Lielās, baltās skaras, bez šaubām, ir pampuzāle. Jā, tā ir ļoti krāšņa . Bet – mūsu klimatam pilnībā neatbilstoša! Diemžēl. Zinu, ka daudzi Latvijas dārznieki centušies to ieaudzēt, un atzīšos, ka arī pati esmu mēģinājusi to darīt, turklāt vairākkārt, taču neviens no mēģinājumiem nav vainagojies ar panākumiem.
Mūsu ziemas pampuzālei ir par bargu – lai kā uz ziemu to sasegtu, tik un tā augs izsalst.
Esmu mēģinājusi to pārziemināt arī pagrabā, bet – neveiksmīgi. Kas pampuzālei patīk? Vislabāk šī krāšņā graudzāle jūtas sausos un siltos apstākļos. Dabiski tā aug Dienvidamerikā – Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē –, tā sauktajās pampās jeb stepēs, kas ir plaši bezmežu apgabali, kur pārsvarā aug graudzālēs. Cerības to ieaudzēt pie mums būtu vērts lolot tad, ja šī graudzāle augtu kalnos, 2000 metru augstumā, bet tā diemžēl nav – šī pampuzāle ir īsta dienvidniece, siltummīle. Varētu rasties jautājums – kāpēc tā tik raženi aug Milānā, Eiropā? Veiksmes atslēga, iespējams, ir tā, ka Itālijā nav TIK bargu ziemu kā pie mums un arī zemāks mitruma līmenis.
Šis augs pēc skariņas izskatās kā Ķīnas miskante (Miscanthus sinensis). Es teiktu – laba pampuzāles alternatīva, jo pie mums tā tiešām aug labi. Vispār miskantes ir ļoti daudzveidīgas. Viena no izturīgākajām manā pieredzē ir purpursārtā jeb sarkstošā miskante (Miscanthus purpurascens) – ar sārtām skariņām un lapojumu, ļoti skaista. Arī mazā Japānas miskante (Miscanthus Oligostachyus) ir ļoti līdzīga Ķīnas miskantei, tikai – daudz mazāka, kompaktāta un rudenī krāsojas bronzas sarkanos toņos. Kā liesma! Pēc ziedu skarām maksimāli līdzīga pampuzālei ir Ķīnas miskanšu šķirne Grosse Fontane. Noteikti nepievils arī Kaskade, Ferner Osten un Nishidake – zied katru gadu, arī pēc vēsām vasarām.
Miskante ir laba pampuzāles alternatīva, jo pie mums tā tiešām aug labi.
Miskantēm mūsdienās ir ļoti daudz šķirņu – nu jau vairāk nekā simt, tā ka atliek vien izvēlēties, kas labāk patīk! Stādus var nopirkt arī pie mums, stādaudzētavā Ozoli.