Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Novietojums
Ziemā saule silda, vasarā sakarsē, tāpēc svarīgi sabalansēt šos abus aspektus, lai tēriņi par apkuri un ēkas dzesēšanu būtu mazāki. Mūsdienās arhitekts spēj modulēt gaismu, lai atrastu labāko risinājumu. Tāpat speciālisti ar datu palīdzību var izpētīt saules ietekmi, noteikt valdošo vēju ietekmi (it īpaši pie jūras) u. c. faktorus.
No pasīvajām ēkām ir pārņemts princips, ka uz dienvidiem tiek veidots liels stiklojums, aukstajā laikā logiem pildot bezmaksas radiatora funkciju. Vasarā tiešie saules stari logā nav vēlami, tāpēc veido jumta pārkares, kas aizsedz stāvos vasaras saules strarus. Ziemā saule atrodas zemāk, siltajiem stariem palienot zem pārkares. Uz austrumiem un rietumiem saule vienmēr būs zemāka, tāpēc šajās pusēs pārkares nav efektīvas un labāk izmantot ārējās automātiskās žalūzijas vai dubulto vīteņaugu fasādi – nostieptu metāla sietu, ko noaudzēt ar vīteņaugiem. Tie ar savu salapojumu vasarā aizturēs karsējošo sauli. Īpaši labs risinājums tas būs blīvākā apbūvē, kur var būt vēlme aizsegt skatu un radīt lielāku privātumu. Šāds risinājums, starp citu, izmantots arī Ogres Centrālajā bibliotēkā.
Pamati
To galvenā funkcija ir ēkas konstruktīvā noturība, tāpēc energoefektivitāte šajā gadījumā ir vien blakus faktors. Vispirms jāsāk ar ģeotehnisko izpēti, lai izvērtētu konkrētās zemes grunti, kas var noteikt arī attiecīgo pamatu izvēli. Mūsdienās populārākie ir plātņveida, lentveida un stabveida pamati. Vēsturiski visizplatītākais ir lentveida risinājums, savukārt stabveida pamati ir attīstījušies līdz ar prefabricētu māju (koka karkasa) būvniecību – lai visīsākajā laikā samontētu moduļu mājas, tās uz objektu tiek vestas jau gatavas, ietverot arī koka grīdu. To nedrīkst novietot uz zemes vai betona virsmas, jo kokam nepieciešama ventilācija, tāpēc tiek izmantot stabiņi.
Savukārt plātņveida pamatus lieto, piemēram, purvainā vidē, kur lentveida vai stabu pamati iegrimtu. Tieši šis risinājums ir pieprasīts arī energoefektīvo un pasīvo māju būvniecībā: tiek izrakta bedre, ielikts putuplasts, kam virsū uzlieta plātne, tā radot pilnībā nosiltinātu virsmu. Citos pamatu veidos tas nav iespējams.
Karkass
Šobrīd ēkas energoefektīvas padara ar siltumizolāciju, tāpēc māju var veidot arī no betona, mūra vai jebkura cita materiāla, tomēr koks mūsdienās ir zaļākais risinājums, kas palīdz nodrošināt iekšējo mikroklimatu. Rūpnīcā tiek izgatavoti jau gatavi paneļi, starp apšūtiem koka statnīšiem iepilda siltumizolāciju, ko papildina OSB vai – vēl labāk – kokšķiedru loksnes. Tas ir iekštelpu klimatu pašregulējošāks risinājums, kas vada mitrumu un ļauj izvairīties no plēves lietošanas. Tāpat māju var būvēt arī no frēzbaļķiem vai līmēta masīva karkasa.
Viena no jaunākajām iespējām ir CLT (Cross Laminated Timber) jeb krusteniski līmēta koka būvniecības tehnoloģija. Paneļiem ir laba siltuma izolācijas spēja, gaisa necaurlaidība, kā arī precīzais to ražošanas un uzstādīšanas process ļauj būtiski samazināt ēkas aukstuma tiltus. Pēc izturības šīs sienas ir gluži kā mūri. Savukārt pēc daudziem gadiem ēku var izjaukt vai pat sašķeldot, lai izveidotu citu materiālu. Mīnuss – koks tiek izmantots ļoti lielā daudzumā, tā sadārdzinot izmaksas.
Izvēloties materiālus mājas būvniecībai un siltināšanai, svarīgi pievērst uzmanību ne tikai siltumvadītspējas koeficientam. Tikpat būtisks rādītājs ir tas, cik ātri ārsiena atdod saglabāto siltumu, t. i., kāds ir tās atdzišanas ātrums.
