Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Cilvēkiem un viņu labākajiem draugiem
«DNS testi suņiem un kaķiem pasaulē parādījās pirms 20–30 gadiem. Pirms tam suņu un kaķu šķirņu selekcijā vadījās tikai pēc mājdzīvnieku izskata un citām redzamām pazīmēm. Kad medicīnā un veterinārijā ienāca molekulārās metodes, ģenētiķi sāka pētīt arī suņu šķirnēm raksturīgās iedzimtās slimības un apmatojuma īpašības.
Lai gan vizuāli šķiet citādi, cilvēka un suņa genomi, īpaši, ja runājam par organisma pamatfunkcijām, ir diezgan līdzīgi. Genomu līdzības dēļ dažreiz suņus izmanto kā paraugorganismus, lai pētītu iedzimtās slimības, kas raksturīgas cilvēkiem un pat citām sugām. Zinātniskās publikācijas, kurās salīdzina cilvēku DNS un suņu DNS, joprojām ir aktuālas. Iespējams, tas ir veicinājis progresu veterināro DNS testu jomā – daudzu šķirņu suņiem jau ir izstrādāti specifiski zinātniski pamatoti DNS testi,» stāsta ģenētikas laboratorijas GenEra vadītāja ģenētiķe Ilze Radoviča-Spalviņa.
Katrai šķirnei – savi DNS testi
«Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF) suņu audzētajiem ir noteikusi vairākas obligātās klīniskās pārbaudes un atsevišķām suņu šķirnēm arī obligātos DNS testus. Ja ir identificētas nopietnas veselības problēmas, ko var noteikt, veicot DNS testu, katras šķirnes robežās tiek izvērtēts jautājums par tā obligātumu. Piemēram, progresējoša acs tīklenes atrofija mēdz būt dažādām suņu šķirnēm, klīniski tā pat var izpausties līdzīgi, bet mutācijas dažādās šķirnēs var būt atšķirīgas. Vadāmies tikai pēc pierādījumiem, ka konkrētā DNS testa veikšana konkrētās šķirnes pārstāvjiem patiešām ir svarīga, lai dzīvnieks nevēlamo mutāciju nenodotu saviem pēcnācējiem.
Audzētāji, kuri ir patiesi savas suņu šķirnes entuziasti, dara visu iespējamo, lai izvairītos no tā, ka piedzimst slimi kucēni.
Tā kā suņu audzētāju vidū konkurence kļūst arvien sīvāka, labas audzēšanas principu nozīmīgums pieaug. Vienlaikus arī Latvijā arvien vairāk ir zinošu pircēju, kuri audzētājiem prasa, lai šķirnes suņi ir pārbaudīti, veicot obligātos DNS testus. Latvijā suņu audzētāji ģenētikas jomā ir zinoši, viņi aktīvi seko ģenētikas laboratoriju piedāvājumiem un izmanto piedāvātās iespējas pārbaudīt savus vaislas dzīvniekus,» stāsta Baiba Rumba, LKF viceprezidente.
Kā notiek veterināro DNS testu atlase
«Lai tiktu atrasta vainīgā gēnu mutācija, jābūt nopietnam pamatam to meklēt. Piemēram, pirms aptuveni septiņiem gadiem atklājās, ka Rodēzijas ridžbeku kucēniem ir parādījusies epilepsija. Viena no Eiropas ģenētikas laboratorijām sāka vākt materiālus no daudzām valstīm. Pētījuma rezultātā tika atrasta mutācija, ko tagad nosaka ar DNS testu. Tāpat, pateicoties korsosuņu šķirnes audzētāju no Latvijas, Polijas, Krievijas, Nīderlandes entuziasmam, pavisam nesen tika atrasta nopietnas iedzimtas slimības mutācija. Tiek izstrādāts DNS tests tās noteikšanai.
