīdumu.
Rožu lapu brūnplankumainība
To ierosina sēne Marssonina rosae, kas biežāk parādās vasaras vidū vai otrajā pusē. Slimībai patīk vēsas naktis pēc lietusgāzēm, šādos apstākļos tā izplatās īpaši postoši. Pazīmes: uz rožu zaļajām lapām parādās ieapaļi, reizēm zvaigžņveida, brūni vai melni plankumi, lapas sāk dzeltēt. Spēcīgas inficēšanās gadījumā tādi atrodami arī uz jaunajiem dzinumiem. Lapas priekšlaikus nobirst. Tuvojoties rudenim, kailie rožu dzinumi no jauna sāk plaukt, taču tā jūtas novājināta. Ziemā roze būs jutīgāka pret salu, bet nākamajā sezonā vājāk ziedēs.
Ko darīt?
- Slimās lapas jānolasa, lai neļautu slimībai izplatīties. Neliec kompostā, bet iznīcini.
- Mēslo rozes ar kāliju saturošu mēslojumu, rūpīgi nomulčē augsni virs sakņu zonas un bagātīgi papildini mulču ar trupējušiem kūtsmēsliem.
- Apbārsti ar koka pelniem, vēlams agri no rīta, kamēr augus vēl klāj rasa.
- No 3. klases fungicīdiem vari lietot Previcur Energy vai Infinito, bet no 2. klases – Amistar 250, arī Champion.
- Lai izvairītos no brūnplankumainības, jau vasaras sākumā profilaktiski nomiglo vai apputini ar kādu no iepriekš minētajiem līdzekļiem. Visas sezonas garumā – no aprīļa līdz oktobrim – uz rožu krūmiem var smidzināt Bordo šķīdumu ar divu, lielākais, trīs nedēļu intervālu.
- Vari izmēģināt nātru uzlējumu, kas līdzēs arī pret citām kaitēm.
Pelēkā puve
Gan uz ziediem, gan to pumpuriem parādās sīki, ieapaļi, it kā nedaudz izcelti plankumi, ko izraisa sēne Botrytis cinerea. Tumšas krāsas rožu šķirnēm plankumi veidojas gaiši līdz bezkrāsaini, bet ļoti gaišām un baltām šķirnēm – sarkanīgi. Šādi ziedpumpuri neizplaukst, klāti ar pelēku apsarmi, kļūst brūni, pūst un aiziet bojā. Ziedkāti, pat dzinumi, bojātajā vietā nobrūnē. Ja rozes zied pārlieku mitrā un aukstā laikā, slimība strauji progresē un var izrādīties visai postoša.
Ko darīt?
- Slimās auga daļas savāc un sadedzini.
- Augus regulāri miglo ar 1–2% varu saturošu šķīdumu.
- Derēs 3. klases fungicīdi Previcur Energy vai Revus 250 SC, bet no 2. klases līdzekļiem – Switchvai Champion.
Atceries! Ja rozei būs optimāli augšanas apstākļi, tā neslimos vai arī slimos reti.
Tautas recepte
Kosu uzlējums
Desmit litros ūdens uz 24 stundām iemērc 1 kg svaigu vai 150–200 g žāvētu kosu (Equisetum). Mazliet pavāri, atdzesē un nokās. Pirms lietošanas atšķaidi ar ūdeni attiecībā 1:5. Regulāra apsmidzināšana ar šādu šķīdumu palīdzēs pret rožu lapu tumšplankumainību.
