Ducis iesācēja jautājumu par garšaugu dārziņu

Viengadīgie garšaugi jāretina, un to var darīt, vienlaikus tos lietderīgi izmantojot – kad augi paaugušies un redzams, ka stādījums ir par biezu, daļa jāizrauj un jāapēd. Savukārt lielākajiem var nokniebt vecākās lapas un zariņus no apakšas.

1. Kādus garšaugus jūs ieteiktu audzēt piemājas dārziņā?
   Pamatu pamats ir sīpoli un ķiploki – tiem virtuvē ir jābūt vienmēr. Taču, protams, gaumes ir atšķirīgas – lai izvēlētos, kādus augus stādīt savā piemājas dobītē, jāņem vērā, kuri garšaugi ir iecienīti tieši jūsu ģimenē. No viengadīgajiem es ieteiktu audzēt dilles, dažādus salātus, spinātus, baziliku, rukolu, sakņu, kātu vai lapu selerijas. No daudzgadīgajiem – pētersīļus, maurlociņus, piparmētru, lavandu, lupstāju, timiānu, rozmarīnu.
2. Vai var garšaugu dobē iesēt vai iestādīt arī kādu ārstniecības augu?
   Jā, garšaugu dobē labi iederēsies kliņģerītes, lavandas, salvijas, raudenes, kumelītes, pupumētras. Piemēram, kliņģerītei nav izteiktas garšas un smaržas, tā labi der ēdienu dekorēšanai, var arī izmantot, lai ēdienu iekrāsotu skaistā dzeltenā tonī, turklāt kliņģerītes mēlziedus un jaunās lapiņas var pievienot salātiem. Savukārt pupu mētra labi piestāv pākšaugu ēdieniem, bet ar lavandu var papildināt jēra, kazas un zaķa gaļas ēdienus.
3. Vai ir augi, kas cits citu nomāc un nesadzīvo, tāpēc vienā dobē tos stādīt nevajadzētu?
   Izteiktas antipātijas garšaugu vidū neesmu novērojusi, tāda gadījuma nav bijis, ka neaugtu tāpēc, ka nepatīk kaimiņš.
4. Cik liela garšaugu dobe būtu vajadzīga četru cilvēku ģimenei, lai pietiktu gan lietošanai vasarā svaigā veidā, gan varētu arī sasaldēt ziemai?
   Viengadīgajiem garšaugiem – piemēram, salātiem, dillēm, rukolai – vajadzētu atvēlēt puskvadrātmetru katrai kultūrai. Daudzgadīgajiem garšaugiem, kas aug kā nelieli krūmiņi (piemēram, lavanda, pētersīlis, piparmētra, pupumētra), būs pietiekami ar vienu vai diviem augiem no katra.
5. Vai garšaugu dārziņā arī jāievēro puķu dobju iekārtošanas zelta likums – varenākie aizmugurē?
   Galvenais, garšaugu dobi iekārtojot, ir gluži praktiski apsvērumi: biežāk lietotos garšaugus – dilles, maurlociņus, lapu selerijas – vajadzētu iemitināt dobes ārmalā, lai katru reizi, pēc tiem ejot, nav jābradā pa stādījumiem.
6. Kā labāk darīt – sēt vai pirkt jau gatavus stādiņus?
   Daudzas sēklas dīgst ļoti ātri – no sēkliņas līdz šķīvim ir īss laiks, dažkārt tikai pāris nedēļu. No sēkliņas ātri izaug, piemēram, rukola, spināti. Sēj, nevis no stāda audzē, dilles. Baziliku un salātus var vai nu sēt, vai nopirkt stādiņus. Lapu selerijas labāk audzēt no stādiņa, jo to sēklas, kam ir ļoti ciets apvalciņš, lēni dīgst. Tāpat arī daudzgadīgos garšaugus es ieteiktu audzēt no jau gataviem, tirgū vai veikalā nopērkamiem stādiņiem. Var arī sēt, bet tad jāņem vērā, ka pirmajā gadā nebūs nekādas lielās ražas.
7. Kurus garšaugus visvieglāk audzēt?
   Visvieglāk, protams, tos, kas paši no gada uz gadu klejo pa dobēm – dilles, gurķu mētras, magones, koriandru, ķimenes. Ja ļauj nogatavoties sēklām, šie augi paši dabiski izsējas, un nākamajā gadā par sēšanu vairs nebūs jādomā. Bet tad noteikti augi pēc uzdīgšanas ir jāretina.
8. Kādu vietu izvēlēties garšaugu dobei?
   Piemērotākā būs ērti pieejama, saulaina vieta. Viengadīgajiem augiem vajadzīga ar organiskajām vielām bagāta augsne, kas brīva no daudzgadīgajām nezālēm. Iesaku zemi ielabot ar kompostu vai kūtsmēsliem. Pirms stādīšanas augsni vajadzētu uzrušināt, tai jābūt mēreni mitrai.
9. Vai nepieciešama arī mēslošana?
   Ja augsne stādīšanas laikā ir ielabota ar organisko mēslojumu, tad īpaša papildus mēslošana nav nepieciešama. Ja augsne ir nabadzīga, var izmantot veikalos nopērkamo speciālo komplekso mēslojumu, kurā ir sabalansētas gan makroelementu, gan mikroelementu devas. Ja lieto minerālmēslus, tad to koncentrācijai jābūt uz pusi vājākai nekā citiem dārzeņiem.
10. Vai garšaugiem var ļaut ziedēt?
    Ar ziediem augs ražo sēklas, lai vairotos, un, ja augam ļauj ziedēt, tas lielāku spēku velta sēklu nobriedināšanai vai ražīgi aug augumā. Tāpēc, piemēram, ķiplokiem iesaka nolauzt violeto ziedu – lai neveidotos sēklas un ķiploka galviņa nobriestu lielāka. Arī maurlociņi zied ar violetiem ziediem, un arī tos vajadzētu nokniebt. Bet es to nedaru, jo man patīk, cik dekoratīvi šie ziedi izskatās. Turklāt līdz maurloku ziedēšanas laikam liela daļa to ražas jau ir novākta.
11. Un kā ar apgriešanu?
    Bazilikam noteikti jāapgriež vai jānokniebj zari un galotne, lai labāk sazarotos un vienmēr būtu svaigas lapiņas. Tikai jāraugās, lai paliek lapu padusītes ar pumpuriem tālākai augšanai. Arī timiānam pirms ziedēšanas vajadzētu apgriezt jaunos dzinumus, tā veicinot jauno lapiņu augšanu.
12. Ko darīt, ja garšaugiem uzmetas kādi kaitēkļi vai slimības?
    Mazdārziņā garšaugus ar insekticīdiem nemiglo. Var izmantot bioloģiskās kaitēkļu un slimību apkarošanas metodes, piemēram, augu novārījumus, vai arī slimos un bojātos augus vienkārši iznīcināt.

3 tipiskākās iesācēja kļūdas

• Garšaugu stādījumus izveido pārāk biezus, tie netiek laikus retināti, un līdz ar to augi nīkuļo.
• Ēnainā vietā iesēj augu, kam nepieciešama saule.
• Sausā laikā augus aizmirst aplaistīt – tie iekalst un iznīkst.