Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Sanita Reinberga, stādaudzētavas Puķu lauki saimniece.
3 galvenās ehinācijas prasības
- Saule, atklāta vieta.
- Vidēji bagāta augsne, bagāta augsne. Vislabāk ehinācijas jūtas lapu trūdzemē.
- Drenēta augsne. Vidēji mitrs, bet ne pārmēru.
Kas vēl jāzina par ehināciju kopšanu
- Ehinācijas nav ļoti prasīgas puķes – ne vienmēr jābūt ārkārtīgi bagātai augsnei, bet, kas patiešām svarīgi, tai noteikti jābūt irdenai un drenētai, lai nestāvētu ūdens.
- Ehinācijas necieš pārlieku mitrumu, it sevišķi klusajā periodā, kad augs vairs neaug, – rudenī un ziemā. Tad, ja ir liels slapjums, ehinācijas sakneņi pamazām iet bojā, nopūst.
- Kaimiņi ehinācijai netraucē, tā labi jūtas cieši blakus citām puķēm.
- Lai gan ehinācija ir saulmīle, viņai pietiek ar to, ka galva ir ārā, saulītē, bet kājas var atrasties arī lapu radītajā ēnā, tā pacieš nelielu noēnojumu.
- Ieteicams mēslot ar komplekso mēslojumu, kurā slāpeklis un kālijs ir vienādās devās, bet fosfora mazāk. Mēslošanu veic aprīļa beigās, maijā sākumā, kad augi pamodušies un vecie laksti nogriezti. Tas dzen ārā jaunos dzinumus un nobriedina.
- Ziemā ehinācijas var nepiesegt. Bet ar nosacījumu, ka tās nenogriež līdz zemei – daļu lakstu atstāj. Ja nogriež visus, tad uz ziemu jāmulčē ar kūdru.
- Ehināciju stādījumi ik pa laikam jāatjauno, jo tās ir samērā neilga mūža ziemcietes. Proti, pēc ilgmūžības ziemcietes dalās trijās grupās – ir puķes ar īsu mūžu, ar vidēju mūžu un ar ļoti garu mūžu. Ehinācijas pieder pie vidējās grupas.
Zini! Vāzē ehinācijas stāv izcili – nedēļu būs kā tikko grieztas! Pēc tam, kad novīst, mēļlapiņas var noplēst, un paliek skaistie, stingrie bumbuļi, kas atkal stāv vāzē. Tos var arī izžāvēt un izmantot floristikā.