Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Konsultē Hīrons veterinārārste Lita Konopore, zoopsiholoģe Inga Cerbule un kinoloģe–instruktore Anita Mežapuķe.
Grilētas gaļas, siera un dažādu delikatešu smarža liek sarosīties teju katra sevi cienoša suņa vissmalkākajam maņu instrumentam – degunam. Nepaiet ne ilgs laiks, kad suns ir zem galda un tu jūti – kāds rūpīgi skaita tev kumosus. Suns uz tevi lūkojas ar bada cietējam līdzīgu skatienu un tev nekas cits neatliek, kā iedod kādu gabaliņu arī savam četrkājainajam draugam.
Ja nevēlies, lai tavs suns pārvēršas par diedelnieku karali, nedod izdevību diedelēt un nekad neapbalvo par diedelēšanu!
Diedelēšana pie saimnieka galda ir teju vai psiholoģiskās izturības tests saimniekam. Pilošas siekalas un lūdzošas acis, kuras saka: «Nu, iedod, lūdzu… Vai tev viena kumosa žēl?»
Talantīgākie, savu nepanākuši, vēl mēdz grūtsirdīgi nopūsties, savilkt pārmetošā izteiksmē purniņā, bet nekaunīgākie arī uzriet… «Diedelēšana pie galda, ja tas visiem sagādā prieku, pats par sevi nav nekas slikts. Tomēr sunim jāsaprot, ka reizēm varētu ir atļauts diedelēt, un reizēm nē – to izlemj saimnieks,» norāda Inga Cerbule.
Pārēdas un saindējas
Šašliks, grildesiņas, kečups, ķiploku grauzdiņi, siers, pīrādziņi – no šiem našķiem, šķiet, nespēj atteikties neviens suns. Turklāt ir arī tādi brīnumi, kas neatsakās arī no vēsa aliņa Jāņos… Lita Konopore uzskata, ka paši par sevi šie našķi sunim neko ļaunu nevar nodarīt, jautājums – cik lielā devā tie tiek doti.
«Pie mielasta galda parasti teju vai katrs steidz pacienāt suni, domājot, ka viņš ir vienīgais cienātājs, taču tā noteikti nav. Rezultātā pēc svētkiem veterinārās klīnikas ir pārpildītas ar dzīvniekiem, kas ir pārēdušies vai pat saindējušies ar pārtiku. Lai tā nenotiktu, suni jāpabaro ar veselīgu pārtiku, kura viņam tiešām garšo, tad arī viņam nebūs vajadzības diedelēt,» uzskata mediķe.
Ja tomēr suns ir dzimis diedelētājs, viņu vienkārši jānorobežo no viesiem.
«Diedelēšana patiesībā ir nevis suņa, bet saimnieka psiholoģiska rakstura problēma. Ja saimnieks to nepieļauj, suns arī nediedelē.»
Vai sistemātiski, allaž veiksmīgi izdiedelētie, no saimnieka galda nākušie kumosi drīz vien nesāk iedragāt dzīvnieka gremošanas sistēmas darbību? «Diedelēšana vairāk kropļo suņa un saimnieka hierarhijas piramīdu nekā nodara kaitējumus viņa veselībai. Lai gan, protams, ir svarīgi, kādi tieši produkti nonāk diedelnieka puncī. Svarīgi, lai suņa ikdienas repertuārā nav asu, piparotu, treknu našķu, kaulu un kūpinājumu, kas satur tā saucamos slēptos sāļus,» brīdina veterinārārste.
Kā nepieļaut kucēna ubagošanu?
- Pirms maltītes kucēnu pabaro un ieved citā telpā vai arī noguldi vietā (vari ielikt arī būrītī, ja palikšana vietā vēl nav apgūta), laiku pa laikam suni ēdienreizes laikā var kaut kur netālu piesiet. Tad izdarības pie galda kucēna saprašanā nebūs viens no veidiem, ka iegūt barību.
- Ja vēlies kucēnu apbalvot par labu sēdēšanu vietā, barību aiznes viņam uz vietu, nevis mīluli piesauc pie galda (maksā par palikšanu vietā, nevis par nākšanu pie galda)
- Protams, ēdiena smaržas dzīvnieku vilinās, bet suņi ir praktiski – viņi necenšas izdarīt to, kas nekad tāpat neizdodas un nekad nenes kāroto rezultātu.
