Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
«Jā, zem kokiem lietus netiek, līdz ar to ir sausa augsne, pastāvīgi krīt ēna, koka saknes uzsūc ūdeni un barības vielas, nobirušās lapas veido trūdus. Ļoti izteikti šīs īpašības varam novērot kokiem ar spēcīgu sakņu konkurenci: āra bērzam, kļavai, osim, liepai, zirgkastaņai. Tomēr arī šādām teritorijām var atrast piemērotu risinājumu, veidojot ilgmūžīgus un viegli kopjamus stādījumus. Grūtākais uzdevums – atrast piemērotus augus kokaugu pastādījuma dobei. Centīsimies šopavasar tomēr dobi ierīkot!» saka arhitekte.
Vizualizācija: Lauma Garkalne
Citi lasa
- Dobes forma
Dobi veidojam elipses formā 3,5 m garākajā un 2,5 m platākajā vietā tā, lai koka stumbrs atrastos vienā dobes malā, nevis pašā centrā. Dobes izmērus pieskaņojam atkarībā no teritorijas platības un koka vecuma, sakņu sistēmas, vainaga formas. - Augsnes sagatavošana
Gatavojot vietu stādījumiem, svarīgi no augsnes iztīrīt nezāļu sakņu daļas. Dobi varam uzrakt ar dakšām – tā visērtāk izcelt nezāļu sakņu kamolus. Lai cīnītos ar nezālēm, var lietot arī herbicīdus, piemēram, Raundapu, taču mazā mājas dārzā tas nebūtu vēlams. Vēl viens paņēmiens ir nosegt plānotās dobes teritoriju ar melno plēvi un turēt to sešus mēnešus. Lai saglabātu dobes formu, vēlams dobes malas nostiprināt ar apmalēm – betona vai dabīgā akmens plāksnēm, granīta mozaīkbruģi, plastmasas vai cinkota metāla lenti. Tā kā augsne zem koka lapotnes parasti ir sausa un smilšaina, tā noteikti jāielabo. Tam varam izmantot pussatrūdējušus kūtsmēslus un no nezālēm attīrītu kompostu. Mazprasīgākiem augiem augsni varam ielabot ar koku lapām. - Augu izvēle
Stādījumiem zem koka pārsvarā izvēlamies ēnmīļus un augsnes sedzējaugus. Ja koka lapotne ir skraja, vietās, kur saule iespīd vairāk, varam stādīt ziemcietes, kas aug gan saulē, gan pusēnā. Dobē stādām Fortina segliņu, sēdošo mežliliju, plankumaino panātri, lielsakņu gandreni, parasto kreimeni, daudzziedu mugureni, mazo kapmirti, Karpatu pulkstenīti, lielziedu telimu un vizuļu heihēru. Klājeniskas formas augus – segliņu, kapmirti un panātri – stādām gar dobes ārmalu, mugureni un telimu – tuvāk koka stumbram, pārējos augus – vidusjoslā.
Zem kokiem piemēroti augi
Mazprasīgi augsnes sedzējaugi:
- lielsakņu gandrene
- maijpuķīte jeb parastā kreimene
- mazā kapmirte
- biteņu valdšteinija
- parastā efeja
Auglīgai un nedaudz mitrai augsnei:
- galotnes pahisandra
- sudrabainā zeltnātrīte
- pavasara omfalode
- parastā strauspaparde
- hostas
- lielziedu tauksakne
- trīskāršā valdšteinija
- lielziedu telima
Sausās augsnēs pusēnā:
- parastās gārsas raiblapu forma
- bergēnija, epimēdija
- baltā diktamne
- assinsarkanā gandrene
- krāšņā telēkija
