Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Maija Baiža, stādaudzētavas Baižas sirds un dvēsele, Inciemā izveidojusi vienu no lielākajām astilbju kolekcijām Latvijā.
Beidzamajos gados arvien biežāk nākas dzirdēt tekstus: «Dievinu astilbes, ļoti patīk, bet – pie manis tās diemžēl neaug…» – «Kas par lietu? Cik ilgi astilbes jums ir iestādītas?» prasu. «Ai, viņas tur sen aug, un nav nekāda skata…»
Atslēgas vārdiņš ir – sen. Jā, daudzi nezina, ka astilbju stādījumi regulāri jāatjauno. Kad tās kādu laiku augušas un barības vielas no zemītes izēdušas, astilbes kāpj uz augšu, un dobes virspusē parādās kailas saknes. Pirmos gadus tu vari izlīdzēties ar kūdras mulčas uzberšanu – lai veidojas jaunas barojošās saknītes un lai tām ir, ko paēst. Bet – ne mūžīgi.
Iemīloties astilbē, tev jāapzinās, ka nevarēsi rīkoties kā, piemēram, ar dienlilijām, peonijām vai hostām – iestādi un aizmirsti.
Kad redzi, ka tava astilbe vairs nejūtas labi, tā ir jāizrok, jāpārdala, pārkoksnējusies sakneņa daļa jānocērt, lai paliek tikai dzīvākie pumpuri, un uzlabotā augsnē jāiestāda atpakaļ, dziļāk. Ja to nedarīs, smukuma nebūs. Cik bieži astilbes jāatjauno? Ja aug vieglā zemītē, tad jau ceturtajā gadā, ja ar sapropeli ielabotā dārza augsnē, tad septītajā astotajā gadā, bet – tas jādara.