Papildus našķēšanās pie saimnieka galda ir absolūts tabu pie ikvienas slimības, kurai ir nepieciešama speciāla ēdināšana. Piemēram, pie barības nepanesības, alerģijas, gremošanas trakta saslimšanām un pie sirds slimībām.
Barība – komunikācijas līdzeklis
«Patiesībā barība ir spēcīgs motivators, kas paver durvis dzīvnieka apmācībai bez sodiem un konfliktiem. Saimnieks vienkārši nomēra dienas barības devu, noliek bļodiņu pa rokai, un visas dienas garumā mīluli apbalvo ar barību par pareizu rīcību.
Kucēns mierīgi guļ savā vietā un spēlējas ar savām rotaļlietām – saņem barību kā balvu; kucēns nokārtojas ārā – saņem barību; kucēns nāk, kad viņu pasauc – saņem barību. Tā dzīvnieks iemācās, ka no viņa uzvedības atkarīgs, kurā brīdī saņems barību, un ātri iemācās darīt visu to, ko vēlas saimnieks,» skaidro zoopsiholoģe un iesaka vismaz piecas reizes dienā kucēnu apbalvot arī par kaut kādu vēlamu (kaut vai neuzkrītošu) uzvedību – apbalvot tāpat vien, no zila gaisa. Tad kucēns vēlamo darīs arvien biežāk.
«Barības vienkārša iebēršana bļodiņā un nolikšana sunim priekšā (vai pat barības brīva pieejamība visu laiku) no apmācības viedokļa ir motivatora nomešana zemē. Gudra saimnieka rokās barība kļūst par komunikācijas līdzekli.»
Kā novērst diedelēšanu ciemiņu klātbūtnē?
- jau pirms sēšanās pie galda ciemiņiem paskaidro, ka gribi suni atturēt no bičošanas netikuma;
- pirms sēžaties pie galda, suni ciemiņu klātbūtnē pabaro;
- ja ciemiņu pulks lielāks un suns grozās turpat ap galdu, gan jau kāds ko mēģinās sunim iešķiebt – lai izvairītos no kašķa ar ciemiņiem, suni labāk izolēt;
- ja četrkājaino tomēr nevēlies izolēt, aizsūtīt viņu uz vietu. Sunim domātos gardumus vari sakrāt uz atsevišķa trauka un pēc ēšanas tos aiznest viņam uz vietu kā balvu par labu palikšanu vietā;
Ņem vērā!
Situācijās, kad suni baro no galda, uzmanies ar maziem bērniem – suns var galdu sargāt no bērna, jo bērnu uzskata par konkurentu.
Risinājums – suņu našķi
Lai sunim nebūtu vēlēšanās ne zagt, ne diedelēt – uz svētkiem iegādājies sunim paredzētos našķus. Tiesa uz visiem zooveikalos nopērkamo suņiem domāto kārumu iepakojumiem rakstīts: «papildbarība». Tas nozīmē, ka šie našķi nedrīkst būt ikdienas pamatbarība. Tā kā našķi parasti ir kalorijām bagāti, pēc pacienāšanas ar gardumiem ir jāsamazina suņa pamatbarības porcija, lai dzīvnieks neaptaukotos. Ja sunim ir nosliece uz aptaukošanos, visticamāk, veterinārārsts ieteiks diētu, kas izslēdz ārpuskārtas ēdienreizes.
Topā – smirdekļi
Suņu saimnieki novērojuši, ka suņiem dikti iet pie sirds dabiskie dažādu (liellopa vai cūkas) orgānu kaltējumi, kam ir ļoti spēcīga, cilvēka ožai nepatīkama smaka. «Interesi par smirdīgiem produktiem nosaka suņa medīšanas paradumu vēsture, kad barā tika nomedīts kāds liellops un, aprokot neapēsto, pietaupīts gadījumam, ja nu drīzumā nekas svaigs netiks nomedīts. Piemēram, kaķis nekad neēdīs neko smirdīgu vai nesvaigu, jo šim mājdzīvniekam medīšanas paradums ir ķert tikai svaigu peli,» skaidro Lita Konopore.
Veselīgākie ir no dabiskām izejvielām gatavotie kārumi, savukārt nebūtu ieteicami ar spilgtām krāsvielām papildināti ražojumi.
«Zooveikalu plauktos nonākušie našķi satur tikai tādas krāsvielas, kas ir Eiropas Savienības reģistrēto barības piedevu sarakstā un mājdzīvniekiem tiek atzītas par nekaitīgām. Taču katrs konkrētais suns var izrādīties jūtīgs pret kādu no šīm piedevām, ko pat garajā un sarežģītajā katras piedevas reģistrācijas procesā ekspertiem konstatēt ir grūti,» skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Dace Grīnhofa.