Siltināšana
Siltinājuma slāņa biezums, gadiem ejot, arvien pieaug. Ņemot vērā pēdējā laika ģeopolitiskos un ekonomiskos notikumus, kas cieši saistīti ar apkures izmaksām, uz siltinājuma rēķina taupīt vairs nedrīkst, turklāt to nemaz neļauj energoefektīvo māju normatīvi. Kādreiz pietika ar 10 cm sienu siltinājumu, taču šobrīd ir divreiz vai trīsreiz, pasīvajai ēkai pat četrreiz vairāk.
Izvēloties koka māju, siltinājums bieži jau tiek pildīts karkasā. Domājot par ekoloģiju, svarīgs ir arī siltinājuma materiāls, jo pastāv iespēja, ka kāda akmens vates daļa var nonākt arī iekštelpu gaisā, tāpēc privātmāju būvniecībā arvien biežāk izvēlas dažādas dabiskās beramās vates, piemēram, celulozes vati, kas iegūta no pārstrādātas makulatūras.
Siltināšanu gan jumtam, gan sienām var veikt arī ar kokšķiedras plāksnēm, kurām ir vidēji labas siltumizolācijas īpašības, aizstājot OSB, kas sliktāk vada mitrumu. Tas ir vienkārši un ērti lietojams materiāls, turklāt kokšķiedra ir ekoloģiski tīra, videi un cilvēkam draudzīga ar plašu potenciālo lietojumu. Veidojot koka karkasu māju, starp statņiem no šīm plāksnēm tiek izveidota kaste, pieberot to ar vati. Tāpat tas ir labs risinājums ēkām, kuras no ārpuses siltināt nav iespējams.
Ārsienu siltināšanai var izmantot arī putu poliesteru, tomēr eksperti aicina būt uzmanīgiem. Latvijas klimatā ēkās lielākoties tiek uzturēta augstāka temperatūra, nekā tā ir ārā. Silts gaiss satur vairāk mitruma, kas migrē caur sienām ārā no telpas. Šis mitrums saskaras ar blīvu slāni, kas to nelaiž cauri. Ja siena neelpo, var rasties kondensāts, kas krāsies un radīs pelējumu. Ņemot vērā būvfizikālos noteikumus, no tā var arī izvairīties, tomēr šo risinājumu izvēlas parasti tikai tad, ja nav iespējams atļauties drošāku, dabiskāku un ilgtspējīgāku alternatīvu.
Fasāde
Agrāk bija izplatīti nosiltināt ēku no ārpuses ar akmensvati, vēlāk uzliekot fasādes apmetumu, taču tas nav ilgmūžīgs risinājums. Apmetumam plaisājot, vatē sāk sūkties mitrums, radot pelējuma risku, tāpēc šobrīd aktuālas ir ventilējamās fasādes. Pēc siltinājuma tiek veidots vertikāls latojums, un tikai tad likti fasādes paneļi, dažādu materiālu plāksnes vai koka dēļi. Šādā veidā fasādes siltinājums ventilējas arī tad, ja no iekštelpām vai ārpuses nāk mitrums. Ārējo ventilējamo slāni vajadzības gadījumā var nomainīt, neaiztiekot siltumizolāciju vai pašas ēkas konstrukcijas. Arī estētiskā ziņā tas ir labāks risinājums nekā apmetums. Jārēķinās gan ar lielākām sākotnējām izmaksām.
Zini! Mājaslapā ubakus.de var ievadīt datus, no kā sastāvēs mājas siena (materiāli un to biezums), lai redzētu, kāds ir kondensāta veidošanās risks sienā. Kvalitatīvā būvprojektā tas tiek ņemts vērā.
Ventilācija un rekuperācija
Ventilācija rūpējas par iekštelpu klimatu, tomēr mūsdienās ar to vien nav gana. Jāņem vērā, ka visai mājai nepietiek ar vienu ventilācijas kanālu – katrai dzīvojamai telpai vajag savu. Lielu lomu var arī spēlēt gudrie risinājumi, piemēram, kontrolējot CO2 līmeni. Ja esam mājās, CO2 līmenis tiek mērīts un ar ventilācijas sistēmu kontrolēts, bet brīdī, kad telpās neviena nav, sistēma tiek atslogota. Tas ir relatīvi sarežģīts un dārgs risinājums, ko eksperti pagaidām vēl atturas saukt par ērtāko vai ekonomiski pamatotāko privātmājai.