Dominanti iedzimtām slimībām diemžēl pietiek tikai ar vienu mutantu gēnu, lai slimība izpaustos. Bet, ja vesela kuce ir gēnu mutācijas nesēja un ir heterozigota, tad pārošanai obligāti jāpiemeklē ar DNS testu pārbaudīts suns, kuram abi konkrētie gēni ir veseli (tas attiecas uz autosomāli recesīvi iedzimtām slimībām). Tad daļa kucēnu, līdzīgi kā māte, slēptā veidā nesīs mutanto gēnu, bet nepiedzims slimi kucēni. Ja DNS testi netiek veikti un savā starpā tiek sakrustoti divi mutantā gēna nesēji, tad var piedzimt kucēni ar ģenētiski noteiktu slimību. Neviens nevar paredzēt, vai un cik šādu kucēnu būs, tāpēc ir svarīgi veikt testu, lai izvairītos no problemātisku kucēnu dzimšanas,» skaidro Baiba Rumba.
Apmatojuma krāsas noteikšana
Suņu audzētājus ļoti interesē apmatojuma krāsas noteikšana, šie DNS testi kļūst arvien populārāki. Arī Baiba Rumba atzīst, ka krāsu ģenētika ir aizraujoša joma, kurā nepārtraukti parādās arvien jauni, pārsteidzoši atklājumi. «Es pat teiktu, ka krāsu ģenētika ir kā kosmoss – jo vairāk uzzinām, jo lielāki brīnumi tiek atrasti. DNS testi palīdz precizēt suņa krāsu un ļauj paredzēt, kādas krāsas pēcnācējus no tā var iegūt. Ir pat ideja, ka nākotnē dzīvnieka ciltsrakstos vajadzētu rakstīt krāsas ģenētisko kodu, nevis krāsas nosaukumu. Atkarībā no spalvas garuma, daudzuma un blīvuma viena un tā pati apmatojuma krāsa dažādās šķirnēs var vizuāli atšķirties. Tai arī var būt atšķirīgi nosaukumi, kas veidojušies vēsturiski. Piemēram, brūnā krāsa var tikt nosaukta par kafijas, šokolādes vai aknu krāsu. Vēl suņu audzētājus interesē garspalvainības gēna noteikšana to šķirņu robežās, kur ir garspalvaini un ir īsspalvaini suņi. DNS tests ļauj paredzēt, vai no diviem īsspalvainiem suņiem var piedzimt garspalvaini kucēni,» stāsta Rumba.
«Ar suņu apmatojuma krāsas un izskata noteikšanu reizēm ir ļoti sarežģīti, jo vieni gēni ietekmē citus. Ģenētiķiem zināmi vairāki sen izpētīti gēni, kas atbild par apspalvojuma krāsu, bet ir arī jaunas pazīmes, par kurām tikai sākas izpēte. Pētnieku situāciju atvieglo tas, ka kaķiem un suņiem ir līdzīgi gēni, kas atbild par spalvu krāsu un to, vai būs strīpas.
Mēs esam pirmā ģenētikas laboratorija, kas veterināros testus suņiem un kaķiem piedāvā veikt tepat Latvijā. Mūsu eksperti rūpīgi atlasa tikai zinātniski pamatotos DNS testus un nemitīgi seko līdzi jaunākajai informācijai veterināro testu jomā. Lai arī mājdzīvnieku DNS testu izstrādāšana visā pasaulē ir salīdzinoši jauns molekulārās bioloģijas virziens, tas strauji attīstās,» atzīst ģenētikas laboratorijas GenEra vadītāja ģenētiķe Ilze Radoviča-Spalviņa. Pēdējos gados ne tikai Latvijas Kinoloģiskā federācija, bet arī citus suņu klubus apvienojošas organizācijas rekomendē veikt klīniskās veselības pārbaudes un atsevišķus DNS testus. Sadarbībā ar LKF ģenētikas laboratorijā GenEra tuvākajā laikā tiks piedāvāti arī dokumentāli apstiprināti izcelsmes (paternitātes un maternitātes) testi suņiem.
