Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbildi sniedz Dārznieku foruma Sapņu dārza dārzkopības entuziasti:
Juris S.: Efekts ir tad, ja pērk lielus stādus, jo aug lēni.
Zane Z.: Esam iestādījuši 2 kociņus pirms 2 gadiem – es teiktu, ka praktiski nav paaugušies. Lai gan raksta, ka vidēji ātraudzīgi.
Zane B.: Mums ir vilkābeles. Bet, ja grib biezu dzīvžogu, tad cītīgi jāgriež, īpaši sākumā, lai veidojas kuplums. Es pirmos gadus ar šķērēm griezu katru dzinumu! Nu pa 10 gadiem ir manā augumā. Ogas ēdamas. Pļaujot zāli, visu laiku kādu iemetu mutē.
Laura G.: Man ir liepu dzīvžogs. Vasarā necaurredzams, ziemā, protams, bez lapām, bet man patīk sarkanīgais zaru mudžeklis. Skābardis man likās mazāk izplatīts Latvijā un, arī stādi dārgāki. Liepas man bija dabiski ieaugušās zem lielajiem kokiem. Iesākumā likās, ka gribu mūžzaļu, bet tūjas nepatīk. Liepu variants nudien ir OK.
Sandis K.: Līdz pavasarim brūnās lapas turas dižskābardim. To arī ieteiktu dzīvžogam.
Jānis Z.: Vidzemē skābarži var apsalt. Kaut reizi 20 gados, bet ļoti nepatīkami.
Jana B.: Skābarži (Carpinus) un dižskābarži (Fagus) būs divas dažādas izvēles. Dižskābardim lapas dažādākās krāsās, nosacīti skaistākas, spīdīgas, jācērp retāk (1 reizi sezonā). Skābaržiem lapas trauslākas.
Māra R.: Smuki izskatās tie brūnie mūri. Kļūs siltāks, sāks plaukt, un brūnās lapas nokritīs. Tās sagrābj vai, pļaujot zālāju, sasmalcina. Jāapfrizē vasarā pāris reižu, un viss.
Gita R.: Ziemā brūnā lapu krāsa ir tāpēc, ka tās ir nokaltušas… Vienkārši nekrīt nost, ilgi turas pie zariem. Un tad pamazām nobirst. Bet var arī būt, ka dzīvžoga mudžeklī tās paliek iekšā. Man personīgi nepatīk.
Madara J.: Mēs rudenī iestādījām dižskābarža dzīvžogu. Lapas patiešām vēl arvien ir zaros kapara krāsā. Ceram, ka augs skaisti. Bet, ja pareizi saprotu, tad lapas saglabājas tieši dižskābardim, ne skābardim.
Sanda Z.: Mūsu dižskābardis ir ar tumšām bordo lapām, lapas met tikai tad, kad plaukst jaunās. Diezgan ātraudzīgs, pavasarī apgriežu, un atkal ir krietni ataudzis.
Līga L.: Dižskābardis garšo ūdensžurkām. Mums aug otro gadu sastādīts dzīvžogs, šoziem kādus 20 stādiņus nograuza.
Ilze R.: Mums ir dižskābaržu dzīvžogs Babītē, iesaku. Stādījām jau palielus kokus, nepieciešami 3 gadi, lai sabiezē, 2 reizes gadā apcērpu, lai tas notiktu ātrāk.
Neila K.: Man ir jasmīnu dzīvžogs. Regulāri griežam, tāpēc zied varbūt mazāk, bet vasarās izskatās super, neko cauri neredz.
Anita O.: Mēs arī vēl meklējam savu mūžzaļo augu! Tūjas nepatīk. Atradām dreilinustadi.lv – mūžzaļais ligustrs ‘Atrovirens’. Stāds 30–70 cm.
Laine U.: Ligustri – var veidot ļoti blīvus dzīvžogus, ātraudzīgs. Ziemā nenomet lapas.
Zane Z.: Indīgas ogas – nederēs.
Dita D.: Pirakanta jeb ugunsērkšķis – izaug līdz 2 m un pat zvirbulis cauri netiek, smuki zied, košas ogas, Latvijā no 16. gs., visu gadu zaļš.
Jogita B.: Pirakanta pat Kurzemē mēdz izsalt, un ar ataugšanu tai ir, kā ir. Nav pateicīgākais augs dzīvžogam.
Inese D.: Kā ir ar bārbelēm?! Man bārbele ir virs 2 metri, cērpu katru pavasari! Zied, skaistas dzeltenas skaras, visu ziemu greznojas ar sarkanam odziņām, uz pavasara pusi putni noēd.
Ilga B.: Stādām egļu dzīvžogu no Latvijas valsts mežu eglēm.
Sandra C.: Redzēju cirptu sudrabegļu (asā egle) dzīvžogu! Blīvs, man ļoti iepatikās.