Daži speciālisti mēdz norādīt, ka bez rekuperācijas energoefektīvā māja nav iedomājama. Ventilācijas sistēma nodrošina svaigu gaisu – ja telpās ir paaugstināts mitruma vai CO2 līmenis, gaiss plūst ārā no mājas, savukārt iekšā nonāk vēsāks gaiss ar lielāku skābekļa saturu. Rekuperācijas sistēma nodrošina, ka ienākošais gaiss tiek uzsildīts ar izejošo, ar to nesajaucoties, tādējādi ir iespējams atgūt līdz pat 90% siltuma, kas plūst ārā. Tas nozīmē, ka gaiss nav jāsilda, ļaujot iespaidīgi samazināt apkurei nepieciešamo jaudu. Šī tehnoloģija maksā pāris tūkstošus, tomēr tas ir risinājums, kas visātrāk pats sevi atpelna.
Apkure
Energoefektīva māja ir kā termoss – tā labi izolē un uztur siltumu. Savukārt uzsildīt termosa saturu var ļoti dažādi.
Ja privātmāja atrodas pilsētā, tad izdevīga var būt pieslēgšanās centrālapkurei, taču šādā gadījumā īpašnieks būs pakļauts cenu svārstībām.
Apkurei var izmantot siltumsūkni. Siltumsūkņa būtība ir ar noteiktu efektivitātes koeficientu pārvērst elektrību siltumā, piemēram, 1:4, tā vietā, lai ar elektrisku radiatoru to darītu attiecībā 1:1. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka šī izmantotā elektrība ir saražota no atjaunojamajiem resursiem. Šādam risinājumam ēkā papildus jāuzstāda saules paneļi, kuru saražotā elektrība darbina siltumsūkni. Standarta gadījumā siltumsūkni var arī pieslēgt pie mājai pievadītā elektrotīkla. Siltumsūknis var būt gan ar ārējo gaisa bloku, gan caurulēm, kas ieraktas zemē. Pats siltumsūknis ir neliela ledusskapja izmēra elektroiekārta, kas stāv iekšā ēkā. Bet tam ir vajadzīgs ārējais bloks – siltumbloks, lai varētu no āra vides – gaisa vai zemes – paņemt siltumu un atdot tai aukstumu. Gaisa gadījumā ārējais bloks ir kā kondicionētāja kaste, ko bieži redzam fasādēs, bet ūdens jeb zemes gadījumā tās ir zemē ieraktas caurules. Šis ir visstraujāk augošais apkures risinājums, kas sniedz lielisku komfortu – tiklīdz sistēma ir izbūvēta, tā vairs neprasa uzmanību, atliek tikai reizi gadā veikt apkopi.
Nevar aizmirst arī par klasiskākām vērtībām – apkures katliem. Gāze, elektrība, briketes, granulas, malka… Izvēloties piemērotāko, būtisks ir ģimenes dzīvesveids. Piemēram, malkas apkures katls prasīs laiku un darbu, jo vairākas reizes dienā būs jāpiemet malka, taču mežu īpašniekiem šis ir izdevīgs risinājums, kas sniedz pilnīgu neatkarību no cenu svārstībām, ja malka nav jāpērk. Izvēloties granulu katlu, dzīve būs vieglāka, jo tās jāuzpilda retāk.
Siltās grīdas un elektriskie radiatori ir risinājumi, ko labāk izvēlēties tikai vasarnīcā, jo siltumsūkņa iegāde šeit var neatmaksāties (jāņem gan vērā, ka siltumsūkņu cenas ir kritušas un gaisa siltumsūkni var iegādāties jau no 1000– 3000 eiro). Savukārt ēkā, kurā dzīvo visu gadu, elektrības rēķini ziemā var sasniegt astronomiskus apmērus, pat 1000 eiro energoneefektīvā mājā, un šī ziema tam bija labs piemērs.
Logi un durvis
Aptuveni 30% no mājas siltuma zudumiem rodas tieši no nepiemērotiem logiem un durvīm. Izdarot izvēli, svarīgi novērtēt patieso siltumcaurlaidības vērtību jeb UW vērtību. Izmantojot trīskāršus stiklojumus, labākus rāmjus un optimizējot citus siltumtehniskos logu elementus, mūsdienu logiem siltumcaurlaidības UW ir aptuveni 0,7–0,8 W/m2 K. Salīdzinājumam ar vecajiem logiem, kuriem ir tikai viens stikls, rezultāts ir sešreiz labāks, bet trīsreiz labāks nekā standarta pakešniekiem ar dubulto stiklu. Tāpat jāņem vērā arī vēja slodžu izturība, gaisa caurlaidība, akustiskās īpašības (kas īpaši svarīgi ir, dzīvojot pilsētas centrā vai noslogotu ielu tuvumā), ūdens necaurlaidība un ventilācija.
Zemas kvalitātes logi un nepareiza montāža ir ātrākais ceļš uz lieliem rēķiniem par apkuri.
