Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms gala lēmuma par siltumnīcas materiālu vērts pārdomāt, kā un kam tā tiks izmantota. Ja tā paredzēta, kā pie mums ierasts, vien īsajai tomātgurķu sezonai (no marta, aprīļa līdz rudenim), tad diezin vai ieguldīties stikla siltumnīcā būs prātīgi. Savukārt, ja plānots tajā darboties visu gadu (piemēram, Bulduros jau janvāra beigās sākas sezona un rosība nenorimst gada garumā), tad stikla siltumnīca var būt labs ilgtermiņa ieguldījums. Atšķirībā no plastikāta pārklājumiem stikls saules staru ietekmē nedegradējas, to tik daudz nebojā dažādas apkārtējā vidē esošās abrazīvās daļiņas un tas lieliski laiž cauri gaismu.
Turklāt arvien biežāk siltumnīcas pilda nevis tomātu būdas funkciju, bet kalpo par atpūtas vietu ar dārzkopības piešprici.
Nez vai kāds gribēs vakarēt plēves tunelī, tāpēc te stiklam konkurences īsti nav. Taču, izlemjot par labu glītai stikla jaunbūvei, racionāli jāapdomā vēl pāris soļu uz priekšu.
Kur likt siltumnīcu?
Stikla siltumnīcu tās svara un konstrukciju specifikas dēļ tieši uz grunts, kas gada griezumā ievērojami mainās, neliek. Arī mēģinot izlīdzēties ar stūros saliktām flīzēm, ir liels risks, ka drīz vien siltumnīca sašķiebsies. Tāpēc jādomā par stabilāku pamatu.
Viens variants, ja pamatus būvēt nav vēlmes, ir novietot siltumnīcu uz jau piemājas teritorijā esošā bruģa klājuma vai koka terases.
Būvēti pamati, piemēram, lentveida, stabveida, ļaus brīvāk izvēlēties siltumnīcai vietu dārzā, kā arī nodrošinās nepieciešamo stabilitāti. Nereti gatavo siltumnīcu piegādātāji piedāvā arī pamatu izbūvi, bet tikpat labi to var pa veikt pašu spēkiem.
Kādu izmēru izvēlēties?
Runājot par gatavo siltumnīcu izmēru variācijām, precīzi saka Stiklaverandas.lv pārstāvis Kaspars Pabērzs: «Sliktā ziņa, ka pieejami tikai standartizmēri, taču labā ziņa – to piedāvājums un variācijas ir ļoti plašas.» Protams, matemātika te vienkārša – jo lielāka siltumnīca, jo dārgāka. Taču, pirms mēģināt ietaupīt uz izmēru, vēlreiz jāpadomā, ko siltumnīcā gribēsies audzēt, kā augus plānots izvietot. Piemēram, ja plānoti tomāti vai gurķi, tad tiem vajag vietu, kur augt, – gurķim vismaz 1,5 līdz 2 metri. Dažkārt, lai siltumnīcā grunts ātrāk iesiltu, veido augtākas dobes ar apmalēm vai tādas kā betona siles, tas savukārt samazina vietu augšanai, un jumtu šādā gadījumā vajag vēl augstāku.
Minimālajam augstumam sānu malās vajadzētu būt 1,5 metri, taču optimāls būtu 1,8 metri un vairāk. Līdz korei augstumam ideālā variantā vajadzētu būt ap trim metriem (augstā siltumnīcā būs labāks klimats). Nevajadzētu aizmirst arī durvju augstumu, lai katru reizi, ieejot siltumnīcā, nebūtu jāpieliec galva.
Stikla siltumnīcas dabūjamas ne tikai tradicionālajā taisnstūra formā, bet arī T veida, apaļas, ovālas, ar dažādiem konstrukcijas papildu elementiem u. c.
Kā aprīkot?
- Siltumnīca nevar būt laba bez atbilstošas vēdināšanas. Uz to taupīt noteikti nevajag. Gatavajos stikla siltumnīcu modeļos jau ir iestrādāti vēdināšanas risinājumi, un atsevišķos gadījumos tos vēl var papildināt ar kādu papildu logu vai lūku. Par optimālu uzskata jumta vēdināšanu, ko nodrošina lūkas abās jumta pusēs, un tām būtu jābūt līdzvērtīgām vismaz 15–20 procentiem no siltumnīcas grīdas platības. Automatizēta ventilācija krietni atvieglos siltumnīcas uzturēšanu, jo rītos nebūs jāskrien vērt vaļā, bet vakaros – ciet.
- Stikla metāla siltumnīcām parasti tiek izmantota alumīnija konstrukcija. Alumīnijs ir pateicīgs tāpēc, ka salīdzinoši ilgāk kalpo, tas ir ērtāk lietojams, tā profilos vieglāk iestrādāt dažādas papildu nianses, tas labāk izmantojams dažādu materiālu savienošanai.
