«Vispār lapas es nekad rudenī negrābju!» Dāvids atklāj un uzreiz dalās ar diviem padomiem, kā tikt ar tām galā. Pirmais – viņš izmanto zāles pļaujamo traktoru ar smalcinātāju, kas lapas samulčē. Sasmalcinātās lapas paliekot zālienā un līdz pavasarim vairs neesot redzamas.
Savukārt zem lielajiem kokiem Dāvids lapas grābj tikai pavasarī, jo «Eži, visāda dzīva radība tajās lapās pārdzīvo un arī lapas rudenī ir ļoti smagas, bet pavasarī tās ir izdēdējušas un viegli aiznest, nav jāstibī, mēs tad vecos aizkaros sakrāmējam un aiznesam.»