Logu un durvju izvēle, kā arī iebūve ir jāveic atbilstoši ēkas ģeogrāfiskajam novietojumam, logu iebūves augstumam un ēkas ekspluatācijas veidam. Šobrīd popularitāti saglabājuši PVC jeb plastikāta logi, spējot piedāvāt par 50% zemāku cenu nekā koka logi. Diemžēl dažiem ražotājiem ir zemas kvalitātes produkcija ar nekvalitatīvu furnitūru, neizturīgiem mehāniskiem un ļodzīgiem plastmasas profiliem, tāpēc izvēlēties zemākas cenas piedāvājumus ir ļoti riskanti. Jaunu māju būvniecībā labāk iesaka koka logus ar alumīnija uzlikām, lai pasargātu materiālu. Tāpat jāņem vērā, ka ļoti liela izmēra vērtnes ir pieejamas tikai koka vai alumīnija rāmja logiem. Viens gan ir skaidrs – nedrīkst aizmirst par logu ventilāciju, lai nerastos pelējuma sēnīte. Svarīgi arī kvalitatīvi veikt montāžas šuves termoizolāciju un izveidot tvaika un hidroizolācijas barjeras. Rezultātā no iekšpuses logs būs tvaika necaurlaidīgs, bet no ārpuses noturīgs pret vides iedarbību. Uzstādot durvis, eksperti iesaka izvēlēties koka materiālu. Ja iespējams, tad vēlams uzstādīt dubultās durvis.
Jumts
Izvēlētais materiāls noteiks ilgmūžību – piemēram, bitumena jumti nebūs tik izturīgi kā metāla vai dakstiņa materiāli. Gaišas krāsas jumti sakarsīs mazāk.
Izšķirošāks kritērijs energoefektivitātē būs laba jumta seguma ventilācija no apakšas. Starp koka spārēm ir bieza siltumizolācija, virs kuras atrodas jumta segums. Lai cik labs būtu projekts un būvnieks, neliela daļa mitruma siltumizolācijā tiks gan no siltā iekštelpu gaisa, gan no jumta, tāpēc ir svarīgi, lai virs siltumizolācijas būtu vismaz 5 cm bieza ventilācijas šķirkārta. Šādā veidā ārtelpas gaiss ļoti brīvi ieies jumtā caur dzegu un jumta korē izies ārā. Siltumizolācijas slānis žūs, un arī siltums no vasarā uzkarsušā jumta seguma netiks pārnests uz jumta stāvu.
Skopais maksā divreiz
Eksperti kā vienu no lielākajām kļūdām min neprofesionālu meistaru izvēli. Logus vai jumtu pratīs uzstādīt daudz strādnieku, taču tikai daļa no viņiem to pratīs izdarīt pēc ražotāja rekomendācijām, tāpēc tas jādara īpaši mācītiem speciālistiem.
Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija (LLDRA) savā mājaslapā ir ievietojusi sarakstu gan ar sertificētiem logu ražotājiem, gan kvalificētām logu montāžas firmām.
Katram logu pārdevējam vai piegādātājam ir obligāti jāuzrāda dokumentācija, kurā visi lielumi (siltumizolācija, gaisa caurlaidība utt.) ir minēti. Šajā vietnē ir arī saprotamā veidā paskaidroti visi ar logiem un ārdurvīm saistītie termini un prasības attiecībā uz to novietojumu un iebūves augstumu.
3 padomi logu izvēlē
Konsultē Edijs Vegners, Flora direktors
- Ņemot vērā to, kādu materiālu izvēlas logiem, lai tie neradītu siltuma zudumus, svarīgi faktori ir loga profila un stikla paketes biezums. Profilam vēlams būt 78–90 mm biezam, savukārt stiklojums būs energoefektīvāks, ja tiks izmantoti trīs stikli jeb divkameru paketes.
- Siltuma zudumus palīdz samazināt arī kvalitatīva furnitūra, piemēram, vācu Roto un Siegenia ražojumi. Furnitūra nosaka, cik labi vērtne pievelkas pie rāmja aizveroties un vai visā perimetrā noblīvējas pietiekami, neradot nevajadzīgas spraugas, pa kurām aizplūst siltumam. Tāpat logi, ko bieži paredzēts vērt vaļā un ciet, ar augstas kvalitātes furnitūru būs ilgmūžīgāki. Vienlaikus furnitūra kalpo arī kā drošības mehānisms, jo blīvi aizvērtus logus un durvis ir grūtāk uzlauzt.
- Jau ēkas plānošanas procesā vēlams izvērtēt, vai visus logus veidot atveramus, tā vietā izvēloties vitrīnas logus, kas nav atverami. Jebkurš atverams logs ir ar augstāku siltumcaurlaidību.
Populārākie raksti
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