- Gatavie siltumnīcu modeļi ir aprīkoti ar rūdīto stiklu. Tiek lēsts, ka tas ir četras līdz sešas reizes triecienizturīgāks nekā parastais stikls. Bet, ja nu nepaveicas, tad plīst nevis asās lauskās, bet sabirzt mazos gabaliņos. Stikla plīšana gan esot reta, turklāt pārsvarā tas notiek uzstādīšanas laikā vai nejauši uzsitot pa stiklu ar pļaušanas tehniku.
- Jebkuri papildelementi, piemēram, plaukti, augu atsiešanai paredzētais aprīkojums, protams, ir papildu izmaksas. Sākumā var šķist, ka bez visa tā jau var arī iztikt. Tomēr arvien paturi prātā, ko siltumnīcā gribēsi audzēt. Koka konstrukcijas pašam papildināt varbūt nav pārāk sarežģīti, bet ar metālu tas var izrādīties problemātiski.
3 nianses, ko svarīgi neaizmirst
- Kā nodrošināsi noēnošanu? Citiem vārdiem – kā pasargāsi augus un sevi no dedzinošajiem saules stariem? Aukstajā sezonā dzīvojam tādā kā pustumsā, taču jau aprīlī gaisma var būt tik stipra, ka jāsāk domāt par noēnošanu. Intensīvā saule ātri vien apdedzina maigos pavasara dēstus, ko mēdzam jaukt ar salnas posta darbiem. Turklāt temperatūrā virs plus 27 grādiem dārzeņu putekšņi kļūst sterili un raža neienākas. Tāpat karstā siltumnīcā nepakafijosi vai nepalasīsi žurnālu.
Bulduros stikla siltumnīcām saules aktīvāk apspīdētās puses vai nu nokrāso ar speciālu maisījumu (mājas apstākļos parasti kaļķo), kas noturas visu sezonu, vai arī noēnošanu nodrošina ar horizontālajām žalūzijām. Intensīvā saulē tās var noteiktā apjomā aizvērt, piemēram, par 70 vai 50 procentiem. Tad, kad saules maz, žalūzijas tur vaļā. Ar nokrāsoto nesaulainās dienās tik vienkārši nebūs – cietīs gan estētika, gan augiem tik svarīgais gaismas apjoms. - Kā vēdināsi? Ja runājam par karstumu un sauli, tad nevar aizmirst par adekvātu vēdināšanu. Bez tās siltumnīcā, vienalga, kāda materiāla tā būtu, pienācīgu mikroklimatu nodrošināt nevarēs, turklāt tā palīdz novērst arī kondensāta veidošanos, kas nav vēlams augiem un nepatiks tiem, kuri plāno uzturēties siltumnīcā. Laimas Ozoliņas pieredze rāda, ka augstākas siltumnīcas ar lielāku gaisa kubatūru uzkarst un atdziest mērenāk. Tajās ir labāks mikroklimats. Jo mazāka siltumnīca, jo šie procesi notiek straujāk. Tāpat novērots, ka labāku vēdināšanu nodrošina jumta lūkas.
- Kā to uzturēsi ziemā? Plānojot siltumnīcu izmantot cauru gadu (kaut vai ziemas dārzam), svarīgi saprast, kā siltumnīcā nodrošināsi adekvātu siltumu – vismaz plus 10 grādus. Nez vai gribēsies, kā to darīja agrāk, celties pa nakti, lai piemestu krāsnī kurināmo. Savukārt, ja siltumnīcu ziemā nekurina, tad jādomā, kā notīrīs biezo sniega segu, kas var veidoties uz jumta. Tai var būt ievērojams svars, bet katram materiālam, arī stiklam, ir sava izturība. Sniegu no stikla nenokratīsi kā, piemēram, no plēves, tāpēc būs jātīra, turklāt saudzīgi.