Pieredzes
Stādu tikai izturīgas rozes
Daila Trubiņa, rožu kolekcijas dārza Dailas rozes saimniece:
Cenšos stādīt rozes, kuras neslimo. Esmu pārliecinājusies, ka tādas ir Vācijas firmu Kordes un Tantau selekcijas rozes, kurām piešķirts sertifikāts ADR, kas garantē to izturību pret slimībām. Man patīk, ka šīs firmas savās mājas lapās katrai šķirnei norāda, cik lielā procentā gadījumu stādi var saslimt. Šo rožu izturība ir pārbaudīta vismaz trīs gadu garumā. Ja nav ADR sertifikāta, izturību norāda ar zvaigznītēm. Trīs zvaigznītes liecina par izcilu izturību, divas – ka nepiemērotos apstākļos augi var nedaudz slimot, bet viena – ka tās ir diezgan kaprīzas. Pret slimībām neuzņēmīgas rozes ir arī citām firmām, jāpēta informācija – taču var gadīties, ka Latvijas apstākļos tās tomēr slimos.
Mana pieredze liecina, ka franču rozēm rūpīgi jāizvēlas stādīšanas vieta, taču angļu rozes aug pat sliktos apstākļos. Un mūsu pašu parka rozes ir izturības izcilnieces!
Mūsu dārzā rozēm raksturīgā miltrasa nemēdz būt, jo tas atrodas vējainā vietā un stādījumi nav biezi, taču jūlija otrajā pusē un augustā, kad naktis kļūst vēsas, bet dienas joprojām ir karstas, neizturīgām šķirnēm mēdz uzmesties brūnplankumainība.
Profilaksei pret sēnīšu ierosinātām slimībām pavasarī pirms lapu plaukšanas un rudenī pēc to nobiršanas miglojam ar 1–2% Bordo šķīdumu vai 3% dzelzs sulfāta šķīdumu. Aktīvās augšanas laikā savas rozes mēslojam ar rozēm paredzēto šķīstošo vai šķidro mēslošanas līdzekli, regulāri lietojam kāliju saturošu mēslojumu – kālija nitrātu pavasarī vai kālija sulfātu rudenī. Laistot cenšamies nesaslapināt rožu lapas, it īpaši vēsā laikā. Slimās lapas savācam un sadedzinām.
Svarīga ir profilakse
Ilze Līce, dārzniece un stādaudzētavas Ārītes saimniece, audzē aptuveni 400 šķirņu rožu stādus:
Lai rozes neslimotu, jāņem vērā trīs baušļi. Pirmais: rozei vajadzīga laba imunitāte un pietiekami daudz barības vielu – tātad paēdušai, lai slimības tai neķertos klāt. Bet nedrīkst arī pārbarot, it sevišķi ar slāpekli. Pavasarī rozei tas ir jādod, jo vajag uzaudzēt zaļo masu, taču pēc tam, jūnija vidū, rozei vairāk nepieciešams kālijs, arī fosfors un mikroelementi.
Otrais: ļoti svarīgi ir rozes gēni. Piemēram, ir atsevišķas šķirnes, kurām izteikti veidojas hloroze – gaišākas lapas, lai gan mēslotas visas tiek vienādi. Ir arī slimību ļoti ieņēmīgas šķirnes un tādas, kas gandrīz nekad neslimo. Gēnu komplektiņi atšķiras! Izvēlies izturīgāko!
Trešais bauslis: profilakse. Lai roze neslimotu ar tik izplatīto lapu brūnplankumainību, rudenī, kad tā beigusi veģetāciju un sāk nobirt lapas, es visu krūmu un augsni ap to nomigloju ar dzelzs vitriolu. Ja lapas nebija atlapotas, pēc tam tās kļūst tumšas un nobirst. Taču miglošanas laikā nedrīkst būt mīnus grādi – gaisam jābūt vismaz 5 grādus siltam, lai preparāts iedarbotos uz sēni un tā aizietu bojā. Savukārt pavasarī, kamēr rozei vēl nav lapiņu, to vajag nomiglot ar 2% Bordo šķīdumu vai vara sulfāta šķīdumu. Vēlāk vasarā, ja parādās slimas lapas, var nomiglot ar to pašu Bordo šķīdumu, tikai uz pusi vājākā koncentrācijā.
Populārākie raksti
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
