Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Divu veidu astilbes
Kas tev vēl par astilbēm jāzina? Ka vienas ir nevaldāmās, grožos nenoturamās – tās ar savu sakņu dzinumiem veido audzes un var pārņemt visu dobi. Otras ir kārtīgās mātes – aug akurāti vienīgi ceros… Nevaldāmās no mūsu 78 astilbju kolekcijas ir tikai trīs šķirnes. Proti, mūsdienās pat Ķīnas grupas (Astilbe chinensis) jaunās šķirnes ir izveidotas tādas, kas vairs neaug audzēs, bet otra Latvijā populārākā suga – Japānas astilbes (Astilbe japonica) – tās nav veidojušas jau kopš dzimšanas, tātad nekad.
Toties visas (!) astilbju sugas ir absolūti necimperlīgas – neslimo, viņas neēd kukaiņi, gliemeži tām neuzklūp. Astilbes nav jāuzsien, jāpiesien, jābalsta – ziedneši ir pietiekami stingri. Astilbi var pārstādīt arī ziedošu, un viņa par to neļaunosies. Līdz ar to ir iespējams no kaimiņienes dārza dabūt astilbi, kad skaidri redz, kā tā zied un ka patīk. Tātad astilbju vienīgā problēma ir pavasara vēlās salnas un vasaras sausās nedēļas.
Plus vēl tas, ka jaunās šķirnes spēj būt ļoti daudzveidīgas un krāšņas gan ar ziediem, gan ar savu lapojumu. Jau agrā pavasarī, tikko lienot laukā zemes, astilbes ir dekoratīvs – pat bez ziediem. Un arī vairs neziedoša astilbe ir tāda. «Kur tad problēma?» tu brīnies. Vienkārši… grūti izvēlēties!
Esmu novērojusi, ka cilvēkiem gribas gan blīvās lielās ziedkopas, gan vieglās ažūrās, citas astilbes ir kā ūdenskritumiņš, vēl citas kā smildziņa… Piekrītu – viegli nav. Jaunas astilbju šķirnes visdāsnāk piedāvā Nīderlande, bet tās noteikti netop tik ātri kā flokšiem, dienziedēm vai lilijām. Starp citu, arī Latvijai ir savas astilbju šķirnes.
Savulaik ar to selekciju Salaspils botāniskajā dārzā nodarbojās Sarma Ieviņa un Marga Lūsiņa, nosaukumi viņu radītajām skaistulēm bija tikpat skaisti – ‘Vaidava’, ‘Staburadze’, ‘Kvēle’, ‘Kaibala’… Šis tas no mantojuma ir saglabājies, bet maz – jaunās ārzemju šķirnes latvietes pārspēj.