Kā ar šokolādi?
- Zooveikalos nopērkamā suņiem domātā šokolāde, kuras sastāvā ir kakao un šokolādes cepumi patiešām nekaitē sunim – tās esamība dzīvnieku barības tirgū garantē atbilstību visām normām.
- Dodot jebkuru kārumu vajadzētu vadīties ne tikai pēc ražotāja norādēm uz iepakojuma, bet arī pēc principa – ar visu jauno dzīvnieka gremošanas trakts tiek iepazīstināts pakāpeniski.
- Parastā šokolāde gan var izraisīt saindēšanos – to nedrīkst dot vispār!
Cīņa ar zaglēniem
Nav nekā ļaunāka par svētku mielasta uzpasēšanu, ja mājās mīt četrkājains zaglēns. «Mēģinājumi pāraudzināt zaglēnu nereti cieš sakāvi. Ja saimniekam klāt esot, suns patiešām nezags, atliks vien uzgriezt palaidnim muguru, kā suns fenderēs ēdienu. Tāpēc kucēns jāmāca nezagt no galda jau kucēna vecumā,» uzsver Anita Mežapuķe.
Mācībstunda Nr.1 (kucēnam)
- Ikreiz, kad grasies ieturēt maltīti, paņem kucēnu klēpī. Tiklīdz mīlulis stiepjas pēc tava kumosa – buc! – ar pirkstu kucēnam pa degunu.
- Kucēnam ar šo mācību, ja tā tiks atkārtota regulāri, pietiks.
Mācībustunda Nr.2 (pusaugu sunim)
- Rosoties virtuvē, uz pašas galda malas noliec kauliņu (kauliņš ieteicamāks tāpēc, lai suns to nevarētu paķert un uzreiz norīt – lai tev būtu iespēja nočiepto gardumu pagūt sunim atņemt). Ar vienu acs kaktiņu vēro suni.
- Tiklīdz zaglēns grasās kauliņu paņemt, uzsauc komandu: «Nedrīkst!» (vai: «Fu!»). Ja suns paguvis kauliņu satvert zobos, ar pirkstu uzšauj sunim pa degunu, izņem kaulu viņam no mutes, dod komandu: «Nedrīkst!» un noliec kārumu atpakaļ uz galda malas.
- Pēc mirkļa, kauliņam joprojām atrodoties uz galda malas, paņem no galda kādu citu mazu kārumu un uzcienā ar to suņuku, lai viņam ieaudzinātu pārliecību, ka pats viņš ņemt neko nedrīkst, taču saimnieks dažkārt viņu pacienās.
- Turpini pārbaudi ar kauliņu kā aprakstīts iepriekš.
- Kad pārbaudījums ar kauliņu uz galda malas iziets veiksmīgi, nākamajās reizēs kārumu novieto tuvāk suņa degunam, teiksim, virtuvē uz krēsla (apmācības shēma tāda pati).
- Kad arī pārbaude uz krēsla vairākkārt un pārliecinoši izturēta, turpmāk gardumus novieto citur, piemēram, viesistabā uz žurnālgaldiņa, uz dīvāna malas utt. Šo pašu apmācības metodi atkārto, kad visa ģimene skatāties viesistabā skatāties televizoru.
Mācībstunda nepārmācītam zaglim:
- Uz galda noliec bļodiņu ar ūdeni, ap to apliec cilpu un pie striķīša brīvā gala piesien svaigu kauliņu (ūdens bļodas vietā vari izmantot arī tukšus traukus – pa galda virsmu viegli slīdošus kastrolīšus, pavārkausus, krūzītes utt., ko sasien vienu pie otra). Kauliņu novieto pašā galda malā, zaglim viegli aizsniedzamā vietā.
- Aizej no telpas, taču durvis uz to atstāj vaļā – lai suns varētu brīvi nolūkot nozogamo objektu.
- Pacietīgi gaidi, kamēr nekauņa neizturēs, pagrābs kauliņu un ūdens bļoda vai grabošais virtuves piederumu komplekts uzgāzīsies tam virsū.
- Jācer, ka zagli šādā veidā piemeklēs izbīlis un turpmāk no galda viņš vairs neuzdrošināsies ko ņemt.
Populārākie raksti
