Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva
Iesaka Inta Plūme, Dienliliju dārza saimniece, audzē vairāk nekā 850 dienliliju šķirņu.
Man patīk dienlilijas, jo tās ir ne tikai pievilcīgas, bet arī ļoti viegli audzējamas un kopjamas. Ne velti vācu selekcionāri dienziedes raksturojuši kā inteliģento sliņķu puķes. Tās vienkārši iestāda to augšanas dziļumā, mazliet virs saknēm, kārtīgi salej un… aizmirst! Bet jūlijā un augustā bauda ziedēšanas krāšņumu.
Dienliliju audzēšanas nianses
- Dienlilijas var stādīt no aprīļa līdz oktobrim, bet, ja grib, lai tās uzzied jūlijā un augustā, tad labākais laiks stādīšanai, pārstādīšanai un dalīšanai ir pēc noziedēšanas – no augusta beigām līdz oktobrim. Darot to agrā pavasarī, kad ir tikko sākusies veģetācija, var traumēt auga saknes, pārstādīšana sagādās šoku, tāpēc stāds pirmajā gadā var neziedēt. Taču otrajā gadā jāzied noteikti.
- Dienziedes ieaugs arī no nelielas saknītes, taču labāks būs stāds ar spēcīgām saknēm.
- Pirms stādīšanas jāapgriež lapas, lai lieki neuzturētu zaļo masu un augs labāk iesakņotos. Jāiztīra un jāizgriež vecās saknes.
- Labāk iestādīt seklāk nekā par dziļu, jo augšanas centrs ir ļoti tuvu saknēm. Ja tas tiek aprušināts, tad iespējams, ka augs neveidos ziedkātus.
- Lai dienlilijas bagātīgi un krāšņi ziedētu, nepieciešamas sešas stundas atklātas saules dienā. Tās ziedēs arī pusēnā, tikai varbūt ne tik koši.
- Veidojot dārzu, ņem vērā, ka dienlilijas ļoti ātri saaugs un krūms var noēnot blakus esošos augus, tādēļ tās ieteicams stādīt 80–100 centimetru attālumā citu no citas.
- Ja laika gaitā dienziedes sāk veidot mazāk ziedkātu, tas nozīmē, ka tās saaugušas par biezu. Iesaku krūmus sadalīt un pārstādīt ik pēc 5–10 gadiem.
- Dienziedes augs jebkurā zemē, izņemot ļoti smilšainu augsni, kas jāielabo ar kūdru vai melnzemi. Tām patīk neitrāla augsne. Daudzos dārzos dienziedes nīkuļo, ja tiek mulčētas ar skujkoku mulču, kas augsni skābina. Var izmantot lapu koku šķeldu, bet ne pārāk biezā kārtā un neapberot augšanas centru.
- Rudenī lapas nevajag nogriezt, jo tās ziemā kalpos par segu saknēm. Kamēr vien ir veģetācijas periods un temperatūra plusos, tikmēr saknes no lapām izsūc barības vielas, kas palīdz pārziemot un pavasarī dod spēku augt.
- Vecās sakaltušās lapas noņem pavasarī pēc sniega nokušanas. Tas jāizdara iespējami agrāk, lai vēlāk lietainā laikā neveidotos lakstu puve.
- Kad noņemtas vecās lapas, mēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem, kuriem ir samazināts slāpekļa saturs. Noteikti nevajag lietot organisko mēslojumu – kūtsmēslus, nātru vai zāļu vircu –, kas ir bagāts ar slāpekli, jo tad dienziede tikai lapos, bet nedzīs ziedkātus. Jo mazāk mēslosi, jo krāšņāk tā ziedēs.
- Ilgstoša sausuma periodā ziedēšanu paildzinās laistīšana. Ja pietrūks spēka pumpuru plaucēšanai, dienlilija liekos vienkārši nobirdinās.
- Vecos ziedkātus pēc noziedēšanas izgriež, bet neizrauj, lai netraumētu augšanas centru.
- Ja, raisoties pumpuriem, pirmais ir uzblīdis un kroplīgs, tas nozīmē, ka tajā ir ieperinājusies ziedu ērce. Šādus pumpurus vajag izlauzt un sadedzināt.
