Rīga -3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Juka (Yucca) ir mūžzaļš dienvidu augs, un dabā aug vietās, kur vasarās izdeg zeme, nabadzīgā augsnē, piemēram, kalnos, vulkānu apvidū. «Taču to nav grūti audzēt!» iedrošina Viktors. Arī Latvijā tā vislabāk augs nabadzīgā augsnē, vietā, kur vasarā ir augsta gaisa temperatūra. Jukai der arī vēsākas vietas, taču tad var būt problēmas sagaidīt ziedus. Juka zied vasarā – jūnijā un jūlijā.
Suga, ko Latvijā audzē visbiežāk, ir diegveida jeb šķiedras juka (Yucca filamentosa), kas ir ar zaļām lapām un baltiem ziediem. To ir viegli atpazīt – pēc tādiem kā matiņiem uz lapu malām. Ja gribas ko dekoratīvāku, var meklēt diegveida jukas šķirnes, piemēram, ‘Bright Edge’, kam lapu vidus ir zaļš un malas baltas, vai ‘Color Guard’, kurai otrādi – lapu vidus balts, bet malas zaļas, turklāt pavasarī un rudenī vidus iekrāsojas viegli sarkanīgā tonī.
Latvijas dienviddaļā mēģina audzēt arī Yucca glauca, zina teikt Viktors. Pats šo sugu nav testējis, bet zina, ka Rīgā kāda audzētāja dārzā tā nav pārziemojusi. «Ar to ir ļoti jāauklējas, jānosedz, jāsiltina,» viņš stāsta.
Audzēt no sēklām vai pirkt stādus?
- Audzējot no sēklām, līdz ziedēšanai būs jāgaida vismaz seši septiņi gadi.
- Ja dārzā viena juka jau ir, to var pavairot ar spraudeņiem. No saknes gala nošķeļ 3–4 centimetrus, stāda piemērotā augsnē podiņā un tur istabā uz palodzes, līdz ieaugas.
- Gadatirgos un stādaudzētavās lielākoties pārdod vismaz trīs gadus vecus stādus. Var nopirkt arī lielākus stādus, kam ziedus var sagaidīt jau pēc gada vai diviem. Lietuvas audzētāji mēdz tirgot pat ziedošas jukas. Taču jārēķinās – jo vecāks stāds, jo dārgāks.
Kas patiks jukai?
- Jukai vislabāk patiks augt tuvu mājas sienai, kas vērsta pret dienvidiem.
- Stādīšanas bedrīti nevajag rakt dziļu, jo jukas saknes aug horizontāli, ne dziļāk par 15 centimetriem. Bedri ieteicams aizpildīt ar caurlaidīgu, neauglīgu augsni: grants, šķembu, smilts maisījumu. Ja vēlas, var pievienot arī nedaudz melnzemes.
- Veidojot dārza plānojumu, jukai vajadzētu atvēlēt apmēram vienu kvadrātmetru vietas, jo tās lapas izaug līdz 60 centimetru garas. Vasaras sākumā izaug viens vai divi ziedkāti, kas sasniedz pat 1,80 metru augstumu.
- Augsnes virskārtu ap juku var nobērt ar šķembām, lai nebūtu jācīnās ar nezālēm un nebojātu saknes.
- Līdzās var stādīt augus, kam patīk līdzīgi ekoloģiskie apstākļi – karstums, sausums un nabadzīga augsne, piemēram, dekoratīvos sīpolus, vērmeles, silpurenes, perovskijas, adonisus.
- Arī jukas kopšana nav sarežģīta. Tās saknes ir pirksta resnumā un spēj sakrāt ūdeni visai sezonai, tāpēc var iztikt bez laistīšanas. Nevajag arī papildus mēslot.
- Pēc noziedēšanas ziedkātus var izgriezt uzreiz, taču labāk to nedarīt, jo noziedējušās daļas atlikušajā sezonā līdz ziemai augs izmanto kā barības vielas. Nokaltušo ziednesi var izgriezt augustā, bet tā lapas – tikai nākamā gada pavasarī, maijā, kad tās ir pilnīgi atmirušas.
Kā pārziemos?
Jukas saknes ziemā var izturēt pat vairāk nekā mīnus 30 grādu salu, taču šajā gadalaikā lapām nepatīk saulesgaisma. Tāpēc rudenī tās vajadzētu savākt vienā čemurā un apsiet ar polietilēna lenti, lai tām piekļūst pēc iespējas mazāk saules.
Raiblapainās šķirnes papildus nepieciešams noēnot, tam var izmantot egļu zarus, papardes lapas, finiera loksnes. «Himēriskās šūnas – tās, kurām nav hlorofila, kas veido zaļo krāsu, – ir ļoti jutīgas pret saules gaismu un ziemā var sadegt,» stāsta Viktors. Tāpēc pastāv 50–70% iespējamība, ka augs aizies bojā.
Un kā ar slimībām?
Jukas nav slimīgas, taču pārāk mitros apstākļos ziemā tās var skart sniega pelējums. Rezultātā appelē lapas, taču par to pārāk nevajagot uztraukties. Augs izdzīvos.
Kāpēc juka nezied?
- Ziedi neveidojas, ja augsne ir pārāk auglīga, – par to liecina ļoti raženas lapas.
- Arī tad, ja, rušinot augsni, ieskrāpē sakni un sāk veidoties daudz jaunu dzinumu, ziedēšana kavējas.
