Pieredzē dalās Dāvids, modes mākslinieks un tomātu audzētājs:
«Lai gan sievasmāte ir mums atdevusi savu augļu žāvējamo, to izmantoju vienīgi tad, ja tomāti saulē nav paguvuši līdz galam izžāvēties, jo tomātus es žāvēju saulē. Man nez no kādiem laikiem ir saglabājušās kastes ar režģī virsū, un tās tad arī izmantoju. Žāvēšanai izvēlos mazākus tomātus, ko pārgriežu uz pusēm; ja kāds lielāks – tad četrās daļās. Salieku tos uz restēm ar pušumiem uz augšu, pārkaisu sāli un lieku dienvidu pusē vējā žāvēties. Un tā divas trīs dienas, pa nakti ienesot tomātus iekšā.
Tomāti ir izžuvuši tad, kad tie burtiski grab.
Tad lieku traukā un noplaucēju ar ūdeni, kam nedaudz pievienots etiķis. Pēc tam nosusinu, lieku burkā, pievienoju ķiploka daiviņas, baziliku, visu pāreju ar verdošu eļļu un lieku vāku virsū. Pēc tam var uzglabāt pat istabas temperatūrā. Kad apnīk šis variants, sablendēju un man sanāk tomātu pesto.»