Pieredze
Dagne Grāvele no Ogres
– Stikla siltumnīca man ir kopš aprīļa. Iepriekš bija veca siltumnīca, kuru bija paredzēts mainīt, taču bija citas prioritātes. Bet tad izrādījās, ka bijušais saimnieks siltumnīcu uzcēlis mazliet kaimiņu dārzā – tā nu pēkšņi jaunās izveide kļuva par prioritāti. Vēlējos saglabāt apmēram tikpat lielu apjomu, kāds bija iepriekšējai siltumnīcai, un gribēju ko tādu, kas saglabāsies ilgāku laiku. Nejauši uzgāju stikla siltumnīcu reklāmu, sāku pētīt piedāvājumu. Diezgan ātri tapa projekts, un nolēmām ap 44 m2 plašo siltumnīcu likt uz izbruģēta laukuma. Papildaprīkojumu uzreiz nepasūtīju, bet vīrs, kuram ir zelta rokas, uzlika stieņus, pie kā var piesiet visu, kas var nokrist. Tapa arī speciālas kastes uz riteņiem, kuras var aizbīdīt tur, kur ērtāk. Viss auga podos un kastēs. Ar karstumu jau rēķinājos, bet siltumnīcai ir automātiskā vēdināšana – tā ir ļoti vērtīga lieta. Aukstākam laikam nopirkām sildītāju. Augi, kas var nosalt, ir ienesti istabā vai pagrabā. Palikušas rozes, zemenes un lociņi. Kad tādā pašā platībā bija dobes, siltumnīca nelikās tik liela, taču, grīdu izbruģējot, tā šķiet gluži kā deju zāle! Pateicoties siltumnīcai, esam ieguvuši papildu apdzīvojamo platību. Piemēram, vasarā, kad vēsāki vakari, tur ir fantastiski – smaržo rozes un citas puķes, ir jumts virs galvas. Ja ir vēsāks, var arī pasildīt.
Mēs izvēlamies šīs!
Stikla veranda. Stiklaverandas.lv
Piedāvā: Eiropas, piemēram, Vācijas, Beļģijas ražotāju siltumnīcas. Modeļu un izmēru variantu daudz. Standartā parasti ir bīdāmās durvis, manuāli verami jumta logi, kuru skaits atkarīgs no siltumnīcas lieluma. Var papildināt gan durvju, gan lūku skaitu, iestrādāt automātiku, dekorus, plauktus un citu papildaprīkojumu.
Konstrukcijas materiāls: alumīnijs. Populārākās krāsas: melna, pelēka, pelēkbrūna, zaļa, balta. Taču iespējamas vēl turpat 100 krāsu variācijas, kā arī pieejams nekrāsots rāmis. Ražotāji alumīnija konstrukcijām dod 15 gadu garantiju.
Stikls: 4 mm rūdītais stikls. Piedāvājumā arī apvienoti varianti – stikls un polikarbonāts.
Cik ilgi jāgaida: nesezonā – pāris nedēļas, sezonā – līdz pat 8 nedēļām.
Īpaši: Cēsīs ir apskatāms uzņēmuma piedāvāto paraugu dārzs.
Cerise. Cerise.lv
Piedāvā: Latvijā ražotas koka konstrukcijas stikla siltumnīcas. Modeļi standartā aprīkoti ar diviem automātiskajiem jumta logiem, veramām durvīm. Papildaprīkojumā tiek piedāvātas plauktu sistēmas, četri dekoru veidi – lilija, saule, pērkons, tulpe –, taču var izgatavot arī īpašo individuāla dizaina rotu.
Konstrukcijas materiāls: koka konstrukcija apstrādāta ar trīs slāņu aizsardzības sistēmu, kam ražotājs dod 10 gadu garantiju. Pieejamas četras standartkrāsas: zviedru sarkanais, balts, Čelsijas zaļais jeb zaļganpelēkais, antracīts jeb tumši pelēks. Iespēja tikt arī pie īpaša toņa, tikai tad jārēķinās ar ilgāku izgatavošanas laiku. Karkasu – jumta un sienas paneļus – izgatavo ražotnē, to var samontēt (arī pašrocīgi) dažu stundu laikā.
Stikls: 4 mm rūdītais stikls.
Cik ilgi jāgaida: ja nav daudz nestandarta vēlmju, tad aptuveni pusotras nedēļas.
Īpaši: izgatavotas Latvijā no koka.
Janssens Baltica. Greenhouse.lv
Piedāvā: beļģu uzņēmuma Janssens alumīnija stikla siltumnīcas. Pieejami standartmodeļi dažādos platumos un garumos, kā arī jumta augstumā. Atkarībā no modeļa pieejamas veramās un bīdāmās durvis.
Konstrukcijas materiāls: alumīnijs. Standartā – nekrāsots, melns vai zaļš. Alumīnija rāmim ir 13 gadu ierobežota garantija attiecībā uz ražošanas defektiem.
Stikls: 4 mm rūdīts stikls.
Cik ilgi jāgaida: standartmodeļiem trīs līdz četras nedēļas.
Īpaši: izvēloties krāsotu konstrukciju, līdzi nāk arī lilijas ziedu dekorējums. Izrādās, tas nav tikai skaistumam vien. Tas pilda arī aizsardzību pret putniem. Karaliene Viktorija savā laikā esot lūgusi adatveida atbaidītājus aizvietot ar ko estētisku.
