Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vizītkarte
- Latīniski – Stellaria media.
- Pieder neļķu dzimtai.
- Viengadīgs vai viengadīgs pārziemojošs 20–80 cm augsts lakstaugs.
- Zied no marta līdz decembrim. Spēj pārziemot zem sniega segas un dažkārt uzzied vēl decembrī.
- Latvijā sastopamas vairākas virzu sugas. Viena no tām – biezlapu virza – sastopama tik reti, ka iekļauta Sarkanajā grāmatā.
- Nektāraugs.
- Sastopama ļoti bieži – dārzos, laukos, ceļmalās, mēslainēs un citur.
Tāda ir virza. Dieva dāvana, ne nezāle. Gan viegli ravējama, gan ēdama, gan derīga tautas medicīnā, jo parastās virzas laksti satur triterpēnu saponīnus, flavonoīdus, askorbīnskābi, miecvielas, E vitamīnu, karotīnus, organiskās skābes un minerālvielas. Pārtikā – salātos un zupās – izmanto auga lakstus. Jaunie dzinumi, kuros ir daudz C un A vitamīna, karotīnu un minerālvielu, labi piestāvēs zaļumu sviestam. Virzai ir augsts dzelzs saturs, tāpēc to iesaka arī pret dzelzs deficītu organismā. Tomēr nedrīkst aizrauties un lietot lielos daudzumos, jo saponīni, kuru virzā ir gana, var izraisīt caureju un vemšanu.
Virzu sēklas labprāt knābā žubītes un citi putni, un par virzu sajūsmā arī mājputni – cāļi un vistas. Tā arī cēlies viens no sugas angliskajiem nosaukumiem – chickweed.
1300 sēkliņu
Virza ir audzelīga, jo visa gada garumā nobriedina ļoti daudz ātri dīgstošu sēkliņu. Viens augs spēj izbārstīt ap 1300 sēklu, un, tā kā tā ir ātraudzīga, labos apstākļos gada laikā nomainās pat vairākas virzu paaudzes. Sēkliņas izplatās ar dubļainiem zābakiem vai kompostu, tās iznēsā putni. Ja neravē, virza ar saviem smalklapu čemuriņiem var ātri un gleznaini aizaudzēt lielas platības!
Un to sēkliņas, pat ierušinātas dziļi zemē, dīgtspēju saglabā līdz 25 gadiem.
Starp citu, virza ir viens no tiem indikatorsugu augiem, kas var liecināt, ka augsne ir auglīga. Gadās, protams, visādi, tomēr parasti tā veido audzes auglīgās augsnēs.
Kā jau populārai zālei, tai doti dažādi tautas nosaukumi, piemēram, cūktreikne, viere, zvirgzdu zāle, stūģis, staģis, virzāle, vistu kāposti un pat žļūga. Birztalu virza poētiski dēvēta arī par meža zvaigznēm, bet šaurlapainā virza un cietā virza – arī ar spulgaišiem un spulģīšiem.
Ja dārzā traucē
Virzu var piebremzēt ar savlaicīgu ravēšanu vai kaplēšanu, un labi, ja to pagūst pirms ziedēšanas un sēklu nogatavošanās. Veiksmīgāk to darīt siltā un saulainā laikā, lai izravētie augi sažūst. Jo, mitrā laikā izrautos lakstus atstājot uz celiņa, virzas veiksmīgi iesakņojas atkārtoti. Neziedošas izravētas virzas var arī likt kompostā. Virza ir viengadīga un neizplatās ar sakneņiem kā daudzas citas nezāles. Un sakne augsnē ieķērusies diezgan maigi, tādēļ ravēšana ir viegla.
No farmakoloģes profesores Vijas Eniņas padomiem:
- Virzai ir urīndzenoša, pretiekaisuma, sirdsdarbību uzlabojoša un niezi mazinoša iedarbība.
- No tās var gatavot lakstu uzlējumu: ēdamkaroti sasmalcinātu drogu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 4 stundas ievilkties. Vēl iedarbīgāka ir svaiga auga sula.
- Palīdz pret iekaisumiem, pret reimatiskām sāpēm, podagru, artrītu, vielmaiņas traucējumiem, spēcina nervu sistēmu, stiprina sirdi utt. Nelieto ilgstoši un lielās devās! Neiesaka grūtniecēm. Ārīgi lieto pret ādas problēmām.
Populārākie raksti
